Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. marts, 2014
Drukāt

Ko organizācijas dara par valsts naudu? NVO sola resursus apsaimniekot gudrāk (1)

17. martā notika Īles bunkura otrreizēja atklāšana - tas vienreiz jau ticis atjaunots, taču pēc tam iebrucis. Bunkurs atjaunots par naudu, ko balsts atvēlēja Nacionālo partizānu apvienībai. Foto - Gatis Dieziņš (RJC)17. martā notika Īles bunkura otrreizēja atklāšana - tas vienreiz jau ticis atjaunots, taču pēc tam iebrucis. Bunkurs atjaunots par naudu, ko balsts atvēlēja Nacionālo partizānu apvienībai. Foto - Gatis Dieziņš (RJC)

2014. gada budžetā vairāk nekā 313 000 eiro no tā saucamajām deputātu kvotām valsts budžetā (Latvijas politikā izveidojusies tradīcija, ļaujot deputātiem daļu no valsts budžeta sadalīt pēc saviem ieskatiem, lai nodrošinātu Saeimas vairākuma labvēlīgāku attieksmi) piešķirtas 19 nevalstisko organizāciju darbības stiprināšanai un aktivitāšu izvēršanai. Atzīmējot šo faktu, Latvijas Pilsoniskā alianse rosinājusi veidot īpašu NVO fondu, jo uzskata, ka minētie 300 tūkstoši eiro esot pārdalīti “nepārskatāmā un nevienlīdzīgā veidā”. Pilsoniskā alianse ierosina izskaust deputātu kvotu finansējumu, bet deputātu vēlmi atbalstīt Latvijas biedrību un nodibinājumu darbību īstenot, piešķirot ikgadēju finansējumu no valsts budžeta NVO fondam. Šis fonds tad arī tālāk sadalīšot naudu NVO organizācijām. Īsāk sakot, sajūtot naudas smaržu, drīz uzrodas starpnieki, kas gatavi palīdzēt to izdalīt paši pēc saviem ieskatiem.

Bet vispirms būtu vērts noskaidrot, kādiem mērķiem naudu gatavojas tērēt 19 organizācijas, kurām tā piešķirta. Starp tām ir Okupācijas muzeja biedrība, Nacionālo partizānu apvienība, fonds “Sibīrijas bērni”, Mārtiņa fonds un citi.

Vēsturiskās atmiņas kopšanai


Latvijas Okupācijas muzeja (OM) īpašnieks un pārvaldītājs ir OM biedrība, un lielākais finanšu avots muzeja darbībai arvien ir bijuši ārzemju latviešu organizāciju un privātpersonu ziedojumi, bet valsts piešķīrusi vien nelielu daļu. Pagājušajā gadā no visiem muzeja izdevumiem ar valsts devumu – 27 000 latu – pieticis vien septiņiem procentiem no visām vajadzībām. Muzejs šim gadam bija lūdzis papildu finansējumu – 30 000 eiro izglītības programmām. Saeimas Budžeta komisija to rosināja piešķirt. Līgumā, ko tagad Kultūras ministrija slēdz ar OM par tā pamatfunkciju izpildi, gan īpaši iezīmēti šie 30 000 eiro vairs nav; bet kopējā valsts atbalsta summa ir 139 299 eiro. OM direktore Gundega Michele ir gandarīta – tie ir jau 24 procenti no visa OM gada izdevumu budžeta.

Nacionālo partizānu apvienībai šogad piešķirti 15 000 eiro darbības nodrošināšanai, tas ir, lai var samaksāt par telpu īri, transportu u. tml. Vēl 15 000 eiro – piemiņas vietu izveidošanai. Apvienības priekšsēdētājs Ojārs Stefans stāsta, ka 30. aprīlī paredzēts atklāt pieminekli ar uzrakstu “Par tevi, Tēvzeme”. Tas atradīsies Ugālē – vietā, kur kādreiz bija Talsu un Ventspils apriņķu robeža, un būs veltīts abu apriņķu nacionālo partizānu piemiņai. Bet 17. martā notika Īles bunkura otrreizēja atklāšana – tas jau vienreiz ticis atjaunots, taču pēc tam iebrucis. Šis datums izraudzīts tāpēc, ka apritēja 65 gadi kopš Īles vīru pēdējās kaujas.

