Koncertzāli Rīgai vajag. Vai uz AB dambja? Valsti izaicina arī Šķēles ģimene 6
No scenārija būvēt vērienīgu četru zāļu koncertzāli līdz variantam nemaz to necelt; no iespējas to būvēt uz AB dambja, kur koncertzālei jau gatavs skiču projekts, līdz iespējai to darīt kādā citā novietnē – Andrejostā, Uzvaras parkā vai citur – un sākt visu procesu no nulles punkta.
Tik plašs iespēju spektrs varētu būt paredzēts Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā valdībai par Rīgas akustisko koncertzāli. To līdz ar finanšu saimnieciskajiem aprēķiniem un vīziju nepieciešamā finansējuma piesaistei paredzēts Ministru kabinetā iesniegt drīzumā.
Rīgas akustiskās koncertzāles jautājums kārtējo reizi ir aktualizējies ES fondu apgūšanas kontekstā. Runa ir par Rīgas pilsētas revitalizācijai paredzēto Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu – 23 miljoniem eiro, ko teorētiski būtu iespējams izmantot koncertzāles novietnes sagatavošanai šobrīd neoficiāli par prioritāru atzītajā novietnē AB dambī, taču naudas izmantošanas termiņš ir jau 2022. gada 31. decembris, tāpēc arī tāda steiga.
Rīgas dome Kongresu namu negrib upurēt
“Process nebūs viegls, jo cīņa ir par lielu naudu,” pirms mēneša diskusijā tiekoties ar mūzikas profesionāļiem, brīdināja kultūras ministre Dace Melbārde. “Mans personīgais viedoklis – koncertzālei jābūt mūsu valsts nacionālās kultūras simbolam, ēkai, kas paliek mantojumā no mūsu laika. Ja būvējam, tad pašu labāko.”
Pēc no VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Rīgas domes saņemtās informācijas par brīvajām publiskajām teritorijām analīze tikusi veikta par deviņām iespējamām vietām koncertzāles novietnei – AB dambī, Andrejsalā, Andrejostā, Uzvaras parkā, Torņakalnā, Ķīpsalā, Zaķusalā, pie Latvijas Zinātņu akadēmijas un pat Mūkupurvā pie lidostas.
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone norāda, ka starp ministrijas izvirzītajiem kritērijiem vietas izvēlē viens no galvenajiem bijis, vai tā ir valsts vai pašvaldības zeme bez apgrūtinājuma, tāpat – koncertzāles ietekme vides uzlabošanā, ainavu arhitektu viedoklis, attālums no centra, pieejamība gājējiem, kā arī ar privāto, sabiedrisko transportu, trokšņu un vibrāciju līmenis, ģeotehniskais raksturojums, ieguldāmais laiks un resursi apgrūtinājumu novēršanai, detālplānā noteiktais izmantošanas veids.
Visām šīm prasībām gandrīz ideāli atbilstu tagadējā Kongresu nama vieta – viena no koncertzāles favorītnovietnēm iepriekšējās diskusijās –, tomēr pašvaldības iebildumu dēļ šis scenārijs šobrīd noņemts no darba kārtības. Kā liecina “LA” rīcībā nonākusī sarakste starp KM un Rīgas domi, pašvaldība kategoriski iebilst pret “koncertzāles īstenošanas projekta alternatīvā varianta realizāciju no nulles cikla šajā vietā, jo uzskata to par finansiāli nelietderīgu un praktiski neiespējamu”.
Papildus jau tā augstajām akustiskās koncertzāles būvniecības izmaksām esot jāņem vērā Kongresu nama ēkas kultūrvēsturiskā vērtība (tā 2010. gadā ir atzīta par augstvērtīgu un kvalitatīvu padomju laika publisko arhitektūru), tai pieguļošās parka teritorijas pašreizējā izmantošanas veida maiņa un būvniecības ietekme uz līdzās esošo pazemes autostāvvietu. Tāpat būtu vajadzīgs papildu finansējums ēkas nojaukšanai, kā arī kompensācijai par ēkas atlikušo (bilances) vērtību.
Rīgas dome 2020. gada nogalē plāno pabeigt Kongresu nama pārbūvi, kuras gaitā “skatītāju un mākslinieku rīcībā nodos pilnībā aprīkotu multifunkcionālu Lielo zāli” ar mākslīgo apskaņošanu. Lai gan runa ir par lielu – 1500 vietu – zāli (pat Anda Sīļa projektā uz AB dambja Lielajā zālē šobrīd paredzētas 1400 vietas), šāds variants, ar ko Rīgas dome plāno arī iekļauties lielo starptautisko konferenču biznesā, jau iepriekš kā iespējamā koncertzāles atrašanās vieta tika noraidīts, jo neatbilda KM prasībai par dabisko akustiku un mājvietu Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim.
