Kas vāra zīmoglaku integrācijas projektam 0
06.08.2013 Egils Līcītis
Foto-LETA
Kur palikusi Nacionālā apvienība!
Pat tie astrologi, kuru stikla bumba ir ieplīsusi, kāršu kava nospeķota, melnais kaķis nosprādzis un zvaigznēs lūramais apaudzis ar zirnekļtīkliem, sakās diezgan precīzi nomērījuši termiņu, līdz pašreiz valdošā koalīcija lauzīs kaklu. Turpretī tā zīmoglaka, ar kuru apstiprinās nacionāli racionāli domājošu vēlētāju integrācijas projektu, ir uzlikta katliņā uz plīts vārīties, lai karstu varētu uzspiest pergamenta rullim ar nākamās koalīcijas sastāvu. Pēc vēlēšanām – kā apgalvo zīlnieki kafijas biezumos – valdību veidošot “Saskaņas centrs” un… Aiz “un” ir pagarš saraksts ar pragmatiski domājošām latviskām partijām, ar virkni politiķu, kam pašlaik beigusies nauda un kas palikuši pie maizes un ūdens bez nēģa gabaliņiem, un tamlīdzīgu publiku, ko eksprezidentam Zatleram reiz labpatika nosaukt pavārdā “latviešu merkantilie cilvēki”. Mūsdienās tikt pie varas ar “SC” kulakā sakopoto balsu resursu izskatās diezgan tīrīga ideja. Tas vairs nav, kā nodedzināt Latvijas siena šķūni ar visu sienu – šādi pie amatiem tikuši mincīši modīsies līdz ar gaiļiem, lai ķertu peles tautas labā. Tie nebūs no jauna atgriezušies treknie runči.
Var piekrist prognozistiem, kuri pieredzējuši arī svētās jaunavas nokāpšanu no debesīm, ka politiskās aprindās “Saskaņas centrs” turpmāk daudz kur radīs pretimnākšanu un daudzi spīdekļi aizies viņu pavadā, bet kā par skādi ir vēlētāju pelēkā zemnieciskā masa, kuru uzskati varbūt daudzreiz lāpīti, tomēr nekad nenosvērsies par labu totālai maršruta maiņai šai valstī. Ir bāleliņi, kuriem šķiet šķebinošs “prievīšnacionālisms”, “Briseles sulainisms” un skrāpēšanās līdz asinīm koalīcijā, taču pat viņi pakasīs pauri, iekams atdos balsi tādām partijām, kuras politikai mēdz uzlipināt cenas zīmi.
Tomēr šādā brīdī, gadu pirms izšķirošām vēlēšanām, latvju ļaudis gribētu dzirdēt pašreizējo ekonomisko un politisko atslēgu turētāju viedokli par stāvokli, un vai viņu atlikušais plāns tik tiešām ir pēc 12. Saeimas vēlēšanām iet un pakārties lielajā eglē.
Dzirdam, ka vienam otru apkarošana un nekoleģiālas attiecības koalīcijā turpinoties. Ka Čalovskis jāizdod tēvocim Semam vai nekādā gadījumā nav jāizkalpojas Vašingtonai. Nē, Vilks kā štiks darba vietā. Premjers rosās kā rūķis. Reformu partija kustas kā ūdenszāles un ar parasto straujumu turpina kāpt uz grābekļa, bet kur palikuši visi “Vienotības” varas partijas politiskās gribas veidotāji un izpildītāji? Sasodīts, kur ir Nacionālās apvienības runasvīri, no kuriem cilvēki ar krunkās sarauktu pieri gaida skaidrojumu, kāds turpmāk būs partijas sabiedriskais derīgums un valstij sniegtie pakalpojumi? Vai Latvija apbruņos savu armiju, lai novērstu ģeopolitiskus pārkārtojumus, vai dūšai jānošļūk papēžos nepielūdzamās nākotnes priekšā? Saprotams, ir vasara, sutīgs laiks, politiķi vada dienas bibliotēkās un arhīvos, nostāk no sabiedrības acīm. Tomēr, ja tos ilgi neredz nacionālu, politisku, sociālu pasākumu vadībā par tvaikmašīnām, ja viņi dzīvo, lai arī ķildīgās, bet mājīgās koalīcijas labsajūtā un čībās, tad varbūt nav tālu brīdis, kad rociņas stiepjas pretī “Saskaņas centram”, uz ko ļoti aicina.