“Mēs dzīvosim mūžīgi” – būs rakstīts uz pieminekļa, ko nacionālo partizānu un karavīru piemiņai iecerējusi netālu no baznīcas uzstādīt Piebalgas latviešu biedrība. Tēlniece ir Arta Dumpe, makets jau gatavs. No valsts šī biedrības iniciatīva atbalstīta ar 2845 eiro. Tā ir ceturtā daļa no kopumā vajadzīgās summas, stāsta biedrības vadītājs Jānis Mājenieks. Viņš vēlētos, lai Kultūras ministrija šo summu neskaita biedrībai, bet gan tieši apmaksā granīta akmeņu iegādi un atvešanu no Somijas. Trūkstošo naudu biedrība cer savākt ziedojumos, jo daudziem apkārtnes cilvēkiem rados bijuši leģionāri vai nacionālie partizāni.

Ik gadu 25. martā un 14. jūnijā komunistiskā genocīda upurus aicina pieminēt Latvijas politiski represēto apvienība (LPRA). Tā rīko arī politiski represēto salidojumus Ikšķilē. Apvienības vadītājs Gunārs Resnais ir pateicīgs par LPRA darbības nodrošināšanai piešķirtajiem 5000 eiro.

Tāpat kā Nacionālo partizānu apvienībai, Nacionālo karavīru biedrībai un Piebalgas latviešu biedrībai, arī LPRA atbalstu no valsts piešķirt rosināja Nacionālās apvienības deputāti.

Pēc “Vienotības” ierosinājuma 35 000 eiro ir jāsaņem fondam “Sibīrijas bērni” filmas “Kur palika tēvi?” pabeigšanai un grāmatas “Sibīrijas bērni” abu sējumu izdošanai krievu valodā. Režisore Dzintra Geka materiālus filmai “Kur palika tēvi?” ir vākusi vairākus gadus, braucot uz bijušo lēģeru un apbedījumu vietām Sibīrijā un citur. Taču, tā kā Nacionālais kinocentrs šīs filmas tapšanu neatbalstīja, bija jāvēršas pie deputātiem. 14. jūnijā filmu demonstrēs Latvijas TV. Latviski grāmatas “Sibīrijas bērni” abos sējumos kopā ir vairāk par 2550 lappusēm, un tagad šīs vēsturiskās liecības iznāks krievu valodā, katrs sējums 500 eksemplāros.

Bērniem un vecākiem 


“Tas ir neiedomājams brīnums! Pirmo reizi saņemam tādu atbalstu no valsts,” saka Mārtiņa fonda vadītāja Elita Keiša par 30 000 eiro, kas piešķirti Jēkabpils novada Kalna pagastā esošā psiholoģiskās rehabilitācijas centra “Dūjas” darbības nodrošināšanai. “Šī summa paredzēta visam gadam: ir noslēgts līgums ar Labklājības ministriju, un katru mēnesi saņemam daļu naudas. Par to algojam psihologu, pedagogu un citus darbiniekus, kopskaitā piecus; pērkam malku un centru kosmētiski izremontēsim.” Algas ir 300 eiro pirms nodokļu nomaksas. Centra rehabilitācijas programmās desmit dienas uzturas bērni invalīdi kopā ar vienu no vecākiem. Tie ir bērni, kuri slimo ar diabētu, celiakiju u. c. slimībām.

