Praktiski
Bizness

Kafija no Latvijas lauku veltēm: Ciemos pie Kafeju Alīda un Paulīne saimnieces 0


Jolanta kafiju ražo pēc vecmāmiņas receptes, izmantojot cigoriņu saknes, iespējami saldākus burkānus, ozolzīles un miežus vai rudzus.
Jolanta kafiju ražo pēc vecmāmiņas receptes, izmantojot cigoriņu saknes, iespējami saldākus burkānus, ozolzīles un miežus vai rudzus.
Foto – Valdis Semjonovs

Lai nepazaudētu paaudzēs krātu pieredzi, vērtības un garšas, JOLANTA KOVNACKA pirms pieciem gadiem nobrieda drosmīgam solim – sāka ražot cigoriņu kafiju pēc vecmāmiņas receptes. Izrādās, risks nav bijis velts. Ar pārtikas preču pārbagātību lutinātais mūsdienu cilvēks ir atzinīgi novērtējis no Latvijas lauku veltēm tapušo kafiju ar rūgtumiņu. Pieprasījums pēc Kafejas Alīda un Kafejas Paulīne saglabājies noturīgs.

Izdevušies svētki

Ieejot nelielajā ražotnē Viesītes novada Elkšņu pagasta “Dzelmītēs”, apņem spēcīgs aromāts, kas līdzinās tikko no cepeškrāsns izņemtai rudzu maizes smaržai. Kad cenšamies noskaidrot, no kurienes plūst patīkamā smarža, uzzinām, ka ražotnes vienā spārnā uz elektriskās pannas tiek apgrauzdēts kafijas maisījums, kam pievienoti rudzu graudi. Tur top Kafeja Paulīne.

– Daudzi ir dzirdējuši par cigoriņu kafiju, taču, kāda tā ir patiesībā, zina tikai retais. Šis dzēriens nav vājš pupiņu kafijas atdarinājums, bet gan daudz komplicētāks produkts, jo sastāvā ietilpst gan sakņaugi, gan graudaugi un ozolzīles. Katram ir sava garša un citas raksturīgas īpašības, kuras jāprot sabalansēt, ja grib tikt pie garda un aromātiska dzēriena, – uzsver Jolanta Kovnacka.

Senāk teju vai katrā lauku sētā audzēja cigoriņus, lai būtu kafeja, ko dzert ikdienā un arī svētkos. Slinkākās saimnieces rūgteno dzērienu gatavojušas tikai no cigoriņu saknēm, bet tās, kas bijušas gana čaklas un izdomas bagātas, garšas uzlabošanai pievienojušas vēl pāris vai trīs sastāvdaļas, kā arī kafeju pasniegušas ar pienu vai pat pienā vārījušas. Treknais govs piens dzērienu padarījis tumīgāku un gardāku. Jolanta atceras, ka mamma stāstījusi: ja lauku mājās kādos godos pasniegtā kafija bijusi garšīga, ciemiņi uzskatījuši, ka svētki izdevušies.

 

Galerijas nosaukums

Meklējot bērnības garšas

Kad pirms septiņiem gadiem Jolantai piedzima jaunākais bērns – meitiņa Paulīne, viņa, lai saudzētu sevi un jaundzimušo, atteicās no pupiņu kafijas. Tomēr bez uzmundrinoša dzēriena nevarēja iztikt. Atcerēdamās, cik brīnišķīgi garšoja bērnībā vecmāmiņas vārītā cigoriņu kafeja, viņa mēģināja veikalu plauktos atrast kaut ko līdzīgu, taču nopir­ktais cigoriņu koncentrāts neapmierināja, tāpēc Jolanta nolēma, ka būs vien pašai jāķeras pie bērnības dienu kafejas gatavošanas.

