Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. marts, 2012
Drukāt

Kaut daļiņa no bērna dvēseles

inga_slubovska_4

Apburošais latviešu soprāns Inga Šļubovska nenoliedzami ir viena no pašlaik spilgtākajām Baltā nama solistēm – sestdien, 10. martā, dziedātāja aicina uz savu otro solokoncertu Latvijas Nacionālās operas (LNO) Beletāžas zālē, kur, piedaloties pianistei Agnesei Egliņai, viņas sniegumā skanēs itāliešu bel canto skolas dziesmas un latviešu komponistu darbi.

 

Uz LNO skatuves Inga Šļubovska pašlaik ir gan kolorītā Mizete Pučīni operas “Bohēma” atjaunojumā, gan koķetā Rozīna Rosīni “Seviljas bārddzinī” – iestudējums nominēts Lielajai mūzikas balvai. Atmiņā paliekošu iespaidu uz klausītāju un nenoliedzami arī skatītāju dziedātāja atstājusi ar savām Papagenas, Adīnas, Cerlīnas un Sofijas lomām. Vokāli sarežģītā Mizetes loma Pučīni “Bohemā” nākusi īstajā laikā. “Manī parādījās sajūta, ka šo lomu jau esmu dziedājusi iepriekšējā dzīvē. Tajā ir kaut kas ļoti tuvs un pazīstams manai sirdij,” pasmaida dziedātāja. “Mizete ir ļoti kolorīta, sievišķīga, koķeta, dzīvespriecīga, jauna, skaista franču sieviete, kuru dzīve nav lutinājusi. Viņa grib izrauties no šīs pelēkās ikdienas un baudīt dzīves skaistos mirkļus, grib būt iekārojama un mīlēta, valkāt skaistus tērpus, iet uz restorāniem, baudīt dzīves skaistumu. Un tas viņai izdodas.”

Tomēr I. Šļubovska atzīst – koķetās, dzīvespriecīgās, saulainās lomas padodoties ātrāk, dabīgāk, taču piebilst – balansam noteikti vajagot arī nopietnākas lomas.

 

“Ķeroties klāt jaunai lomai, pirmkārt, ir jāiepazīstas ar partitūru, jo mans instruments ir balss, ar to parādu gan emocijas un jūtas, gan raksturu. Paiet daudzi gadi, kamēr cilvēks, kurš grib strādāt šajā profesijā, tiek uz skatuves, taču bez skatuviskā šarma un aktiera dotumiem mūsdienās nevar daudz sasniegt.

 

Man ir svarīgi, ka balss skan brīvi, ka uz skatuves jūtos ērti, un režija paspilgtina muzikālo partitūru. Protams, pamatā ir liels darbs ar vokāliem pedagogiem un koncertmeistariem, pašai ar sevi. Ir patīkami dziedāt ar tiem diriģentiem, kas elpo līdzi dziedātājam, kas labi jūt dziedātāju uz skatuves izrādes laikā.”

Tomēr ciešāks kontakts ar publiku veidojoties nevis izrādēs, bet koncertos, turklāt, piedaloties ievērojamā skaitā koncertu, publikas atzinība gūta ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. “Tā kā jauniestudējumu pēdējos gados ir maz, arī noslogojums ir mazāks. Sapratu, ka jāveido jauns solokoncerts! Vienā kamermūzikas koncertā varu pastāstīt vairākus stāstus.”

Šoreiz dziedātāja izraudzījusies itāliešu komponistus, jo tuva bel canto skola. “Dziesmas galvenokārt būs par mīlestību, sirds pārdzīvojumiem un dažādām emocijām – romantisku prieku, dvēseles noskaņām – skumjām, asarām, sapņiem un ilgām pēc izzudušās mīlas. To apvīs rotaļīgs vieglums un humoriņš,” atklāj dziedātāja.

Līdztekus skanēs arī dziesmas no Latvijas komponistu pūra. “Arī Jāņa Mediņa, Pētera Vaska, Bruno Skultes dziesmās cilvēka dzīve un jūtu pasaule aprakstīta caur dabas tēliem un krāsām. Man arī daba ir ļoti tuva. Esmu augusi mazpilsētā, Strenčos, netālu no Gaujas romantiskajiem krastiem un mežiem.” Koncerta noslēgumā kā pārsteigums būs B. Skultes “Bērnu dziesmas” ar Raiņa dzeju. “Sākumā šaubījos, vai operdziedātājai piestāvēs dziedāt dziesmiņas par Kārlīti, kaķenīti, lielo slinkumu. Tomēr kad vēl, ja ne tagad? Ikvienā no mums taču jābūt arī mazai daļiņai no bērna dvēseles.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+