×
Mobilā versija
+9.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
3. maijs, 2016
Drukāt

Franks Gordons: Palestīnas jautājums dabiski samazināts līdz cilšu strīdam (5)

obama_palestina

Dzīvodams Izraēlā kopš 1972. gada un daudz tajā piedzīvojis, pilnībā pievienojos viedoklim, ko Telavivas laikrakstā “Haaretz” paudis tā apskatnieks Dāvids Rozenbergs.

Viņš jautā: “Vai ir tāda Palestīna (domāta Palestīnas valsts. – F. G.) mūsu nākotnē?” Un atbild: “Tā vis neizskatās. Par to neizrāda ne mazāko interesi Netanjahu valdība, kas šajās dienās tik tikko izlikās šādu interesi tēlojam.” Un palestīniešu plāns izdarīt diplomātisku spiedienu uz Izraēlu caur ANO un Starptautisko krimināltiesu “ved uz nekurieni”, spriež Dāvids Rozenbergs.

Baraks Obama nolaidis rokas, un neviens republikāņu prezidents nelauzīs galvu. Arābu pasaules dienaskārtībā ir daudz svarīgākas problēmas, un Palestīnas jautājums nu samazināts līdz dabiskajam mērogam – cilšu strīdam par gruntsgabalu. Tas vairs nav drauds reģiona stabilitātei, kā tas ilgu laiku šķita.

Palestīnieši to sapratuši, raksta Telavivas žurnālists, un viņi, šķiet, tikai vārdos atbalsta ideju par sarunām. Tagad Izraēlai vajadzētu parādīt, kā lai rod izeju no šī strupceļa, bet grūti iedomāties, ka tas notiks. Kad palestīnieši rīkojas vardarbīgi, Izraēlai zūd jebkāda interese vest sarunas, bet, kad viņi izturas pasīvi, drauds izzūd, Izraēlai nav kur steigties un kolonisti turpina būvēties.

Izraēlas publika, noslēgumā raksta Rozenbergs, šajā ziņā ir pārsteidzoši vienaldzīga, nedomājot par to, kāda nākotne to gaida: neba jau viena valsts vai divas valstis, bet viena valsts ar tādu kā pielikumu – saniknotiem, nabadzīgiem cilvēkiem (t. i., palestīniešiem). Vienīgie, kas ir apmierināti ar šādu stāvokli, ir Izraēlas politiskie līderi, kuriem nav jāizdara grūta izvēle, un kolonisti, kuri iegūst to zemi, ko alka, bez vajadzības atzīt tās iedzīvotājus par pilntiesīgiem pilsoņiem.

Diemžēl varu tikai pilnībā piekrist šai fatālistiskajai Telavivas žurnālista analīzei.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Īsi un konkrēti- visujezgu ap Izraēlas velsti ir izveidojuši Izraēla un pasaules žīdi!
    Palasām pirms 20-15 gadiem izraēliešu atbildes izteikumus pret draudiem Izraēlai!

  2. Jebkurš nemusulmānis,kurš izlasījis pieklājīgu korāna satura tulkojumu,automātiski metīs līkumu šai reliģijai,ne tikai palestīniešiem vien.Neraugoties uz poētisko skaistumu,šī mācība ir domāta totalitārai sektai-karadraudzei.

  3. Jebkurš nemusulmānis,kurš izlasījis pieklājīgu korāna satura tulkojumu,automātiski metīs līkumu šai reliģijai,ne tikai palestīniešiem vien.Neraugoties uz poētisko skaistumu,šī mācība ir domāta totalitārai sektai-karadraudzei.

  4. Jebkurš,kurš ir izlasījis Korānu(nemusulmānis),vismaz pieklājīgu tā satura tulkojumu vienalga kādā valodā,automātiski kļūst piesardzīgs pret šo reliģiju.Neraugoties uz poētisko skaistumu tā ir mācība priekš totalitāras sektas.

  5. Paldies Gordonam! Atbildēt

    Paldies par rakstu!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+