“Esam visādi mēģinājuši Rīgas domi pārliecināt, diemžēl viņi ir pret to, viņiem tas nav saimnieciski izdevīgs darījums. Ņemot vērā, ka Kongresu nams ir “Rīgas namu” pamatā, mēs neredzam, kā to var atsavināt,” šonedēļ intervijā “Dienai” arī piebildusi kultūras ministre D. Melbārde.
Pretrunīgais AB dambis
No visām iespējamajām koncertzāles novietnēm līdz šim vislielāko ievērību izpelnījusies viena – arhitekta Anda Sīļa (arhitektu birojs “SZK”) 2006. gada starptautiskajā konkursā uzvarējušais projekts uz AB dambja –, kam jau izstrādāts skiču projekts un kura izmaksas tiek lēstas uz 100 miljoniem eiro.
No tiem teorētiski pieejami gan ir tikai 23 miljoni ERAF naudas, kas varētu tikt iztērēti, nostiprinot dambi un izbūvējot nepieciešamo infrastruktūru, arī divus tiltus, no kuriem viens būtu gājēju tilts, kas savienotu “Swedbank” ēku ar AB dambi.
Rīgas domes vēstulē ministrijai norādīts, ka pašvaldība ir gatava nodot koncertzāles būvēšanai nepieciešamo teritoriju uz dambja bez atlīdzības, starp šā varianta plusiem minot “izcilo novietojumu, kas veido pievienoto vērtību”.
Tajā pašā laikā publiskajā telpā izskan bažas, ka perspektīvā ES fondu nauda var nebūt nekas pret būves īsto cenu infrastruktūras u. c. problēmu dēļ.
Pēc Anda Sīļa aprēķiniem, kurus viņš atklāja 12. aprīļa tikšanās laikā ar mūzikas profesionāļiem, gan izriet, ka, pat rēķinot visdārgākās izmaksas, pēc dambja sakārtošanas un tiltu izbūves vēl trim miljoniem eiro esot jāpaliek pāri, lai varētu šai novietnei pievilkt ārējos inženiertehniskos tīklus, un tādējādi tikšot iegūts ideāls būvlaukums koncertzālei.
Noraidot priekšstatu, ka tā būtu būve uz ūdens, viņš uzsver, ka runa ir par dambja paplašināšanu apmēram 100 m garumā, lai to varētu izmantot kā platformu, uz kuras būvēt ēku.
Sašaurinātajā koncertzāles projektā uz AB dambja gan šobrīd četru zāļu vietā paredzētas divas, Lielā zāle ar 1400 vietu ietilpību, kas arī jau izpelnījusies populārās mūzikas biznesa pārstāvju iebildumus par iespējamu nerentabilitāti.
Tāpat problemātisks ir stāvvietu jautājums, ko šobrīd paredzēts risināt, izmantojot “Swedbank” stāvvietu un pašā AB dambī izvietojot tikai 100 stāvvietas. Kultūras ministre D. Melbārde uzsver, ka galvenais zāles kvalitātes kritērijs būšot akustika, uz kuras rēķina nekāda ekonomija nav iespējama. Vienlaikus runa tomēr ir par to, ka zāle ikdienā varētu tikt izmantota arī konferencēm un citiem pasākumiem.
Novietnei AB dambī jau atbalstu izteikušas arhitektu profesionālās organizācijas – Latvijas Arhitektu savienība un Nacionālā arhitektūras padome –, tomēr vienprātības arhitektu cunftē un sabiedrībā kopumā nav.
Opozīcijā AB dambim nostājušies Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes vadošie mācībspēki Jānis Krastiņš, Gunārs Asaris, Jānis Lejnieks, Uģis Bratuškins un citi, norādot uz dažādiem ar to saistītiem – tehniskiem, infrastruktūras, ainaviskiem u. c. – riskiem.
Arī sociālajos tīklos no dažādu sabiedrībā pazīstamu cilvēku puses (viņu vidū iepriekšējais KM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis, režisore Laima Žurgina, advokāts Linards Muciņš, rakstniece Rudīte Kalpiņa u. c.) izskanējušas bažas, ka 100 miljonu projekts, kurš, ņemot vērā Latvijai raksturīgo nelāgo praksi, var neparedzami sadārdzināties īstenošanas gaitā, nav atbilstošs Latvijas dzīves īstenībai.
