Kas jāmaina pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelī? 1
Aprīlī jābūt gatavam jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa uzmetumam. Šobrīd izlīdzināšanas sistēmas nepilnību dēļ četras lielās pilsētas – Liepāja, Daugavpils, Rēzekne un Jēkabpils – ir starp nabadzīgākajām pašvaldībām. Par to, kā aplamo situāciju mainīt, spriež gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darba grupa, gan Finanšu ministrijas jaunizveidotā Pašvaldību finansiālās darbības konsultatīvā padome.
Gunārs Ansiņš, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos: “Pirmkārt, ir jāmaina norma finanšu nepieciešamības aprēķinā, kas šobrīd lielajām pilsētām šo nepieciešamību nosaka mazāku nekā pārējām pašvaldībām (novadiem). Šādam atšķirīgam sadalījumam nav nekāda pamata, bet tā dēļ četras lielās pilsētas mākslīgi nokļūst nabadzīgāko pašvaldību skaitā. Otrkārt, izlīdzināšanas mehānismam ir jābūt vienkāršākam, saprotamākam un attīstīties motivējošam. Maksājumi no izlīdzināšanas fonda, protams, ir jānovirza trūcīgāko pašvaldību finansēšanai, bet vienlaikus tas nevar būt garantēts veids, kas nodrošina visu pašvaldību izlīdzināšanu līdz vienam līmenim. Turklāt jau ilgstoši lielākās pašvaldības cīnās arī par to, ka izlīdzināšanas mehānismam jābūt stabilam un ilgtspējīgam, kas ļautu pašvaldībām pāriet uz ilgtermiņa un vidēja termiņa budžeta plānošanu.”
Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs: “Jaunajai finanšu izlīdzināšanas sistēmai jāapmierina pēc iespējas plašāks pašvaldību skaits, kā arī dažas ministrijas, piemēram, VARAM. Šobrīd visas pašvaldības var sadalīt divās kategorijās – pašvaldības donori un pašvaldības recipienti. Pēc mūsu viedokļa, jaunajā sistēmā ir jāatrod kompromiss starp šīm kategorijām, kas arī kļūtu par vienu no tās pamatprincipiem. Svarīgi, lai jaunā finanšu izlīdzināšana stimulētu pašvaldības attīstīties. Diemžēl pašlaik var apgalvot, ka sistēma nav taisnīga – novads salīdzinājumā ar Rēzeknes pilsētu nodokļos saņem divreiz mazāk, bet pēc izlīdzinājuma dabū par vienu miljonu vairāk. Tas nozīmē, ka pilnīgi trūkst motivējošā mehānisma, kurš palīdzētu pašvaldībām attīstīties. Jau pirmajā finanšu izlīdzināšanas sistēmas darba grupas sēdē vairākus priekšlikumus izteica arī pašvaldību pārstāvji. Nākamajā sēdē darba grupa piedāvās dažādus modeļus. Svarīgi atrast tādu, kas apmierinātu visas ieinteresētās puses. Ļoti pozitīvi vērtēju VARAM pieeju šā jautājuma risināšanā, kā arī uzskatu, ka darba grupā būtu jāiekļauj arī pats ministrs Kaspars Gerhards.”
Jānis Lāčplēsis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Vispirms jānodefinē, ko nozīmē pašvaldību nopelnītā nauda, jo visi zinām, kā ir ar strādāšanu, dzīvošanu un nodokļu maksāšanu. Otrkārt, viena lieta ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis uzņēmumā, kas ražo un dod pievienoto vērtību, pavisam cita – valsts un pašvaldību budžetu finansētajās iestādēs. Tā nav nopelnītā nauda, vienkārši notiek nodokļu maksas pārdale. Izlīdzinājuma mehānismā vajadzētu ņemt vērā arī ģeogrāfisko un klimatisko apstākļu atšķirības. Kā ir tagad? Pirmkārt, attālumi dažādi. Otrkārt, ļoti atšķirīgs nepieciešamo līdzekļu daudzums dažādu darbu veikšanai. Piemēram, Rīgā vai Ventspilī sniega nav, bet Alūksnē nespēj tik tīrīt. Tā ir pilnīgi cita situācija un pavisam citas izmaksas. Varētu izrēķināt, cik vajag vairāk, bet tas, protams, netiek darīts. Jaunajā finanšu izlīdzināšanas modelī jābūt iestrādātiem taisnīgiem pamatprincipiem.”
Leonīds Salcevičs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Teikšu īsi – es vēlos taisnīgumu. Pašreizējais modelis galīgi neder. Pēc tā iznāk, ka Jēkabpils pilsēta, kurā ir daudz lielāka rosība, ir nabadzīgāka par apkārtējiem novadiem. Kāpēc nepelnīti mums liek justies neērti? Priecē, ka beidzot sāk kaut ko darīt, lai nejēdzību novērstu.”
