Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. maijs, 2015
Drukāt

Kaspars Teodors Brambergs. Straumes

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pastaigu noslēgt “Daugavā” var ieteikt skatītājam, kurš vēlas zināt, ko pašlaik dara vairāk vai mazāk pazīstami mākslinieki.

Līdz 20. maijam galerijā “Daugava” Ausekļa ielā 1 apskatāma Kaspara Teodora Bramberga (1974) personālizstāde “Straumes. Zīmējumi”. Izstādes centrālais darbs ir “Plūsma”, un tas tapis pavisam nesen, māk­sliniekam februārī un martā uzturoties Austrijā Grācas mākslinieku rezidencē. Līdzās tam eksponēti pieci ogles zīmējumi, kas radīti pagājušajā gadā.

Kamēr mākslinieks strādāja rezidencē, Rīgā norisinājās viens no pamanāmākajiem notikumiem Latvijas vizuālajā mākslā – Purvīša balvas finālistu astoņnieka izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls”. Viens no finālistiem bija arī Brambergs – prestižajam apbalvojumam tika virzīta viņa personālizstāde “Dynamis”, kas pagājušā gada vasarā norisinājās peldošajā dabnīcā “Noass”. Gan Purvīša balvas fināla skatē, gan pašlaik notiekošajā izstādē Brambergu skatītājs iepazīst kā mākslinieku, kurš rada lielus un abstraktus darbus.

Atbildot Ingas Bunkšes norādei, ka viņa darbos nav stāstu un atpazīstamu formu, Brambergs pavisam nesen intervijā žurnāla “Studija” simtajā numurā sacījis: “Mākslas darbu var salīdzināt ar instrumentālu skaņdarbu, kam pat nav nosaukuma, vienkārši kādas tokātas un fūgas, tīri tehnisks nosaukums. Ja tas tevi uzrunā, tu pēc koncerta esi kā nokautēts. Tas ir tas, ko es meklēju vizuālajā mākslā.”

No vienas puses, tiešām pārsteidzoši, ka laikā, kad abstrakta mākslas valoda nespēj pārsteigt ne pieredzējušus, ne nejaušus skatītājus, Bramberga radītās kompozīcijas tomēr uzrunā kā vienus, tā otrus. Viņa māk­sla nepārsteidz kā kas nebijis vai brīnumains – jau minētajā intervijā mākslinieks saka: “Labs darbs ir iedarbīgs bez šoka elementiem.” Brambergs savos darbos nav iekodējis konkrētus jautājumus, ap kuriem vēlāk darboties skatītājam. Gan savās lielformāta gleznās (kuru raupjās faktūras ļauj tās uzlūkot arī kā ciļņus), gan ogles zīmējumos Brambergs apliecina prasmi un drosmi no jauna aktualizēt un perfekti pārvaldīt formas, kompozīcijas un ģeometrijas harmonijas principus. Kā monumentālajā cilnī, kas ir gandrīz sešus metrus garš, tā ogles zīmējumos uz brūna papīra jūtams sazemējums ar fizisku realitāti un dabas formām. Kā formās, tā faktūrās vai to ilūzijās mīt izteikta vitalitāte. Izstāde ir gandrīz monohroma – Brambergs darbus veido zemes toņos un, gribētos sacīt, tie ir arī zemes spēku caurstrāvoti. “Straumes” ir monumentāla izstāde, kurā Brambergs tikpat pārliecinoši kā līdz šim turpina darīt to, kas viņu interesē un viņam izdodas.

Formu harmonija ir ļoti vitāli spēki, un, ja, uz tiem raugoties, nevarat atrast citu atbildi savam “kāpēc?”, tad varbūt derēs – tas ir kaut kas, kas ļoti labi izskatās.

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+