Aprīlī notikušajās diskusijās klātesošie mūzikas profesionāļi savā vairākumā pauda atbalstu būvei uz AB dambja – palika gan iespaids, ka, ņemot vērā, ka doma par koncertzāli ir jau gandrīz 30 gadus veca, daudzi ir patiesi noguruši gaidīt un nemaz ne uz ko daudz necer.
Alternatīvas ir,bet – cik dzīvotspējīgas?
Vienlaikus publiskajā telpā izskanējušas bažas, ka argumenti par labu tai vai citai koncertzāles vietai šobrīd izskatās politiski, atsevišķu grupu finansiālo interešu noteikti, nevis saistīti ar redzējumu par Rīgas attīstību.
“Vai AB dambja projektam, kurā ieguldīti jau 15 gadi, vispār ir salīdzināmas alternatīvas?” koncertzāles novietņu tēmai veltītajā diskusijā pie Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Gvido Prinča jautāja sociālantropologs, pilsētu vides plānošanas speciālists Viesturs Celmiņš.
KM valsts sekretāre Dace Vilsone sarunā ar “LA” norāda, ka par tādām var uzskatīt trīs novietnes – Uzvaras parkā, Andrejsalā un Andrejostā. Pirmajā gadījumā runa ir par teritoriju pašvaldībai piederošajā Uzvaras parkā starp Raņķa dambi, Mārupītes aizsargjoslas līniju un Slokas ielu. No 6,2 ha zemes gabala koncertzāles izvietošanai iespējams izmantot aptuveni 2,6 ha.
“Uzvaras parks patiešām ir ļoti pietuvināts Rīgas centram, skaista teritorija, taču tur trūkst inženiertīklu – elektrība, ūdens – tas viss ir jāpievelk, iespējams, ka ir jābūvē atsevišķa elektrības apakšstacija. Lai šo telpu vispār varētu izmantot, ir jāmaina tās lokālplānojums un izmantošanas mērķis,” norāda D. Vilsone. Tas prasītu aptuveni gadu un 50 000 eiro izmaksu. Būtiskākā problēma esot – lai uzbūvētu koncertzāli, nāktos cirst kokus, un neesot skaidrs, kā sabiedrība uz to reaģētu.
Savukārt Rīgas dome kā apgrūtinājumu norāda arī to, ka šajā vietā nav pētīta ģeoloģija, kas ir visai svarīgi, ņemot vērā, ka turpat plūst Mārupīte. D. Vilsone uzsver, ka, ņemot vērā nulles scenārijā veicamos priekšdarbus, kopumā Uzvaras parka sagatavošana prasītu trīs gadus, lai tiktu tajā stadijā, kādā šobrīd atrodas AB dambja projekts.
Tostarp J. Krastiņš un citas arhitektūras autoritātes atklātajā vēstulē norāda: “Bez pamatotas argumentācijas tiek noraidīta arī lieliska vieta Aleksandra Grīna bulvārī starp Slokas ielu un Raņķa dambi, kur visu veidu sabiedriskais transports ir burtiski pie durvīm, visapkārt ir ērti pievadceļi un vietas autotransporta novietošanai, bet publiska celtne atdzīvinātu patlaban samērā panīkušo apkārtējo parku.
Tikpat izcila ir nesen piedāvātā vieta Eksporta ielā iepretim “Citadelei”, kas nodrošinātu arī ērtu publisku pieeju ūdensmalai.”
Runājot par Andrejsalu, stāsts ir par VAS “Valsts nekustamie īpašumi” piederošu 9,3 ha teritoriju, no kuras pakāpeniski tiks pārvietota ogļu izvešanas osta. D. Vilsone stāsta, ka šī novietne vēl priekšdarbu periodā, kas arī kopumā varētu prasīt trīs gadus, saistītos ar pagaidām neprognozējamām izmaksām.
Šobrīd uz VNĪ zemes atrodas vesela virkne privātīpašnieku ēku – ar viņiem būtu jāvienojas par pirmstermiņa zemes nomas līgumu laušanu –, tāpat būtu jādemontē tur esošās dzelzceļa sliedes. Hanzas šķērsojuma trases un iekšējo sarkano līniju koriģēšana un iespējamās izmaiņas detālplānā vien prasītu gadu un aptuveni 50 000 eiro.
Alcēji pēc enkurobjekta Andrejostā
Vēl viena potenciāla teritorija varētu būt Andrejosta – teritorija starp Vanšu tiltu un Pasažieru ostu, Eksporta ielas posms, kam blakus ir benzīntanks. Šeit gan ir jaukta īpašuma struktūra – privātpersonu zeme 1,91 ha, pašvaldībai pieder ielas posms 0,34 ha platībā un gar pašu Daugavas malu 0,11 ha – valstij, jo tā ir muitas zona.