Mārtiņa fonds un arī Latvijas Bērnu fonds (LBF) atbalstu ieguva pēc ZZS deputātu ierosinājuma. LBF viceprezidente Vaira Vucāne stāsta, ka fondam ar Labklājības ministriju līgumi par sociālo rehabilitāciju ir kopš 2010. gada. Taču pirmo reizi ir piešķirti līdzekļi rehabilitācijas centru materiāli tehniskajiem uzlabojumiem. 70 000 eiro ir sadalīti septiņiem centriem: Allažu bērnu un ģimeņu atbalsta centram tiek 13 300 eiro, Zantes ģimeņu krīžu centram – 10 000; tāda pati summa iedalīta Talsu sieviešu un bērnu krīžu centram, Ventspils krīžu centram ģimenēm ar bērniem “Paspārne” un Latgales reģionālajam atbalsta centram “Rasas pērles” Rugājos. Valmierā esošais centrs “Valdardze” saņems 9700 eiro, Dobeles sociālo pakalpojumu centrs – 7000 eiro. Nauda tiks izlietota gan ēku remontam – kā Talsos, kur krīzes centrs atrodas kultūrvēsturiskā piemineklī, – gan mēbeļu (gultu, matraču, galdu, skapju) un elektropreču pirkšanai. Zantē remontēs virtuves ventilācijas bloku un centra kanalizācijas sistēmu.

Pēc Reformu partijas deputātu rosinājuma četri tūkstoši eiro iedalīti Latvijas Vecāku forumam. Par šīs naudas izmantošanu būs koleģiāls lēmums, saka valdes priekšsēdētāja Jana Simanovska. Iecerēts rīkot seminārus reģionos ar mērķi iesaistīt jaunus biedrus vecāku NVO, kam rūp labāka izglītība bērniem.

Pensionāriem un Ordeņu brālībai


Papildu finansējums nepieciešams Pensionāru federācijas (PF) darbības nodrošināšanai, uzskatīja Saeimas neatkarīgo deputātu grupa. Federācijai, kurā apvienojušās 108 organizācijas, ir piešķirti 7000 eiro. Tās priekšsēdētājs Andris Siliņš atceras, ka, piemēram, 2006. gadā PF no budžeta saņēmusi daudzreiz lielāku summu, un saka: “Pēc ilga pārtraukuma Saeima mums atkal ir piešķīrusi naudu.” 7000 eiro paredzēts izlietot visa gada laikā, tērējot PF telpu nomas, telefona un interneta apmaksai, kā arī dažiem pasākumiem reģionos un ceļa izdevumu apmaksai.

Pēc Nacionālās apvienības priekšlikuma ir piešķirta dotācija biedrībai “Latvijas ordeņu brālība” (LOB) dalībai valstiska mēroga piemiņas pasākumos. LOB 320 biedri ir godājamas personas, kas saņēmušas augstus valsts apbalvojumus. Priekšsēdētājs Juris Griķis stāsta, ka Saeimai adresētajā vēstulē tika lūgts lielāks finansējums, bet iedota tikai daļa – 3000 eiro. LOB iecerēs ir rīkot salidojumu Talsos 7. jūnijā, stādīt ozoliņus Likteņdārzā, apmeklēt Lesteni 8. maijā, kā arī Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā – 14. jūnijā – būt klāt atceres pasākumā Litenē.

“Algojam ielu darbinieku” 


Izlasot, ka 5000 eiro piešķīrums biedrībai “Bauskas impulss” ir HIV un C hepatīta pacientu apsekošanai, analīžu veikšanai un vienreizējo šļirču iegādei, rodas jautājums ne jau par to, ka šim mērķim nauda piešķirta, bet gan – vai ar šo pacientu apsekošanu un šļirču izsniegšanu jānodarbojas biedrībai?

