Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. jūnijs, 2014
Drukāt

“Kosmopolītiskā Liepāja” – filma par atšķirīgajiem liepājniekiem

Publicitātes fotoPublicitātes foto

30. jūnijā plkst. 16.00 Liepājas Olimpiskajā centrā notiks digitālo filmu studijā “ROBYWORKS” tapušas dokumentālās filmas “Kosmopolītiskā Liepāja” pirmizrāde, portālu LA.lv informēja LPPI Kultūras pārvalde” attīstības projektu vadītāja Agita Auza.

Režisora Roberta Vītola dokumentālā filma veltīta cilvēkiem, kuri dzīvo mums līdzās vienā laikā un telpā, un kuriem ir atšķirīga izcelsme, tautība, tradīcijas un valoda. Filma sniegs atbildes uz jautājumiem – kā viņi mūs redz, ko viņi domā par Liepāju, kā te jūtas un kāds ir viņu ieguldījums vietējās kultūrvides, sabiedrības un ekonomikas attīstībā.

Pateicoties filmas varoņiem, filmas skatītāji varēs ielūkoties Liepājā dzīvojošo dažādu tautību cilvēku likteņos un ikdienā. Liepāja ieguva pilsētas tiesības 1625. gadā, bet jau pirms tam tā Eiropā bija pazīstama kā Līvas ciems, kur dzīvoja un strādāja dažādu tautību cilvēki – vācieši, zviedri, poļi, ebreji, krievi un holandieši. Liepāja, kas izaugusi daudzu jūras ceļu krastā un tirdzniecības ceļu malā, vienmēr bijusi atvērta dažādu tautību cilvēku radošai darbībai.

Vienu no skaistākajiem baroka laika altāra retabliem Sv. Annas baznīcā 17. gadsimtā. veidoja holandiešu izcelsmes tēlnieks no Ventspils Nikolauss Sefrenss jaunākais. 18. gadsimtā Liepājā bija daudz labu amatnieku, bet arhitekti bija iebraucēji, piemēram, talantīgais Kēnigsbergas arhitekts Johans Kristofs Dorns, kurš ir Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles projekta autors. Savukārt 19. gadsimta sākumā Liepāju apmeklēja un iemīlēja apdāvinātais vācu izcelsmes uzņēmējs un kaislīgs botāniķis Kārlis Ulihs, kura ieguldījums pilsētas attīstībā joprojām ir nenovērtējams ne vien ostas konkurētspējas celšanā, bet arī pilsētas labiekārtošanā. Pie šī laika arhitektūras vērtībām pieder arī krievu arhitekta Vasīlija Kosjakova Liepājas Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, kas joprojām ir viena no lielākajām šāda tipa sakrālajām celtnēm Latvijā. Bet par historisma laika arhitektūras pērli 19. gadsimtaLiepāju padarīja vācu izcelsmes arhitekts Pauls Makss Berči un viņa izsmalcinātie pasūtītāji.

Filma ir 45 minūtes gara un skatāma angļu valodā ar latviešu valodas subtitriem. Pašlaik norit darbs pie filmas ierakstīšanas franču un krievu valodā.

Filma ir tapusi, pateicoties projektam “Sabiedrības integrācijas veicināšanas pasākumi Liepājā”, kas tiek īstenots Eiropas Savienības vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+