Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. maijs, 2012
Drukāt

Kopā ar “Latvijas Avīzi” kopš tās pirmās dienas 


kudins_db_19

Daugavpils novada Līksnas pagasta zemnieku saimniecības “Skaistas” saimnieks Vitālijs Kudiņš teic: “Latvijas Avīzi” un žurnālu “Agrotops” viņš parasti lasot pie pusdienu vai vakariņu galda. “Man ir izveidojies tāds paradums,” saka Vitālijs.

 

“Latvijas Avīzi” saimnieks pasūta kopš tās iznākšanas, kad pats vēl strādājis kolhozā par elektromontieri un meistaru. Vitālijs gan piebilst: “Šo daudzo gadu laikā bija daži mēneši, kad aizmirsām laikrakstu pasūtīt.”

Laikrakstā Latgales saimnieks, kura dzimta ar lauksaimniecību nodarbojas vismaz 150 gadu, noteikti izlasa visas intervijas un rakstus, kas attiecas uz lauksaimniecību. Viņš teic, ka agrāk, kad laikraksta nosaukums bija “Lauku Avīze”, materiālu par lauksaimniecību bijis vairāk. Saimnieks teic, ka viņš saprotot nosaukuma un satura maiņas iemeslus – “Latvijas Avīze” vēlas būt tuvāk arī pilsētu cilvēkiem. “No visiem izlasītajiem rakstiem cenšos paņemt sev noderīgu informāciju. Man nav augstākās izglītības, ļoti daudz esmu apguvis pašmācības ceļā. Gribētu tomēr vairāk lasīt par to, kas attiecas uz manu nodarbošanos,” “Latvijas Avīzes” žurnālistiem iesaka “Skaistu” saimnieks. “Taču mani interesē arī politika. No laikrakstā saņemtās informācijas ir atkarīgs, par ko vēlēšanās balsosim, kādu valsti veidosim,” uzskata V. Kudiņš.

“Skaistās” lauksaimniecības uzņēmējdarbībai ir četri virzieni. Lai mazinātu riskus, saimniecībā audzē 200 – 300 cūku, 170 hektāros audzē labību, slauc vairākus desmitus govju, sniedz piena savākšanas transporta un graudu malšanas pakalpojumus.

 

Vitālijs teic, ka Latgalē zemnieki saņem mazāku atbalstu nekā Zemgales saimnieki, kas izveidojuši spēcīgu lobiju, tomēr valsts gatavotajai Latgales atbalsta programmai viņš netic.

 

“Tā, visticamāk, būs kārtējā atrakstīšanās. Latgalei vajag darba vietas, nodokļu atlaides, mazāku maksu par infrastruktūru. Tāpat lauksaimniekam svarīgi ir zināt skaidrus saimniekošanas nosacījumus vairākus gadus uz priekšu. Patlaban subsīdiju saņemšanas nosacījumi mainās ik gadu,” tā V. Kudiņš.

Latvijā un īpaši Latgalē vērojama cilvēku aizplūšana no laukiem uz pilsētu un jauniešu nevēlēšanās nodarboties ar lauksaimniecību, bet Kudiņu dzimtā ir otrādi. Jaunākajam 31 gadu vecajam dēlam Jurim ir gan sava zemnieku saimniecība, gan darbs tēva saimniecībā (viņš ir atbildīgais par spēkratiem un citu lauksaimniecības tehniku), bet vecākais dēls Raimonds ir atbildīgs par gaļas pārdošanu un sniedz graudu malšanas pakalpojumus. “Labi, strādīgi ir mani dēli. Vecākiem naudu neprasa. Ir vērts censties, jo mums būs kam atstāt saimniecību,” tā Vitālijs. Viņš teic, ka dēliem mīlestība uz zemes darbiem, iespējams, radās jau kolhozu laikos, kad ģimene audzēja puķes un kāpostus pārdošanai Krievijā. Savukārt dzīvesbiedre Vanda esot galvenā virzītāja un saimniecības vadītāja.

“Skaistās” arī pierasts darbus saimniecībā darīt pašiem, no malas darbā ir pieņemti vien nedaudzi cilvēki. Pērn visu vasaru saimnieks montēja iekārtas cūku fermai, bet vairākus gadus agrāk – graudu kalti.

Kopš 1991. gada, kad Kudiņi sāka saimniekot uz vectēva 12 hektāriem zemes, saimniecība ir paplašinājusies un modernizējusies. Patlaban tiek apsaimniekoti 220 ha zemes. Vitālijs teic, ka bez lielā Latvijas valsts un Eiropas Savienības naudas atbalsta šīs izmaiņas nebūtu iespējamas. Tomēr vissvarīgākais esot darba tikums.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+