Pasaulē
Vēsture

Krievijā milzīgo upuru skaitu karā vairs nesaista ar Staļina nežēlību 16

Foto: ITAR-TASS/Scanpix/LETA

Aizvien mazāk Krievijas iedzīvotāju PSRS milzīgos zaudējumus Otrajā pasaules karā saista ar diktatora Staļina cietsirdīgajām kara vešanas metodēm, kas neparedzēja rēķināšanos ar dzīvā spēka zaudējumiem. Staļinu par to nosoda vien 12% Krievijas iedzīvotāju, liecina Levadas socioloģisko pētījumu centra veiktā aptauja, pieskaņota kārtējai gadadienai kopš 1941. gada 22. jūnijā nacistiskā Vācija uzbruka PSRS. Pirms 20 gadiem tā domāja 34% aptaujāto.

Oficiālā Krievijas Aizsardzības ministrijas statistika apgalvo, ka PSRS karā zaudējusi 26,6 miljonus cilvēku, tajā skaitā 8,7 miljonus karavīru. Daudzi militārie vēsturnieki apšauba šos skaitļus, jo, izmantojot demogrāfiskos datus un citus uzskaites parametrus, iznāk, ka kopējie neatgriezeniskie PSRS zaudējumi ir ap 43 miljoni, tajā skaitā 26,4 miljoni kaujas laukā kritušu, gūstā, no ievainojumiem, slimībām mirušu, nelaimes gadījumos bojā gājušu padomju karavīru. Tajā pašā laikā Vācija Austrumu frontē zaudējusi ap 3,6 miljonus vīru, bet visā Otrajā pasaules karā – 5,3 miljonus karavīru.

Jaunākajā Levadas centra aptaujā visvairāk dalībnieku – 36% – lielos PSRS zaudējumus saista ar Vācijas “negaidīto uzbrukumu”, bet 24% spriež, ka pie vainas bijis Vācijas militārtehniskais pārākums. Vēl 10% domā, ka vainojama padomju komandieru nemākulība un aptuveni tik pat daudz, – ka hitleriešu nežēlība. 1997. gadā pati populārākā bija atbilde, ka vainojama staļiniskā režīma nežēlība, taču socioloģiskās aptaujas Krievijā pēdējos gados uzrāda aizvien izteiktāku Staļina lomas reabilitācijas tendenci sabiedrībā.

Vēl viena tendence – aizvien vairāk Krievijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka PSRS varēja uzvarēt karā arī bez rietumu sabiedroto palīdzības. Tā domā jau 63% aptaujāto. Levadas centra direktora vietnieks Aleksejs Graždankins Krievijas ziņu aģentūrai RBK komentējis, ka Staļina attaisnošana ir vērojama, ņemot vērā apstākli, ka 21. gadsimtā Krievijā aizvien mazāk runā par staļiniskā režīma noziegumu, kamēr 90. gados noritēja šo noziegumu atmaskošana. Tikmēr uzskats par PSRS pašpietiekamību karā aug brīžos, kad saasinās Krievijas un rietumu attiecības, īpaši uz 2014./2015. gada notikumu fona. Tad, kad Krievija piedzīvo ekonomisko krīzi, piemēram, 2010. gadā, sabiedrības noskaņojums mēdz mainīties sabiedrotajiem par labu.

Saistītie raksti
LA.lv