Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
22. marts, 2013
Drukāt

Karš Mali mainījis ES darbinieku ikdienu


Foto - EPA/AFP un Ina StrazdiņaFoto - EPA/AFP un Ina Strazdiņa

Eiropas Savienības (ES) delegācijas ēka Rietum-
āfrikas valsts Mali galvaspilsētā Bamako atrodas augstā, stingri apsargātā celtnē. Ienācējiem no malas dokumentus šeit prasa vairākkārt – gan pie barjerām ārpusē, gan ēkas iekšpusē. Jau gadu, kopš Mali ir kara stāvoklis, drošības situācija Bamako ir spēcīgi mainījusies.


To atzīst arī ES delegācijas pārstāvis Mali Bertrands Sorē, ar ko sastopos delegācijas birojā. Viņš šajā valstī strādā jau trešo gadu un teic, ka pēdējais gads šo vietu mainījis līdz nepazīšanai un tas tiek aizvadīts stingros ierobežojumos. ES delegācijas darbinieki no Bamako teritorijas drošības apsvērumu dēļ vairs neizbrauc, savukārt B. Sorē ģimene bijusi spiesta atgriezties Francijā, jo franču skola, ko apmeklējuši viņa bērni, ir slēgta.

Tagad, kad Mali pievērsta liela starptautiskās sabiedrības uzmanība, arī ES delegācijai darba ir krietni vairāk.

 

Krīzes gadskārta

ES delegācija Mali strādā kopš 1958. gada, un Rietumāfrikas valsts Briselei allaž bijusi īpašā uzmanības lokā. ES Mali līdz šim regulāri piešķīrusi finansiālu atbalstu cīņā ar nabadzību, ekonomikas izaugsmes veicināšanai, valdības administrācijas attīstībai un migrācijas problēmas risināšanai. Tagad krīzes dēļ sadarbība ar Mali uz laiku bija pārtraukta, taču pamazām sāk atjaunoties.

Tieši šajā dienā pirms gada Mali sākās notikumi, kas tagad satricinājuši ne tikai pašu valsti, Rietumāfrikas reģionu, bet arī visu pasauli.

Nabadzīgās un korumpētās valsts galvaspilsēta Bamako 2012. gada 22. martā piedzīvoja apvērsumu, ko īstenoja dumpinieki, kas sevi dēvēja par Demokrātiskas valsts atjaunošanas komiteju un īsā laikā ieņēma pilsētas stratēģiskos objektus – prezidenta pili, valsts televīziju un militārās barakas.

Izmantojot vispārējo apjukumu un nemierus, valsts allaž konfliktējošie ziemeļi īsā laikā nonāca vietējo nemiernieku tuaregu rokās, kas jau ilgus gadus bija cīnījušies par šo teritoriju. Ar naudu un ieročiem šajos centienos iesaistījās radikāli islāma grupējumi no Ziemeļāfrikas, Lībijas un citām valstīm, kas izmantoja Mali iedzimto separātisma alkas. Taču īsā laikā šie ceļi šķīrās, kamēr tuaregi gribēja vien ziemeļu neatkarību, radikālie grupējumi no kaimiņvalstīm ieviesa visstingrākos islāma likumus, pārvēršot vietējo, mierīgo iedzīvotāju ikdienu ļaunā murgā.

Kad radikālie grupējumi bija uzaudzējuši spēku un virzījās arvien dziļāk valsts teritorijā, bet vietējā, ļoti vājā armija tam nespēja pienācīgi pretoties, Mali valdība cēla trauksmi un sauca pēc starptautiskās palīdzības. Pirmā atsaucās vēsturiski ar Mali saistītā Francija. Gada sākumā Briselē ES ārlietu ministri oficiāli vienojās sākt ES apmācības misiju Mali, kurā piedalītos dalībvalstu karavīri. Misijas uzdevums noteikts nepiedalīties kaujās, bet gan apmācīt Mali armiju. Tā izmaksās vairāk nekā 12 miljonu eiro no ES līdzekļiem, un pagaidām misijas ilgums paredzēts 15 mēneši. Apmācībās piedalīsies kopumā vairāk nekā 500 Eiropas karavīru, tajā skaitā divi no Latvijas, no kuriem mazliet vairāk nekā puse būs mācību spēki jeb instruktori un pārējie būs karavīri, kas gādās par visa veida atbalstu un drošību. Misiju vadīs franču armijas ģenerālis Fransuā Lekontrs.