Biedrības pārstāve Tatjana Kalniņa klāsta, ka ar neatkarīgo deputātu Klāvu Olšteinu runājusi brīdī, kad pati atradusies Itālijā, telefonsaruna bijusi dārga un tāpēc tie mērķi naudas prasīšanai biedrībai neesot pareizi noformulēti. Tatjana Kalniņa ir Bauskas sociālā dienesta darbiniece, un viņas rūpju lokā ir ar atkarībām sirgstošās personas. Šī nauda – 5000 eiro – no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas gan biedrībā nenonākšot, jo ieskaitīta novada domei un daļēji tiks izmantota “ielu darbinieka” algošanai. Tas ir cilvēks, kurš apmainīs šļirces ar narkotiku atkarību sirgstošajiem.

Algojamais darbinieks pats esot “bijušais lietotājs”. Jo citādi jau tām personām netikt klāt, bet viņš zina, kur tās atrast, saka Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja Iveta Kubliņa. Šļirces gan nav jāpērk, tās piešķir slimību profilakses centrs. Ielu darbiniekam vajadzīgi arī speciālie cimdi, ar parastajiem gumijas nepietiek. Vēl par šo naudu paredzēts iegādāt asinsspiediena mērītāju.

Atraidītā nauda 


NVO fonda idejas virzītāji pārmet, ka naudas dalīšana pēc neoficiālajām deputātu kvotām esot necaurspīdīga un pat koruptīva, tāpēc ka skaidri saskatāma saikne ar politiskajiem spēkiem.

“Delna” no tai paredzētās naudas atteicās. “Reformu partija virzīja priekšlikumu par 18,5 tūkstošu eiro piešķiršanu “Delnai” – kapacitātes stiprināšanai, man kā direktoram par to nezinot,” stāsta Gundars Jankovs. Šo labvēlību organizācija neesot varējusi pieņemt, un paredzētie tūkstoši novirzīti Sabiedrības integrācijas fondam (SIF) projektu līdzfinansēšanai.

Tā kā arī “Delna” piedalās SIF projektu konkursos, vaicāju – varbūt tā daļu šīs it kā atraidītās naudas tomēr iegūs? Direktors piekrīt, ka tā var notikt, bet tas tad būšot citādi, projektu konkursa kārtībā.

Jautājumi diskusijai


“Šī deputātu nevalstiskajām organizācijām dalītā nauda ir izvilkta no visu mūsu kabatām, tāpēc padomājiet, ja būtu jāmaksā no personiskā maka, vai arī jūs dotu tieši tām, nevis citām NVO?” jautā NVO fonda aizstāvji. Tomēr jāatzīmē, ka liela daļa no naudas ir paredzēta valstiski un patriotiski audzinošiem pasākumiem un valsts uzdevums ir to veicināt. Viegli iedomāties, ka ir ieinteresētas personas, kas labprātāk to izmantotu plakātiem un konferencēm pret diskrimināciju, dzimumlīdztiesību un tamlīdzīgām aktivitātēm.

Tomēr ir arī piemēri – kā pārpratums ar “Bauskas impulsu” un “Delnas” atraidītie tūkstoši –, kas liecina, ka deputāti valsts maku NVO labā patiešām vēlējās tukšot visai vieglu roku.

Arī idejai, ka visu varētu izšķirt “projektu konkursi”, kuros izvēlēti labākie piedāvājumi, var atrast pretargumentus. Izredzes uzvarēt šādos konkursos drīzāk būtu lielākām organizācijām, kas var algot profesionāļus, un arī, kā izteicās dažu biedrību pārstāvji, “tiem, kas lēmējiem ir tuvāk un kas prot ļoti pārliecinoši uzrakstīt, ka viņu semināri un konferences būs vislielākais ieguldījums demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. Un tad nauda tiek tērēta skaistai parunāšanai, ne konkrētiem darbiem.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vispār tāda nauda nav jāpiešķir, jo mēs taču esam nabadzīga valsts. Ko lai mēs pensionāri, no kuriem atvelk nodokļus, lai domājam? 5 EURO lūk , tovaldsts var atļauties pensionāram, bet deputāti šķērdēs redz miljonus. Tiešām skaisti parunā, naudu iztērē un čiks vien ir. Nē un viss.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+