Darījums – vismaz 200 miljoni eiro. Kam tiks vislielākās meža zemes? 0
Zviedru mežsaimniecības uzņēmums SIA “Bergvik Skog”, kam Latvijā pieder 110 000 ha un kas ir viens no lielākajiem meža īpašumiem Eiropā, nolēmis savus mežus pārdot. Par to iegādi cīnās 20 uzņēmumi, to starpā arī trīs no Latvijas. Ja tas līdz gada beigām notiks, tad tas būs lielākais zemes darījums Latvijas vēsturē.
Tā kā visi, kuri piedalās sarunās par meža pirkšanu, parakstījušies par informācijas neizpaušanu, kas ir šie pretendenti un vai starp tiem ir arī AS “Latvijas valsts meži”, nav zināms, taču ar Latvijas meža nozari saistīti saistīti cilvēki uzskata – tas, ka valsts savā īpašumā censtos iegūt gandrīz desmit procentus no kādreiz pārdotās privāto mežu platības, būtu tikai normāli.
Protams, tas varot notikt tikai tādā gadījumā, ja “Bergvik Skog” īpašnieki neizslēdz iespēju pārdot zemi Latvijas valstij, dodot priekšroku zviedru kapitālam, un ja mūsu valdība, arī pēc dividenžu saņemšanas no akciju sabiedrības” Latvijas valsts meži” kases neizņem visu peļņu, kas pērn bijusi laba. Arī tādā gadījumā, ja peļņas atlikums paliktu uzņēmuma rīcībā, “LVM” ar saviem līdzekļiem šādam grandiozam darījumam nepietiktu, nāktos naudu aizņemties.
SIA “Bergvik Skog” izpilddirektors Lars Georgs Hedlunds stāsta, ka vienīgais nosacījums no pārdevēju puses ir prasība, lai pircējs būtu uzticams un zināms, un ka mežs tiks pārdots, vadoties pēc tirgus cenas.
Mežsaimnieki lēš, ka vidējā hektāra cena šajā gadījumā varētu būt kādi 1700 – 2000 eiro vai nedaudz vairāk. Kopējā darījuma summa, uz kādu cerot “Bergvik Skog”, esot 200 miljoni eiro, bet ir arī tādi, kuri pieļauj, ka kopējā darījuma summa varētu sasniegt 300 miljonus eiro.
Kā pagājušajā gadā intervijā LA izteicies L. G. Hedlunds, tad viņa pārstāvētā kompānija pavisam Latvijā ieguldījusi 106 miljonus. “Bergvik Skog” ik gadus samaksājot zemes nodokli 400 000 eiro apmērā.
“LVM” šāda darījuma iespēju uztver pozitīvi, taču, atbildot par tā iespējamību, izsaka zināmu piesardzību. “LVM” Komunikāciju daļas vadītājs Tomass Kotovičs: “Ņemot vērā, ka meža zeme ir stratēģisks valsts resurss un uz šīs zemes saražotā kokmateriālu plūsma ir lauku ekonomiskais stūrakmens, šāds darījums neapšaubāmi ietekmēs kopējo meža nozares konkurētspēju nākotnē. Tieši tāpēc “LVM” ir gatavi apsvērt “Bergvik Skog” meža īpašuma iegādi, ja tiks saņemts šāds piedāvājums.” Kotovičs piebilst, ka, protams, šādam darījumam būtu nepieciešams valdības akcepts un izšķiršanās par šādu soli nebūtu vienkārša. Pagājušajā gadā “LVM” no privātajiem meža īpašniekiem iegādājās 1600 ha meža.
Vai Zemkopības ministrija, kuras pārraudzībā ir “LVM”, iestātos par šāda pirkuma realizāciju? Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atbild, ka par šāda darījuma piedāvājumu no privātuzņēmēja informējis valdības vadītāju, jo tas neesot Zemkopības ministrijas līmeņa jautājums. Savukārt premjerministra Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars vairākkārt šo jautājumu atgriež Zemkopības ministrijai, tā arī valdības vadītāja vārdā nekādu atbildi nesniedzot. “Jā, tāds darījums teorētiski, uzsveru, teorētiski ir iespējams, varbūt tas pat jālemj Saeimā, bet valdība to varēs izskatīt tikai tad, kad tādu priekšlikumu iesniegs Zemkopības ministrija.”
SIA “Bergvik Skog” savu darbību Latvijā sāka 2008. gadā, iegādājoties visas SIA “Fraxsinus”, SIA “Ruda”, SIA “Myrtillus” un SIA “Fragaria” kapitāldaļas. Kā stāsta L. G. Hedlunds, desmit gados iestādīti 14 000 ha meža un visu laiku strādāts kā priekš sevis. To apliecina arī visi sadarbības partneri Latvijā – “Bergvik Skog” meži kopti izcili, izmantojot jaunākās meža zinātnieku atziņas un pašas jaunākās tehnoloģijas. Uzņēmums sadarbojies gan ar LVMI “Silava”, gan LLU, gan Meža konsultāciju pakalpojumu centru, un esot lietas, ko no viņiem pārņēmuši pat valsts meža apsaimniekotāji.
Kaut arī “Bergvik Skog” attīstības stratēģijā rakstīts, ka tas ir viens no lielākajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Eiropā ar ilgtermiņa attīstības vīziju Latvijā, meži tiek pārdoti, jo uzņēmuma īpašnieki, no kuriem puse ir kokrūpnieki un otra puse mežsaimnieki, nav varējuši vienoties par koksnes cenu, par kādu tā uzņēmumiem ar pirmpirkuma tiesībām tiks pārdota nākamajos gados.
Zemes pārdošanas darījumu plānots veikt līdz šā gada beigām. “Bergvik Skog” mežsaimieks Kārlis Blūms, kurš uzņēmumā strādā kopš tā dibināšanas, izsaka cerību, ka “Bergvik Skog” īpašumus nopirks uzņēmums, lietpratējs mežsaimniecībā. K. Blūms: “Tie, kas orientēti uz ātru peļņu, mežsaimniecībā nevar darboties. Peļņa nav liela, taču stabila un ilglaicīga. Te nepieciešama ilgtermiņa domāšana. Lai nu kā – tam, kas nāks, mēs esam gatavi.”
Savukārt L. G. Hedlunds izsaka cerību, ka “Bergvik Skog” pēc īpašnieka maiņas saglabās savu līdzšinējo nosaukumu. Varbūt tā ir tikai nostalģija, bet varbūt nejauši izsprukusi pārliecība par to, ka šie 110 000 ha pārdošanā izlikto mežu Latvijā arī pēc jaunā gada piederēs zviedriem.
Bet varbūt tā vienkārši legalizē zemes pārdošanas ierobežojumu lielāko caurumu – kā zināms, lauksaimniecības zemi, kas ir šai komplektā, nevar vienkārši pārdot citiem, bet uzņēmumu gan drīkst. No 110 000 ha “Bergvig Skog” piederošās zemes meža zeme aizņem divas trešdaļas. Tātad viena trešdaļa vai vairāk nekā 30 000 ha piekrīt lauksaimniecības un citai zemei, kas šobrīd tiek iznomāta.
Līdz šim lielākie darījumi ar zemi
2008. gadā SIA “Bergvig Skog” vienā paņēmienā nopirka firmas “Fragaria”, “Fraximus”, “Myrtillus” un “Ruda”, kļūstot par vairāk nekā 30 000 ha zemes, tostarp lauksaimniecības zemes, īpašniekiem.
2015. gadā Zviedrijas “IKEA”, nopērkot SIA “Domsjo Fabriker AB”, kļuva par 10 000 ha zemes īpašnieku.
