Mobilā versija
+17.5°C
Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns
Svētdiena, 23. jūlijs, 2017
29. aprīlis, 2015
Drukāt

Anda Līce: Kāda ir mana atbildība? (4)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Kā pēdējā gada laikā ir mainījusies publiskajā telpā skanošā retorika! Tajā ir ienācis jauns un daudziem līdz galam nesaprotams jēdziens “hibrīdkarš”. Agrāk pieminēto lielā austrumu kaimiņa nedraudzīgumu tagad dēvējam par Krievijas agresiju. Rakstos un runās zib daudz militāro terminu, izplatās dažādu baiļu scenāriji. Psihe pret bailēm ir ļoti uzņēmīga, un mūsu iztēle darbojas gan nomodā, gan, spriežot pēc sapņiem, arī miegā. Es nezinu, kā valstī, kur savas nesakārtotības dēļ gandrīz neviena sistēma nav iedarbināma, ir ar civilo aizsardzību, taču katram ir pieejams pavisam vienkāršs individuālās aizsardzības veids pret bailēm – informācijas rūpīga atlase un norobežošanās no nevajadzīgās.

Īpaši tagad, pavasarī, kad ir tik daudz darāmā un daba burtiski sauc pēc mūsu piedalīšanās lielajā radīšanas darbā, pietiek ar jaunākajām ziņām vienu vai divas reizes dienā, nevis to klausīšanos ik stundu, ar katru reizi uzkurinot sevi aizvien vairāk. Tie, kas caurām dienām spaida televizora pulti vai klausās radio ziņu atkārtojumus, līdz vakaram ir tā piepildījušies ar briesmām, ka nespēj aizmigt. Līdzīgi ir arī ar tām bezjēdzīgajām televīzijas diskusijām, kas īstenībā nevienu jautājumu nopietni nerisina un, radot darbošanās šķietamību, tikai saērcina. Ko, piemēram, jaunu man var pavēstīt politiķi, kuri taču paši iegrieza valsts izzagšanas un ekonomiskās emigrācijas riteni, bet tagad visgudri komentē iznākumu? Es varu vienīgi viņos neklausīties un nekad par viņiem vairs nebalsot. Un, protams, nebeigt brīnīties par viņu nekaunību un to, cik viegli cilvēki pārkāpj pašu sludinātos principus.

Latvija, izrādās, ir noslēpumu lielvalsts. Viss, kas varētu viest skaidrību jautājumos par valsts izsaimniekošanu gan lielos, gan mazos apmēros, par politisko prostitūciju, par valsts un pilsoņu drošību, skaitās ierobežotas lietošanas informācija, firmas noslēpums vai vienkārši sensitīvs jautājums. Šķiet, šodien to cilvēku skaits, kuri ir aizmirsuši par atbildību, ir sasniedzis savu kritisko masu. Tā saucamais politkorektums itin visās jomās bieži vien ir vienkārši gļēvums un neizlēmība un vienmēr noved pie vēstures atkārtošanās. Sabiedrība kopumā diemžēl nezina un negrib zināt savu vēsturi, tāpēc kļūdu atkārtošana ir neizbēgama. Pēteris Krupņikovs grāmatā “Dialogā ar vēsturi” saka: “Runājot par atbildību vēstures priekšā, domāju, ka lielākā vai mazākā mērā tāda ir katram. Protams, vienkārša kareivja atbildība vēstures priekšā ir mazāka nekā pulkvedim vai feldmaršalam, jo viņu ietekmes apjoms ir dažāds. Vienkārša studenta atbildība ir mazāka nekā profesoram, kas tā vai citādi ietekmē veselu auditoriju. Taču katram tāda ir.” Atbildība ir pamats, uz kā viss pasaulē, Latviju ieskaitot, turas, tādēļ ir tik svarīgi vispirms katram pajautāt sev: “Kāda ir mana atbildība?”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. mēs nestāvējām uz barikādēm, lai tagad ļautu politiķiem iznīcināt mazo Latviju, ko jau viņi ir sekmīgi padarījuši šo 25 gadu laikā. Likvidējot veiksmīgi ražošanu, likvidējot darba vietas, izpārdodot valsts vērtības, zemi un piestumjo savas uzpampušās kabatas.
    Bezatbildība pārvalda šo valsti un grūti ir izsisties līdz taisnībai!!!

    • Par to ražošanu…
      Lūdzu izstāsti ko konkurētspējīgu (kaut Eiropas mērogā) ražoja Latvijā deviņdesmito sākumā? Kāda bija ražotņu energoefektivitāte salīdzinot ar Rietumiem?

  2. Kāda atbildība? Kas par atbildību? Galvenais ir skaļi bļaut krievi nāk! Un nekādas atbildības!
    Šitāda tautas baidīšana, dricelēšana un rīdīšana vēl nav piedzīvota. Laikam jau kādam to ļoti vajag, ne par velti “draudzīgā” kara tehnika maršē pa Latvijas ceļiem, vai ne, autore? Arī tavs nopelns, arī tava maigā rociņa pie visa šā ir pielikta. A kur atbildība?

Agris Liepiņš: Darvas karote – mūsu bailīgums (14)Krievija apmelo nacionālos partizānus – latvieši, kā jau tas ierasts, lepni norij krupi, baltiešu pašcieņu glābj lietuviešu žurnālists.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka: Man vēl viena riebeklība Latvijā jāpastrādā!

Tā saukto “oligarhu sarunu” publiskošanu žurnālā “Ir” esot pasūtījis Džordžs Soross, pārliecināts Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Tādi resursi tiek ieguldīti, lai tādām metodēm mani noņemtu no politiskās dienaskārtības, lai iebiedētu citus politiķus, lai viņi ar mani nesēž pie viena galda, nerunā,” preses konferencē apgalvoja Lembergs.

Vai Rīgas "Dinamo" jāpiedalās KHL?
Inguna Ebela: pret neziņotājiem vajadzīgas paraugprāvas (14)Mazā Ivana nāve Dubeņu mežā liek uzdot daudzus “kāpēc”. Zēna vecākiem, kaimiņiem, institūcijām, kuru pienākums palīdzēt nemīlētiem un neaprūpētiem bērniem, garāmgājējiem, autobusa
Vai Austrālijas latvieši aizmirsti? (11)Latvijas sūtniecību Kanberā!
"Nauda iztērēta, rezultāta nav". Kā jūs iespaidojis ģimenes ārstu streiks? (1)Bitīte Baune, Limbažu novads: “Mana ģimenes ārste streiko, bet tas mani īpaši nav iespaidojis, jo visus pakalpojumus, kas šobrīd vajadzīgi, saņemu vai
Draugiem Facebook Twitter Google+