Vispirms aptaujāja radus, lai atcerētos vecmāmiņas Alīdas cigoriņu kafijas sastāvdaļas, proporcijas, tapšanas gaitu. Pēc tam nelielā platībā iesēja cigoriņus, lai būtu izejmateriāls, meklējot bērnības garšas. – Kad Mārupes dzīvoklī uz pannas grauzdēju cigoriņu saknes, kaimiņiene bažījās, kāpēc kāpņu telpā ož pēc gruzduma. Nomierināju, lai nesauc ugunsdzēsējus, ka ir dūmi jeb smarža bez uguns, – smej Jolanta un atsauc atmiņā sajūtas, pirmoreiz degustējot paštaisīto cigoriņu kafiju. – Ar lielām bažām cēlu pie lūpām krūzi, jo nezināju, vai būs tāda, kādu vārīja vecmāmiņa. Pēc pirmā malka bija skaidrs – ir!

Savām garšas kārpiņām vien viņa nav uzticējusies un cigoriņu kafijas maisījumu Ziemassvētkos dāvinājusi radiem, draugiem un paziņām. Pēc tam izvaicājusi, kā garšojusi. Vecāka gadagājuma ļaudis, nostalģijas pārņemti, par cigoriņu kafiju izteikušies atzinīgi, citi sprieduši, ka dzērienam ir interesanta garša, vēl kādi priekšroku tomēr devuši pupiņu kafijai. Tomēr dominējušas labvēlīgas atsauksmes. Gan tās, gan pavāra Mārtiņa Rītiņa pozitīvais vērtējums (Jolanta cigoriņu kafiju bija nosūtījusi arī viņam) iedvesmojis enerģisko sievieti nemest plinti krūmos un izveidot savu ražotni. Tomēr viņa nav steigusies un vismaz gadu veltījusi uzņēmējdarbības vides izpētei un cigoriņu kafijas ražošanas tehnoloģiskā procesa apzināšanai. – To nekur nevarēju noskatīt, pašai visu vajadzēja izdomāt. Arī tagad man nav konkurentu, Latvijā cigoriņu kafiju vēl ražo tikai Tukuma pusē.

Pati rakstījusi projektu, par ko tagad prieks, jo var daudz labāk izprast, piemēram, cik daudz naudas vajadzēs ieguldīt uzņēmējdarbībā, kādas iekārtas būs nepieciešamas, kā strādā kaltēšanas skapji un tamlīdzīgi. Jau pirms ražotnes uzsliešanas Jolanta arī zinājusi, kur katra iekārta stāvēs un kā notiks ražošanas process. Pamatīgi veiktā sagatavošanās ļāva tikt gan pie kredīta Hipotēku bankā, gan akcepta projektam Ogres lauku atbalsta dienestā, un tas nozīmēja, ka varēs atgūt 40% no uzņēmumā ieguldītajiem pamatlīdzekļiem. Nepārvērtējama bijusi arī viņas darba pieredze, strādājot vairākos uzņēmumos par grāmatvedi.

Mobilā ražotne

Cigoriņu kafijas ražotni iekārtoja jūras konteinerā. To uzlika uz pamatiem, izzāģēja vietu durvīm un logiem, nosiltināja, ievilka elektrību un ūdeni. Iegādājās elektrisko rīvi, maltuvi un citu ražošanai nepieciešamo aprīkojumu, pasūtīja meistariem no metāla izgatavot žāvējamo skapi. Nopirka arī sakņu cigoriņa (lapu cigoriņš kafijas ražošanai neder!) un burkānu (jo saldāki, jo labāk!) sēklas. Pirmajā uzņēmējdarbības gadā ražotne atradās Mazzalvē, kas ir Jolantas vīra dzimtā puse, tagad viņa saimnieko vecāku īpašumā Viesītē.

– Šogad cigoriņus iesēju aptuveni hektāra platībā. Vecākiem ir zemnieku saimniecība, tāpēc ir gan zeme, gan tehnika. Tēvs manām vajadzībām izaudzē miežus un rudzus, māte – burkānus, bet es uzņēmos rūpes par cigoriņiem.

