Latvijā
"Latvijas Avīze" atmasko

Kārli Ulmani atkal sauc par “fašistu” 16

“Latvijas Hitlers Ulmanis: kā Baltijā parādījās fašisms” – šāds materiāls rubrikā “Vēstures jautājumi” nesen parādījās Krievijas bruņoto spēku telekanāla “Zvezda” interneta vietnē.

Tas vēsta, ka maijā “Lietuvā” (tieši tā norādīts tekstā) esot “ne skaļi, bet ar pašcieņu” atzīmēta kārtējā gadskārta kopš 1934. gada 15. maija apvērsuma, ko īstenojuši “reakcionāri premjerministra Kārļa Ulmaņa” vadībā. Tā bijusi “tīra veida diktatūra”, apvērsuma laikā arestēti ap divi tūkstoši cilvēku.

“Autoritārais režīms gandrīz vai kā pie pirmā darba ķērās pie krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Tāda laikam ir baltiešu tradīcija – meklēt ienaidniekus starp krievu līdzpilsoņiem,” klāsta “Zvezda”. No varas orgāniem Ulmanis vispirms esot padzinis visus cilvēkus ar krievu uzvārdiem, slēdzis krievu skolas, presi, ierobežojis krievu valodas lietošanu, licis šķēršļus cittautiešu uzņēmējiem.

Latvijā krievvalodīgajos medijos manītais “vēsturnieks” Viktors Guščins zina stāstīt, ka latvieši maldoties, uzskatot, ka Ulmanis neesot nevienu fiziski iznīcinājis: “Patiesībā Ulmanis gan apšāva, gan iznīcināja sava režīma pretiniekus. Protams, ne jau savām rokām.” Guščinaprāt, Ulmanis tas pats Hitlers vien esot, jo tieši viņš esot radījis minoritāšu tiesību un demokrātijas noraidīšanas tradīciju, kamdēļ 1941. gadā latvieši piedalījušies ne tikai ebreju, bet arī citu tautību pārstāvju masveida iznīcināšanā un pat šāvuši pašus latviešus.

Dažādu marginālu autoru izteikumi arī tālāk rakstā uzdoti par autoritatīvu ekspertu slēdzieniem. Latvieši mūsdienās Ulmani godājot tādēļ, ka viņš visādā veidā apspiedis cittautiešus un visa pamatā licis lozungu “Latvija latviešiem”. “Ja paraugās uz šodienas lietu kārtību, tad nav nekādu šaubu – mūsdienu Latvija uzskata sevi par tieši tās valsts mantinieci, kas izveidojās pēc Ulmaņa apvērsuma,” prāto kāds “eksperts” un “publicists” Iļja Kozirevs.

Izcelsme un izplatība

Konkrētais “Zvezda” materiāls neguva plašu tirāžu citos Krievijas masu informācijas līdzekļos. Iespējams tāpēc, ka pārāk pavirši sagatavots, bet drīzāk tāpēc, ka tamlīdzīgas ievirzes un satura apmelojošu ziņu tajos tā īsti nekad nav trūcis. Mīts par “Ulmani – fašistu” un 30. gadu Latviju kā “fašistisku valsti” taču pazīstams jau kopš staļiniskās PSRS laikiem! Pat vēl tad, kad Baltija nebija okupēta, savukārt vēlāk padomju historiogrāfijā un publicistikā tas kļuva par normu. Līdz ar to “Zvezda” tikai turpina atkārtot padomju propagandas klišejas, papildinot tās ar mājieniem, ka šodienas Latvijas “fašisms” nāk no tolaiku Latvijas “fašisma”. Vēl viens iecienīts Krievijas mediju paņēmiens ir papildināt tāda veida publikācijas ar ilustrācijām, kurās redzams, kā Ulmanis masu pasākumos tiek sagaidīts ar sveicienam paceltām rokām, vai arī pats pacēlis roku kā 1939. gadā Latvijā izdotajā pastmarkā. Šis romiešu sveicienam līdzīgais žests, kādu, dažādi niansētu, tobrīd izmantoja daudzas organizācijas visā Eiropā, atgādina Hitlera Vācijas “Heil!”, līdz ar to lieti der propagandistiem.

Atmaskojums

Šķiet, nebūs jāskaidro, ka maigais Ulmaņa autoritārisms ne par naga melnumu nelīdzinājās nacistiskās Vācijas, kur nu vēl Staļina PSRS terora un represiju režīmiem. Tāpat “vēsturnieks” Guščins arī agrāk ir melojis un nekaunīgā kārtā dara to arī šajā gadījumā, apgalvojot, ka pēc Ulmaņa norādes politisku iemeslu dēļ 30. gados tikuši šauti režīma pretinieki, kaut īstenībā nav nošauts neviens, bet arestētos jau pēc dažiem mēnešiem atbrīvoja. Vēsturnieks Juris Ciganovs norāda, ka tādu “Zvezda” tipa “ziņu” ir teju neiespējami atspēkot, jo ko gan atspēkot, ja muļķība seko muļķībai, meli – meliem un autors vienkārši raksta to, kas ienāk prātā. Piemēram, ka pirmais mērķis pēc apvērsuma bijuši krievi.

Par šī rakstiņa kvalitāti liecina ne tikai tas, ka “Zvezda” ir vienalga – Latvija vai Lietuva. Daiļrunīgs ir, piemēram, kāda “žurnālista un vēsturnieka” Borisa Fedotova izteikums par Ulmani 1934. gadā: “Tajā laikā viņš nebija absolūts līderis. Tautā daudz populārāki bija Jānis Čakste un Zigfrīds Anna Meierovics.”

Atgādināšu, ka Čakste nomira 1927. gadā, bet Meierovics gāja bojā 1925. gadā. Tāpat piesauktie angļu it kā vēsturnieki Pīters Deiviss un Dereks Linčs, kas esot kādā darbā Ulmaņa apvērsumu nosaukuši par “varas sagrābšanu, ko īstenoja fašistiskā Zemnieku savienība”, patiešām ir kāda Eiropas vēsturei veltīta sacerējuma autori, taču visai grūti pateikt, kā publikācijas rakstītājs viņus uzgājis, jo internetā par šīm personām teju nekas nav atrodams un arī latviešu vēsturnieku aprindās tādus neviens nav dzirdējis. Jāpiebilst, ka internetā atrodamajā viņu grāmatas fragmentā Ulmanis ir nosaukts par “Almani”.

LA.lv