Ar Andra Šķēles ģimeni pastarpināti saistītās SIA “Privāto aktīvu pārvalde” pārstāvis Juris Dreimanis diskusijā pie Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Gvido Prinča klāstīja, ka šajā teritorijā, sākot no Vanšu tilta līdz Andrejsalas galam ar 4 km garu ūdens līniju, esot plānots būvēt “Riga Port City”, kuras attīstīšanai apvienojušies Andrejostas, Andrejsalas un Rīgas Pasažieru termināla teritoriju īpašnieki.
“Pilnīgi skaidrs, ka vieni paši šo teritoriju attīstīt nevaram, ir jāpiesaista enkurs. Viens no tādiem būtu koncertzāle, kas varētu atrasties Pasažieru ostas rajonā.” Attīstītāji esot gatavi nepilnus 2 ha lielo zemes gabalu valstij dāvināt, taču ar nosacījumiem tajā izbūvēt komunikācijas un sakārtot infrastruktūru – pēc KM aprēķiniem, Eksporta ielas un inženierkomunikāciju pārcelšanas (būvprojekts, būvdarbi) izmaksas vien tiek lēstas ap 10 miljoniem eiro un laika izteiksmē – 42 mēnešiem. Pēc investoru vēlmes valstij būtu arī jāapņemas uzbūvēt koncertzāli noteiktos termiņos.
“Protams, ja šo variantu izvēlēsies, mums būs jādiskutē ar privātīpašniekiem par veidu, kā šo darījumu veikt,” saka D. Vilsone. Iepriekš diskusijā KM valsts sekretāre teica, ka ar šo priekšlikumu “valsts pēc būtības tiek izaicināta”, jo “tiek uzlikts pienākums uzņemties atbildību par termiņiem, kuros jārealizē projekts, par ko valsts pašlaik nevar uzņemties atbildību”.
Jāatgādina, ka KM jau ir nācies šādas vieglprātīgi noslēgtas vienošanās dēļ samaksāt vairāk nekā 650 000 eiro ar Andri Šķēli un Aināru Šleseru saistītajam SIA “Jaunrīgas attīstības uzņēmums” par nenotikušo Laikmetīgās mākslas muzeja darījumu.
Torņakalns, Zaķusala un citas vietas
Rīgas dome savā vēstulē KM kā vienu no novietnēm piedāvā arī teritoriju Torņakalna administratīvajā centrā, tur gan zemes gabals (3,26 ha, no tā apbūves laukums 1,3 ha) būtu jāveido no sešām vienībām, vajadzētu nojaukt esošās būves un sliedes, būvēt jaunu ielu. Pašlaik šī teritorija, kurā esot arī bažas par piesārņojumu, atrodas “Rail Baltic” lokālplānojuma robežās.
Savukārt, piemēram, Ķīpsalas galā VNĪ piederošajā Matrožu ielā teritoriju apsaimieko SIA “Saimniekserviss”, ar ko noslēgts ilgtermiņa nomas līgums.
Zaķusalā esot brīvs, neapbūvēts valstij piederošs zemes gabals, kas privātajiem iznomāts līdz 2058. gadam. Un pavisam ironiski izklausās VNĪ nosauktā iespēja būvēt koncertzāli Mūkupurvā netālu no lidostas – D. Vilsone norāda, ka šis piedāvājums neatbilst kritērijam par atrašanos Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā tuvumā. KM tikko esot arī saņēmusi priekšlikumu no Dailes teātra, kas koncertzāli saredz kontekstā ar savas ēkas pārbūvi.
Paredzēts, ka valdība galīgo izšķiršanos par to, vai un kur būvēt Rīgas koncertzāli, varētu pieņemt līdz Jāņiem. Pēc kultūras ministres D. Melbārdes domām, nākamais solis ideālajā variantā būtu izstrādāt Nacionālās koncertzāles būvniecības likumu, kas nodrošinātu projekta turpināšanos, arī mainoties politiskajai varai. Savukārt, domājot par finansējumu koncertzālei, kas nebūtu saistīts ar valsts budžetu, raudzīšoties ES fondu un privāto investoru virzienā.
Koncertzāle uz AB dambja: par un pret
Gatis Didrihsons, Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs: “Pēc deviņu vietu analīzes ir trīs līderi, tomēr šobrīd neredzam alternatīvu, kas būtu ļoti līdzvērtīga AB dambim. Tā joprojām ir viena no labākajām iespējamajām koncertzāles novietnēm.
