Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. augusts, 2013
Drukāt

Kas noderīgs kurās ogās. Un vai ogas var arī kaitēt?

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Vasara sniedz vislielākās iespējas ikdienas uzturu bagātināt ar svaigām ogām. Sekojot šiem ieteikumiem, ne vienmēr aizdomājamies, kuras no visām pašiem ir visvērtīgākās.

 

Arī ogām ir savi noslēpumi.

Upenes nav vēlamas cilvēkiem, kuriem ir čūlas kuņģī vai divpadsmitpirkstu zarnā vai gastrīts ar paaugstinātu skābes daudzumu.

Ja nepanesamību kādreiz ir izraisījis aspirīns, no upenēm var būt astmai līdzīga reakcija, jo salicilskābe ir arī šajās ogās.

Sastāvā ir arī K vitamīns, kas veicina asins recēšanu, tāpēc dienas norma cilvēkiem ar šādu ķibeli ir ne vairāk kā 100 g. Toties upeņu urīndzenošās un nomierinošās īpašības nāk par labu sievietēm, kuras cieš no premenstruālā sindroma. Piemērots arī novārījums no divām ēdamkarotēm kaltētu ogu un ēdamkarotes lapu, ko aplej ar litru karsta ūdens un 10 – 15 minūtes vāra uz nelielas uguns. Lieto pa trim ēdamkarotēm pēc katras ēdienreizes jau nedēļu pirms gaidāmajām mēnešreizēm un pabeidz otrajā dienā pēc tām.

Ērkšķogas nav vēlamas caurejas, čūlas slimības, zarnu gļotādas iekaisuma un nierakmeņu gadījumā. Arī tad, ja ir jutīgi zobi. Toties urīndzenošais efekts ir noderīgs, ja ir tūska un hipertoniskā slimība, turklāt izmantojamas gan svaigas ogas, gan to novārījums, kam piemīt arī intensīvas pretiekaisuma spējas, tādēļ var izmantot kā palīglīdzekli, ārstējot locītavu vainas.

Avenes jau sen zināmas kā efektīvs tautas līdzeklis augšējo elpošanas ceļu saslimšanas reizēs. Ārstnieciskās īpašības tiek galā arī ar smaganu iekaisumiem, zobu sāpes mazina ogu biezenis vai skalošana ar svaigu sulu. Bērniem gan tā labāk garšo kopā vienādā daudzumā ar burkānu sulu. Taču aveņu sastāvā ir daudz urīnskābes sāļu, tāpēc šīs ogas nav ieteicamas cilvēkiem, kuri sirgst ar podagru un cieš no nierakmeņiem.

Ja vien nav individuālas nepanesības, nevēlamas blaknes nav mellenēm. Šīs ogas ir īpaši vērtīgas anēmijas gadījumā, jo sastāvā ir mangāns, kas nepieciešams asinsradei. Mellenēs ir vielas, kas atslābina gludo muskulatūru, tādēļ noder, ja ir spazmu izraisītas sāpes. Gan ogas, gan lapas tautas medicīnā lieto, lai ār­stētu kuņģa un zarnu trakta saslimšanas: gastrītus, čūlas, hroniskus resnās zarnaas iekaisumus, mazinātu sāpes un caureju.

Svaigas ogas ir gardas, tās spēj padarīt interesantākas pat vienkāršas receptes. Uztura speciāliste Lizete Māldere uzsver, ka tas īpaši svarīgi karstajās dienās, kad jāizvairās no trekniem produktiem, jo augļu un ogu salāti organismam sniedz nepieciešamos vitamīnus un uzturvielas.

Recepšu sastāvdaļas un proporcijas pasaka priekšā radošā fantāzija un garšas kārpiņas.

Piemēram, 2 – 3 ābolus sagriež plānās šķēlītēs, apkaisa ar pūdercukuru un ļauj tam izkust. Kārtām liek zemenes un avenes. Var uzkaisīt vēl pūdercukura.

Jāņogas un upenes samaisa ar zemesriekstiem vai valriekstu kodoliem un pārlej ar medu.

Divus ābolus un divus bumbierus sagriež šķēlēs un aplej ar citrona sulu. Rozīnes aplej ar verdošu ūdeni un atstāj uz 30 – 40 minūtēm. Šos produktus samaisa ar kazenēm un avenēm, pārlej ar jogurtu, pārkaisa ar sasmalcinātiem valriekstiem, pievieno ēdamkaroti citrona sulas un sev tīkamu ogu sīrupu.

Ābolu, bumbieri, banānu un kivi sagriež nelielos gabaliņos, apelsīnus un greipfrūtus nomizo un sadala daiviņās, vīnogas pārgriež uz pusēm un izņem kauliņus. Augļus un ogas sajauc traukā, pārlej ar nelielu daudzumu apelsīnu sulas, pilda vafeļu groziņos un dekorē ar ķiršiem. Garšīgi un veselīgi!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+