 

Vēlēšanas kā sarežģītākais punkts

“Kopš Francijas armijas un citu Āfrikas valstu sabiedroto spēku ieiešanas ziemeļos šā gada sākumā, tur situācija pakāpeniski ir uzlabojusies. Armija ir atkarojusi daļu no Mali teritorijas, taču ziemeļos joprojām turpinās smagas kaujas. Islāma grupējumi slēpjas kalnos un alās, un šāda cīņa ir ļoti grūta,” stāsta B. Sorē, piebilstot, ka tuvākajā laikā plānots atjaunot administrāciju divās ziemeļu pilsētās, taču drošības situācija joprojām saglabājas ļoti trausla.

ES atbalsta vienotu Mali teritoriju, proti, tajā pilnībā iekļautu arī separātisko valsts ziemeļu daļu.

Patlaban tiek veidota miera sarunu komisija, kas tiek uzskatīta par vienu no krīzes risināšanas būtiskākajiem nosacījumiem. Mali valdība ir vienojusies par sarunu ietvaru, taču joprojām nav skaidrs, kas būs komisijas dalībnieki, kad tā sāks savu darbu un vai tas notiks pirms vēlēšanām.

Otrs ES pārstāvniecības lielākais izaicinājums ir palīdzēt sarīkot Mali parlamenta un prezidenta vēlēšanas, kas gaidāmas jūlijā, tā, lai tās noritētu demokrātiski, caurspīdīgi un ar iespējami lielāku sabiedrības līdzdalību. “Patlaban satrauc fakts, ka Mali tikpat kā nav naudas šo vēlēšanu sarīkošanai, bet laika atlicis ļoti maz,” tā B. Sorē.

ES palīdz veidot Mali iedzīvotāju elektronisko reģistru, taču vēl esot nepieciešams daudz tehnisku uzlabojumu, lai šo sarakstu izveidotu pilnīgu un kvalitatīvu. ES vēlēšanu sarīkošanai apsolījusi piešķirt 15 miljonus eiro, kā arī divus miljonus eiro sabiedrības izglītošanai un finansiāli atbalstīs arī neatkarīgu vēlēšanu novērotāju komisiju. ES atbalstīs arī Mali policijas spēku nostiprināšanu, gādājot par policistu aprīkošanu ar pienācīgu ekipējumu un palīdzot ar administrācijai nepieciešamajām lietām, lai tā varētu atgriezies atkarotajās ziemeļu pilsētās. Šobrīd notiek arī sarunas ar Mali valdību un ES dalībvalstīm par jauna veida atbalstu Mali valsts atjaunošanai, kas paredzētu 100 miljonu eiro piešķiršanu jau šā gada maijā, 120 miljonu eiro palīdzību nākamgad. Dažas ES dalībvalstis jau paudušas interesi piedalīties, taču joprojām tiek diskutēts ar Mali varas iestādēm par to, ar kādiem nosacījumiem šo naudu piešķirs.

ES kopā ar Franciju 15. maijā Briselē rīkos plašu donoru konferenci, veltītu Mali, kurā savu dalību jau apstiprinājuši gan Francijas, gan Mali prezidenti.

Uz jautājumu, kādēļ ES tik ļoti vajadzētu uztraukties par notikumiem šeit, B. Sorē atbild īsi un vienkārši: “Mali ir ļoti tuvu Eiropai. No Eiropas to šķir tikai viena robeža, viena valsts – Alžīrija. Tas, kas notika Mali, šis džihadistu varas uzplaukums, bija ārkārtīgi bīstams Eiropai, jo Mali kļūtu par brīvu zonu ieroču, narkotiku, cilvēku tirdzniecībai.

Taču vēl bīstamāk – šī kļūtu par teritoriju, kur sagatavot terorisma uzbrukumus Eiropai. Tie bija ļoti tieši draudi. Mali, protams, ir arī būtisks elements 
Rietumāfrikas reģiona stabilitātei.”

 

 

Fakti mali_Strazdinna_9

Rietumāfrikas valsts, kas robežojas ar Alžīriju, Nigēru, Burkinafaso, Kotdivuāru un Gvineju.

Galvaspilsēta – Bamako.

Iedzīvotāju skaits – aptuveni 15 miljoni.

Oficiālā valsts valoda ir franču, vietējais dialekts – bambara.

Galvenā reliģija – islāms.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+