Mobilā versija
Brīdinājums +10.6°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
30. aprīlis, 2017
Drukāt

Strīdīgais kopbraukšanas likums. “Radīsies tie paši taksometristi, tikai apejot likumu” (2)

Foto - LIIS TREIMANN/POSTIMEES/LETAFoto - LIIS TREIMANN/POSTIMEES/LETA

Skaļos un ar neapmierinātību pilnos toņos daudzu ilgi gaidītais likumprojekts, kas beidzot legalizētu kopbraukšanu, nevienbalsīgi, taču pavadīts uz Saeimu. Kamēr Satiksmes ministrija (SM), kopbraukšanu atbalstošās organizācijas un daļa Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Autopārvadājumu likumā, vairākas taksometru kompānijas pārstāvošās organizācijas un ieinteresētās personas pauda neizpratni par plānotajām izmaiņām.

 

Taksisti nepiekrīt principiāli

Kopbraukšanas iestrādi Autopārvadājumu likumā līdzās taksometru nozarei Saeimas komisija vēlējās jau pērnā gada nogalē, taču saskārās ar krietnu devu Satiksmes ministrijas un vairāku iesaistīto organizāciju pretestības. Nu pagājis labs laiks, grozījumi uzlaboti un vismaz viena iesaistītā puse – kopbraukšanas atbalstītāji – ir puslīdz apmierināta. Otrā pusē joprojām nostājušies taksometru kompāniju pārstāvji.

Piemēram, Taksistu arodbiedrības vadītājs Ģirts Mazurs sēdē norādīja, ka principiāli nepiekrīt kopbraukšanas atsevišķai iekļaušanai likumā, jo tādējādi pārvadātāji tiek sadalīti, radot nevienlīdzīgus nosacījumus. “Grozījumu rezultātā radīsies tie paši taksometri, tikai apejot likumu un ar vairākiem atvieglojumiem. Pavisam nesen Latvijā bija taksometru pārvadātāju konference, kurā mūsu Lietuvas kolēģi pastāstīja par to, kā tur nozari sagrāvusi kopbraukšana – vairs nav taksometru uzņēmumu, visi taksometrus ķer uz ceļa. Taksometru skaits it kā ir palielinājies, taču nodokļu ieņēmumi viņiem četras reizes samazinājušies,” sacīja Ģ. Mazurs. Viņš iesaka likumprojektu atlikt vismaz līdz brīdim, kad noslēgsies Eiropas Savienībā sāktās tiesvedības pret kopbraukšanas milzi “Uber”, kam ar ienākšanu Eiropā pagaidām viegli nesokas.

Savukārt Taksometru nozares darba devēju organizācijas vadītājs Raimonds Avdejevs norādīja, ka viņam nav skaidrs, kā kopbraukšanas sniedzējus piespiedīs maksāt nodokļus. “Mūs apvaino, ka nemaksājam nodokļus un esam pelēkajā zonā, taču mēs kaut ko tomēr maksājam,” uzsvēra R. Avdejevs.

 

Igaunijā viss strādā jau divus gadus

Deputāts Edvards Smiltēns (“V”), kurš ir atbildīgais par kopbraukšanas likumu, izrādīja neslēptu izbrīnu tieši par taksometru pārstāvju lielajiem uztraukumiem saistībā ar nodokļu iekasēšanu. “Šobrīd nozarē 80% nemaksā nodokļus. Tāpēc deputāti atbalsta izmaiņas, jo negribam turpināt dzīvot esošajā situācijā.” Kritiķiem oponēja arī kopbraukšanas nozares konsultants Ralfs Vīlands, kurš vienīgais pieminēja Igaunijas veiksmīgo piemēru. “Igaunijā kopbraukšana ir jau divus gadus. Tā kā tur norēķini notiek tikai elektroniski un ir sākts pilotprojekts ar ieņēmumu dienestu, nodokļu deklarēšana ir ļoti vienkārša un ieņēmumi arvien pieaug,” sacīja R. Vīlands. Nav skaidrs, kāpēc Latvijā neviens nav iedomājies iepazīties ar Igaunijas pieredzi nodokļu iekasēšanā.

Inesis Boķis (“V”) un Ivars Zariņš (“S”) gan ieteica vispirms sakārtot taksometru nozari un tikai tad domāt par kopbraukšanu. “Diez vai izdosies sakārtot nozari, ja to būvēsim uz salauztiem pamatiem. Būs vēl lielāks haoss. Jāsāk ar esošās nozares sakārtošanu un risinājums ir vienkāršs – patentmaksu ieviešana. Pēcāk būs arī kopbraukšana, un tad redzēsim, kurš no abiem risinājumiem izdzīvos,” sacīja “Saskaņas” deputāts. Tomēr viņa priekšlikums dzirdīgas ausis nesasniedza.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+