Kas šovasar visvairāk satraucis Latvijas iedzīvotājus 0
Daudzi pārsteigti, ka atkal parādījies ebreju īpašumu jautājums. Cilvēki neizpratnē, kā var pieprasīt Latvijas atbildību un kompensācijas par īpašumiem, kurus atņēma padomju vara. Joprojām brīnās, kādēļ premjers Valdis Dombrovskis steidzīgi piekritis un parakstījis ministra Gaida Bērziņa iesniegumu par demisiju.
Dombrovski vaino arī pārsteidzīgos paziņojumos par krīzes beigšanos. Taču iedzīvotājiem maciņš kļūstot arvien plānāks. Tādēļ bailes arī no eiro – tā ieviešana prasīs miljonus un cietīs atkal iedzīvotāji.
Cilvēki satraukti, ka bijušie Otrā pasaules kara sarkanās armijas veterāni pieprasa sociālos pabalstus. Taču šo veterānu līderis A. Pāže pat aizrunājies tik tālu, ka pasaka: “Latviešu leģionāriem nav ko darīt pie Brīvības pieminekļa.” Bijušo sarkanarmiešu paziņojumi, ka viņi cīnījās par brīvu, neatkarīgu Latviju, ir salti meli. Valsts pirmā persona prezidents Andris Bērziņš nolēmis atteikties no padomnieka vēstures jautājumos profesora Antonija Zundas. Kā tas jāsaprot? Toties prezidenta padomnieces Elīnas Egles ilgā pretošanās lēmumam par viņas atbrīvošanu gan šķiet nepieņemama. Varas augstākajos gaiteņos šodien bieži nonāk jaunas sievietes, bez nopietnas vadošā darba pieredzes un zināšanām, toties lielām ambīcijām. Salīdzinājumam – pirmskara Latvijā daudzas jaunas sievietes vairāk laika veltījušas bērnu audzināšanai, kuru ģimenē bija divi, trīs un vairāk. Tagad demogrāfija cieš zaudējumus.
Pieaug sašutums, kāpēc tādi Latvijas nedraugi kā Giļmans un Lindermans var nesodīti paust naidīgus, negodīgus apvainojumus Latvijas valstij un tautai, melot par deportācijām. Tādus vajagot izraidīt no Latvijas. Aizbildināšanās, ka jāievēro demokrātija, ir kārtējā varasvīru mazdūšība.
Sarunās dzirdētais jādēvē par tautas balsi. Tajā jāieklausās visiem, kuri virza, iespaido, pieņem lēmumus un likumus. Cilvēki secinājuši, ka ne viens vien lielais priekšnieks apmaldījies trijās priedēs. Bet no maldiem un kļūdām visvairāk cieš tie, kam plānākie maciņi.