Gadā izaudzē 7–9 tonnas cigoriņa sakņu. Augs nav pārāk cimperlīgs, taču ir jāravē un jāretina, lai saknes neizaugtu tievas kā zīmuļi. Novāc vēlu rudenī. Cigoriņiem nepatīk silti pagrabi, vajadzīga temperatūra ap nulli, tāpēc Jolanta saknes uzglabā šķūnī, pārklājot ar salmiem. Lai piekļūtu gaiss, kaudzēs izveido elpošanas lūkas. – Cigoriņi jāpārstrādā jau tagad, jo, noturot līdz martam vai pat aprīlim, zudīs kvalitāte, – svarīgu niansi piemin uzņēmēja.

Cigoriņu saknes un burkānus vispirms kārtīgi nomazgā, tad sarīvē. Pēc tam kārto uz paplātēm, lai varētu likt žāvētavā. Tās apakšdaļā atrodas stieņi, pa kuriem plūst elektrība, ražojot siltumu, bet augšpusē – mitruma un temperatūras sensori. Temperatūra tiek regulēta automātiski, līdz nonāk līdz cigoriņu kaltēšanai maksimālajiem +60 °C. Izžūst diennakts laikā. No kilograma sarīvētu cigoriņu sakņu iegūst 150 gramu izkaltēta produkta, bet no kilograma burkānu – 70 gramu.

Vismaz divas trīs diennaktis jākaltē ozolzīles. Pēc tam noņem apvalkus un kodolus samaļ. Elektriskajā maltuvē sasmalcina arī kaltētos cigoriņus un burkānus. Kad cigoriņu kafijas sastāvdaļas ir samaltas, bet mieži apgrauzdēti, gatavo maisījumu. Jolanta atklāj, ka Kafejas Alīda sastāvdaļu proporcijas ir 45% cigoriņu, 45% miežu, 5% burkānu un tikpat daudz kaltētu ozolzīļu. Iegūto maisījumu liek uz elektriskās pannas un apgrauzdē, tad fasē papīra maisiņos un nogādā pircējiem. Jolantas Kovnackas ražoto produkciju var meklēt lielveikala “Rimi” ekopreču stendā “Klēts”, SIA “Lāči” veikalos, lielveikalos “Stockmann” un “Sky”, kā arī ekoloģiski audzētu pārtikas preču veikaliņos.

Cigoriņu kafija

Lai būtu aromātiska un garšīga, Jolanta iesaka to vārīt nevis katliņā, bet gan metāla traukā ar sašaurinātu augšdaļu (džezvā), kas paredzēts turku kafijas vārīšanai. Vienai krūzei vajag ēdamkaroti kafijas maisījuma. Tos ieber metāla traukā, kas uzlikts uz uguns, mazliet pakarsē, līdz kafija sāk smaržot, tad uzlej verdošu ūdeni un pavāra, līdz uzskrien putiņas. Trauku noņem no uguns un dzērienam ļauj trīs minūtes ievilkties.

Svarīgi

• Cigoriņu kafija satur rūgtvielas un miecvielas, kas ļoti nepieciešamas organismam.

Saistītie raksti

• Šis dzēriens stiprina sirdi, uzlabo imunitāti, aknu darbību, vielmaiņu un gremošanas procesus, palielina žults izdalīšanos, palīdz, ja moka meteorisms, rada mundrumu, labi remdē slāpes. Kafijas uzlējumu var izmantot ekzēmas ārstēšanai.

• Nesatur kofeīnu, tāpēc to var dzert arī vakarā, nebaidoties, ka tiks aizgaiņāts miegs. Var droši dot bērniem. Lai cigoriņu kafija mazajiem garšotu labāk, vāra pienā vai gatavajam dzērienam pievieno plombīra saldējumu.

LA.lv