Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. oktobris, 2013
Drukāt

KM valsts kapitālsabiedrību apgrozījums pērn audzis par 11,8%

Foto - LetaFoto - Leta

Eiro monētu sākumkomplekti desmit latu jeb 14,23 eiro vērtībā, kurus iedzīvotāji varēs iegādāties no 10.decembra. (Publicitātes foto)

Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību apgrozījums 2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu audzis par 11,8%, liecina ministrijas sagatavotais un publicētais informatīvais ziņojums vietnē “eportfelis”.

Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību apgrozījums 2012. gadā bijis 24 239 155 lati, bet gadu iepriekš apgrozījums bija 21 669 696 lati. Kapitālsabiedrību pašu ieņēmumi aizvadītajā gadā bija 46,2% attiecībā pret to kopējo apgrozījumu.

Valsts kapitālsabiedrības, kurās Kultūras ministrija ir kapitāla daļu turētājs, pilda valsts deleģētās funkcijas kultūras jomā. Valsts kapitālsabiedrību deleģēto kultūras funkciju nodrošināšanai Likumā par valsts budžetu 2012. gadā pamatdarbības nodrošināšanai tika piešķirta valsts budžeta dotācija 13 049 184 latu apmērā, kā rezultātā profesionālā skatuves māksla bijusi pieejama 1 202 987 skatītājiem, izrādītas 3902 izrādes un koncerti, tai skaitā 270 jauniestudējumi un jaunas koncertprogrammas.

Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja 15 kapitālsabiedrībās – VAS “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” (LNSO), VAS “Valsts Akadēmiskais koris “Latvija””, VAS “Latvijas koncerti”, VAS “Kremerata Baltica”, VAS “Rīgas cirks”, VAS “Jaunais Rīgas teātris”, VAS “Dailes teātris”, VAS “Latvijas Nacionālais teātris”, VAS “Latvijas Leļļu teātris”, VAS “Daugavpils teātris”, VAS “Valmieras Drāmas teātris”, VAS “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”, VAS “Latvijas Nacionālā opera”, VAS “Liepājas Simfoniskais orķestris” un SIA “Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja”.

Kā norāda Kultūras ministrija, “Eirobarometra” pētījumi rāda, ka Latvijā, līdzīgi kā citās Baltijas un Ziemeļeiropas valstīs, tradicionāli pastāv un saglabājas augsts kultūras lietotāju un kultūras aktivitāšu dalībnieku skaits. Lai šo pozitīvo tendenci saglabātu arī nākotnē un lai pilnvērtīgi izmantotu kultūras resursu sociālekonomisko potenciālu, publiskās investīcijas kultūras infrastruktūrā un pakalpojumu attīstībā, ko sniedz kapitālsabiedrības, ir nepieciešamas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+