Latvijā
Politika

Ķezberei ļaus amatu atstāt decembrī2


Dace Ķezbere
Dace Ķezbere
Foto: Zane Bitere/LETA

Saeima ceturtdien varētu lemt par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekles Daces Ķezberes atbrīvošanu no darba padomē, kuru viņa arī vada, tāpēc NEPLP būs jāizraugās jauns tās priekšsēdētājs.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien atbalstīja D. Ķezberes iesniegumu par aiziešanu no amata 15. decembrī pēc pašas vēlēšanās. Pirmdien, 14. oktobrī, beidzas kandidātu pieteikšana uz vakanto vietu padomē, kuru pavasarī atstāja NEPLP locekle Gunta Līdaka, sēdē informēja komisijas priekšsēdis Artuss Kaimiņš (“KPV LV”).

D. Ķezbere, pretēji iepriekš solītajam, darbu NEPLP tomēr neesot atstājusi jau septembrī, jo tad padomē vairs paliktu tikai trīs tās locekļi – Ivars Āboliņš, Patriks Grīva un Aurēlija Ieva Druviete, kas visi amatā uz pieciem gadiem ir apstiprināti 2017. gada februārī.

D. Ķezbere darbu padomē sāka 2015. gada jūnijā, un viņas pilnvaras tajā beigtos 2020. gada vasarā. Viņa trešdien komisijas sēdē uzsvēra, ka svarīgi ir nodrošināt padomes darbā pēctecību, kas iespējams, ja padomes locekļu nomaiņa notiek pakāpeniski.

Jau drīz pēc 13. Saeimas vēlēšanām NEPLP nonāca ziņu virsrakstos un izpelnījās jauno politiķu – īpaši “KPV LV” un Jaunās konservatīvās partijas – kritiku. Viens no iemesliem bija tās vēršanās pret Latvijas Televīzijas valdi, pērn nogalē atbrīvojot no tās Ivaru Belti un Sergeju Ņesterovu, uz kuru vietām rīkotais konkurss arī izrādījās neveiksmīgs.

Arī mediju uzrauga iepriekšējie lēmumi, izraugoties Latvijas Radio valdi, izraisīja rezonansi sabiedrībā, bet kulmināciju sasniedza aizvadītajā vasarā, kad samilza pretrunas starp radio darbiniekiem un sabiedriskā medija valdi, to galvenais iemesls bija valdes nepietiekamās rūpes par radio darbinieku atalgojumu.

Minētās nesaskaņas radio iekšienē ir mazinājušās, taču pārliecības par finansējuma piešķiršanu algām vēl nav, tāpēc radio darbinieki šonedēļ brīdināja par iespējamajiem protesta pasākumiem.

Savā iesniegumā D. Ķezbere raksta, ka amatu atstāj arī politiskā spiediena iespaidā, kas neesot veicinājis neatkarīgas institūcijas, kāda ir NEPLP, darbu.

Neesot arī cerības, ka Saeima šogad varētu pabeigt darbu pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma, kas paredzētu izveidot jaunu Sabiedrisko mediju padomi, tā atbrīvojot NEPLP no dubultfunkciju veikšanas.

D. Ķezbere sēdē noraidīja pārmetumus par nepietiekamo profesionalitāti, atgādinot, ka šajā jomā ir strādājusi vairākus gadu desmitus. Žurnālistikas studiju laikā viņa sāka darbu Latvijas Televīzijā, kur nostrādāja 20 gadus. No 1997. līdz 2005. gadam viņa bija Nacionālās radio un televīzijas padomes locekle, bet 2015. gadā atgriezās šajā institūcijā, kurai tagad ir cits nosaukums.

Darbam NEPLP viņu deleģēja Zaļo un zemnieku savienība, un D. Ķezbere nav slēpusi, ka ir Latvijas Zemnieku savienības biedre. Valdošās partijas savstarpēji mēdz vienoties arī par kandidātiem NEPLP, lai gan savu saistību ar pretendentiem ne­afišē vai pat noliedz. Vasarā D. Ķezbere pieļāva, ka uz viņu tiek izdarīts politiskais spiediens arī tāpēc, ka jaunajām partijām ir vēlme deleģēt darbam padomē savus cilvēkus.

Komisijas sēdē D. Ķezbere atzina vairākas savas kļūdas. Vispirms jau to, ka 2016. gadā viņa pārliecinājusi padomi pagarināt LTV valdes locekļa I. Beltes pilnvaras, nerīkojot konkursu.

Par kļūdu viņa uzskata arī to, ka pēc gada tika atbrīvota nevis visa Latvijas Radio iepriekšējā valde, bet tikai divi tās pārstāvji, savukārt Sigita Roķe kādu laiku darbu vēl turpināja. Vienlaikus D. Ķezbere aicināja politiķus parūpēties par Latvijas Radio, LTV un arī komerctelevīziju arhīvu saglabāšanu un digitalizēšanu, jo “tie brūk kopā”.

Tajā brīdī komisijas priekšsēdis A. Kaimiņš pārtrauca D. Ķezberi, norādot, ka viņa vēl 67 dienas būšot amatā un varēšot turpināt strādāt pie iecerētā.

Saistītie raksti

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) gan NEPLP priekšsēdes darba pārskatu novērtēja kā ļoti interesantu un atzina, ka “ne katrs vadītājs, aizejot no darba, var tik drosmīgi runāt arī par to, ko nav izdevies izdarīt”. I. Mūrniece, Boriss Cilevičs (“Saskaņa”), neatkarīgā deputāte Linda Liepiņa un arī Dagmāra Beitnere-Le Galla pateicās D. Ķezberei par darbu un arī sniegto informāciju.

B. Cilevičs pat rosināja ieplānot atsevišķu sarunu, lai izvērtētu mediju jomā notiekošo. D. Beitnere-Le Galla atzina, ka politiskais spiediens uz NEPLP ir bijis arī no viņas pārstāvētās JKP, taču arī politiķi izjūtot spiedienu no saviem vēlētājiem, kuriem neesot bijusi saprotama Latvijas Televīzijas valdes nomaiņa laikā, kad šim sabiedriskajam medijam ir augsts reitings.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Reirs: Finanšu noziegumu novēršana ir Latvijas valdības augstākā politiskā prioritāte 2
14 stundas
LE
LETA
Latvijā
IeM: Tuvākajos gados uz Latvijas robežas saglabāsies nelegālā imigrācija un preču kontrabandas risks 1
14 stundas
LE
LETA
Latvijā
Cik tūkstošus par negaisa postījumiem saņems Gaujas nacionālais parks? 1
14 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SK
Skaties.lv
Latvijā
“Putina kreklu” skandāls iedvesmo radikāli Lindermani savai apģērbu līnijai 1
8 stundas
LE
LETA
Ekonomika
”PNB bankas” kreditori varētu neatgūt miljoniem eiro
7 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Varbūt mūsu atmiņas ir kā akmeņi! Saruna ar akmeņu muzeja vadītāju Vilni Strautiņu 1
Intervija 7 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Lielbritānijas parlaments nobalso par breksita termiņa pagarināšanu 1
11 stundas
MZ
Monika Zīle
Latvijā
Monika Zīle: Mitoloģijas mācības
7 stundas