Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. februāris, 2014
Drukāt

5 jautājumi un atbildes 
par kazām

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Autors: Alise Pūce

Uz “Praktiskā Latvieša” lasītāju jautājumiem atbild 
Latvijas Kazu audzēšanas apvienības valdes priekšsēdētāja un Zānes šķirnes kazu saimniecības z/s “Meždruvas-1” īpašniece LIĀNA APINE.

Kādu šķirņu kazas jāpāro, lai iegūtu pēc iespējas pienīgāku kazu?


Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, pienīgākās Latvijā ir Zānes kazas (šīs šķirnes īpatsvars starp visām reģistrētajām kazām ir 9%), vidējais izslaukums – aptuveni 700 kg gadā. Lielākā daļa ir krustojumu kazas, kā arī Latvijas vietējās kazas, kas gadā dod vidēji 
500 kg piena. Pienīgākas nekā vietējās ir Alpu, Tīringas un Togenburgas kazas (vidējais izslaukums no dzīvnieka – ap 550 kg gadā), bet mūsu valstī to ir maz – nepilni 2% no visām audzētajām kazām, tīršķirnē tās pie mums gandrīz nav sastopamas.

Ja novietne ir reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā, jebkuru kazu (arī bez ciltsdokumentiem un nezināmas izcelsmes) piereģistrē Lauksaimniecības datu centrā. Gan bezšķirnes jeb krustojumu kazas, gan Latvijas vietējās kazas (ja tās nav reģistrētas kā tīršķirnes LVK) apzīmē ar XX. Lai tiktu pie ražīgām piena devējām, var veikt tā saukto pakļaujošo krustošanu ar neradniecīgiem tīršķirnes Zānes āžiem. Piemēram, lecinot Latvijas vietējo kazu, kas reģistrēta kā XX, ar Zānes šķirnes āzi, iegūst pirmās pakāpes krustojumu (50% – XX, 50% – Zānes) un pēcnācējus apzīmē ar XX. Tālāk, lecinot šādu pirmās pakāpes kaziņu ar citu tīršķirnes Zānes āzi, iegūst otrās pakāpes krustojumu, kurā jau ir 75% Zānes asinslīnijas, savukārt, krustojot otrās pakāpes kaziņas ar citu tīršķirnes Zānes āzi, iegūst trešās pakāpes Zānes šķirnes kaziņas, bet pēc ceturtā 
krustojuma ganāmpulkā jau būs tīršķirnes Zānes kazas (ZK).

Zānes tīršķirnes āzīšus vaislai var iegādāties šķirnes kazu fermās, piemēram, z/s “Meždruvas-1” (Pierīgā; tālr. 26549584) vai z/s “Muižnieki” (Smiltenes novada Bilskas pagastā, laikus piesakoties pa tālruni 26863259).

Kazu starpšķirņu krustošanu Latvijā nepraktizē. Dažās Eiropas Savienības valstīs atsevišķās ražojošās kazkopības saimniecībās to dara, tādējādi palielinot krustojumos iegūto kazu produktivitātes rādītājus. Heterozes efekta iegūšanai savstarpēji krusto, piemēram, Zānes, Alpu, Anglo-Nūbijas, Tīringas pirmās pakāpes tīršķirnes dzīvniekus, bet tālākos krustojumos heterozes efekts vairs neparādās, tieši otrādi –
iespējams pat negatīvs rezultāts. Tādas saimniecības nedrīkst pārdot dzīvniekus vaislai.

To, cik pienīgas ir kazas, nosaka pilnvērtīga un sabalansēta ēdināšana (50%), piemēroti audzēšanas apstākļi (30%) un tikai 20% – ģenētika.

Dzirdēts, ka dažkārt kazas un āža pārošanā iegūst pēcnācējus hermafrodītus. Ko darīt, lai tā nenotiktu?


Pilnīgi no tā izvairīties nav iespējams. Retumis pa kādam hermafrodītam (0,5–5% no kopējā kazlēnu skaita) var gadīties jebkurā ganāmpulkā, kur vaislai izmanto krustojuma, nevis tīršķirnes āzi. Mēdz arī uzskatīt, ka tā ir savdabīga nodeva par dabiski tolu āzi, jo kazu tēviņiem, kam ragu nav kopš dzimšanas, hermafrodīti pēcnācēju vidū rodas biežāk.

Kāda nozīme ir piena kazu atragošanai? Kad un kā to veic? Kādas ir sekas, ja to nedara?


Dabiski tolas vai atragotas kazas ir mierīgākas, un ar tādu ganāmpulku var ērtāk strādāt. Ir vieglāk iekārtot turēšanas un barošanas vietu, vieglāk slaukt. Ragaina kaza var līdz nāvei sabadīt citu dzīvnieku, jāuzmanās arī kopējam, dažkārt ragi iestrēgst konstrukcijās un šaurās vietās.

Kazlēniem ragu aizmetņus izdedzina piektajā vai sestajā dienā pēc dzimšanas. Ja visu izdara pareizi, dzīvnieki to pārcieš viegli, bez jebkādām nelabvēlīgām sekām. Var lietot arī smērējamo lidzekli kazlēnu atragošanai.

Kā ieslaukt neaplecinātu kazu?


Var mēģināt ieslaukt labi barotu 1,5–2 gadus
vecu (vai vecāku) kazu, kam ir neliels tesmenis vai vismaz tesmeņa audu aizmetnis (var sataustīt audu sabiezējumus). Pirmajās reizēs varbūt izdosies iegūt pāris pilīšu šķidruma. Ja slaukšanu imitējošas darbības atkārto 
2–4 reizes dienā, vienas vai divu nedēļu laikā piena daudzums pakāpeniski  palielināsies. Aptuveni pēc mēneša varētu izslaukt 0,3–1,5 litrus piena. Turpmāk slauc divas reizes dienā. Ja kazu aplecina, divus mēnešus pirms atnešanās to aizlaiž ciet, lai tesmeņa audi varētu atjaunoties.

Vai kazas nepieciešams vakcinēt un pret kādām slimībām?


Pret slimībām kazas Latvijā nevakcinē. Vismaz vienu reizi gadā (cietstāves laikā) kazas vajadzētu attārpot. Vēl labāk, ja to dara divas reizes – pirms ganību sezonas un 
pēc tās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+