Pēc AB dambja renovācijas sabiedrība iegūtu publisku ārtelpu, kas varētu kļūt par mūzikas salu un ierosinātu arī līdz šim grūti pieejamās Daugavas krastmalas turpmāku attīstību.
Arī Anda Sīļa izstrādātais koncertzāles projekta dizains joprojām ir aktuāls. Runājot par daudz izskanējušo priekšstatu par būvi uz ūdens – nepieciešamais pāļu dziļums pat ir īsāks nekā citās vietās, kas izskanējušas kā varbūtējās novietnes koncertzālei.”
Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch., prof.: “Celtnei uz AB dambja nav iespējamas ērtas un pietiekami tuvas pieejas no apkārtējām funkcionāli aktīvajām publiskajām ārtelpām un publiskā transporta pieturvietām.
Telpiski pienācīgā un funkcionāli atbilstošā veidā to neatrisinātu arī piedāvātā tiltiņu no Trijādības ielas un Ķīpsalas uz AB dambi uzbūvēšana. Visas tuvākās transporta maģistrāles – Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis un Krišjāņa Valdemāra iela (Ķīpsalā) – sastrēgumstundu laikā ir visnoslogotākās vietas.
Problemātiska ir nepieciešamā piekļuve ar smago autotransportu, nav iespējama piekļuve ar individuālo autotransportu, un izpaliek šādas nozīmes publiskai ēkai nepieciešamais priekšlaukums, bet pati celtne no daudziem svarīgiem skatpunktiem aizsegs Vecrīgas panorāmu. AB dambī nav arī nekādas inženiertehniskās komunikācijas.”
Kāpēc Rīgai vajag koncertzāli: mūziķu viedokļi
Māris Sirmais, diriģents: “Mūsu nācijai ir lielas problēmas ar izlēmību – mūsu teātrus ir būvējuši vācieši un krievi, un, kad mums jāsāk būvēt pašiem, rodas lielas domstarpības. Jāsaprot, ka veidols, kā šobrīd Rīgas mūzikas telpā tiek pasniegta klasika, neiztur kritiku, taču jāņem arī vērā, ka ideālas vietas koncertzālei nav un nebūs. Katrā ziņā es gribētu koncertzāles uzcelšanu piedzīvot vēl savā dzīves laikā.”
Andris Poga, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs: “Šobrīd LNSO Lielajā ģildē izjūt absolūtu telpu un labierīcību trūkumu mūziķiem, reizēm pirms koncertiem viņiem jāpārģērbjas pat kāpņu telpā. Ir problēmas ar apgaismojumu, kad, mēģinot dažās vietās, ir grūtības saskatīt nošu materiālu, tāpat – ar ventilāciju.
Izjūtam arī lifta trūkumu, it sevišķi, kad smagie instrumenti jādabū augšā pa vītņu kāpnēm. LNSO saņem arī kritiku, kas saistīta ar telpu piemērotību lielo simfonisko darbu atskaņošanai. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris kā valsts vizītkarte ir pelnījis atbilstošus darba un mēģinājumu apstākļus. Jāņem vērā, ka orķestris attīstās kopā ar koncertzāli un orķestrim ir jāmēģina uz tās skatuves, kur tas uzstājas.”
Plāno 107,6 miljonu eiro pienesumu
Kultūras ministrijas pasūtītajā pētījumā par koncertzāles ekonomisko ieguvumu rēķināts, ka tā atmaksātos.
* Aprēķini tika veikti, paredzot, ka koncertzāle tiek celta uz AB dambja un tiek nodota ekspluatācijā līdz 2030. gadam, veicot kopējos kapitālieguldījumus 91,4 miljonu eiro apmērā. Vienā gadā tur notiekošos pasākumus apmeklētu aptuveni 350 000 cilvēku.
* Jau pirmo 15 darbības gadu laikā tiek prognozēts pienesums 107,6 miljonu eiro apmērā, pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu eiro ieņēmumus.
* Koncertzāles projekts radītu 75 jaunas darba vietas, tā veidojot ieguvumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – 1,6 miljonus eiro.
* Tūrisma pieauguma radītie ieņēmumi – 92,3 miljoni eiro gadā; 48% no tiem nāktu no konferenču zāles pasākumu efekta; piemēram, pētījumā aprēķinos izmantoti pieņēmumi, ka viena ārzemju delegāta vidējie izdevumi diennaktī Rīgā ir 566 eiro.
Avots: Kultūras ministrija
