Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
7. jūnijs, 2012
Drukāt

Krievija plāno platsliežu dzelzceļu līdz Vīnei

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Valsts īpašumā esošais “Krievijas dzelzceļš” plāno 13 gados uzbūvēt tiešu dzelzceļa līniju, kas savienos Ķīnu un Eiropu, piedāvājot uzņēmējiem bez pārkraušanas nogādāt kravas no Tālajiem Austrumiem līdz Austrijai.


 

Vilcieni apsteidzot kuģus

“Sauszemes tiltam” starp Eiropu un Āziju sasniedzot Vīni, tas būtu vistālāk Rietumos iesniedzošais Krievijas platsliežu (1520 mm) dzelzceļš, raksta avīze “The Moscow Times”. Platsliežu dzelzceļš ir virknē Krievijas kaimiņvalstu, tajā skaitā Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Gruzijā, Kazahstānā, Mongolijā. Aptuveni 60 procentiem dzelzceļa līniju pasaulē sliežu platums ir 1435 mm. Ja vilcieniem jāšķērso valstis ar dažādu sliežu platumu, vagonu riteņu asis ir jāmaina, kas prasa laiku un naudu. “Krievijas dzelzceļam” (“KDz”) izdevies panākt Eiropas Savienības amatpersonu piekrišanu plānam iekļaut Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāli kravu pārvadāšanas koridorā starp Tālajiem Austrumiem un Eiropu. Eiropas Komisijas delegācija, ko vadīja transporta komisārs Sīms Kallass, atbalstīja šo stratēģiju “Krievijas dzelzceļa” gadskārtējā konferencē Sočos pagājušajā nedēļā. Kravu pārvadāšana pa dzelzceļu ir dārgāka un apjomīgāka nekā ar kuģiem, taču “KDz” vadītājs Vladimirs Jakuņins ir pārliecināts, ka maršruts būs konkurētspējīgs ātruma dēļ. “Mēs nevaram sacensties ar kuģiem, kas var pārvadāt 10 000 konteineru, taču viņi nevar samazināt brauciena laiku,” viņš teica preses konferencē Sočos, raksta “MT”. Viņaprāt, sūtīt kravas pa dzelzceļu būtu ieinteresēti ražotāji, kas grib savas preces nogādāt tirgū ne ilgāk kā 14 dienās, salīdzinot ar 40 dienu jūras braucienu.

 

Jakuņins bija skeptisks par jūras varianta efektivitāti, jo tik daudz konteineru piegādāšana vienlaikus izraisītu pārslodzi Eiropas transporta sistēmā. Daži tīkli jau pastāv, tajā skaitā kravu nogādes līnija starp Ķīnas pilsētu Čoncinu un Antverpenes ostu Nīderlandē.

 

ES transporta komisārs Kallass konferencē Sočos paziņoja, ka vēl daudz darāms, lai maršruts kļūtu komerciāli veiksmīgs. Viņš kritizēja vairākas valstis, tajā skaitā Krieviju, kas piemēro diskriminējošus tarifus starptautiskiem tranzīta kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, paužot cerību, ka šie tarifi tiks atcelti, Krievijai pievienojoties Pasaules tirdzniecības organizācijai. Pēc Kallasa datiem, dzelzceļa kravu plūsma starp Eiropu un tās Austrumu kaimiņiem līdz 2020. gadam varētu pieaugt vismaz par trešdaļu. Jakuņins aicināja ES likvidēt “pārlieko birokrātisko regulēšanas sistēmu”, bet Krieviju mudināja kļūt par “uzticamu tranzīta valsti”.

 

Polija kritizē 
”KDz” plānu

Vēl viens kavēklis ir neērtā pāreja no 1520 mm sliedēm, kas tiek lietotas bijušajā Padomijā, uz 1485 mm sliežu platumu Eiropā un Ķīnā. “Kdz” piedāvā pagarināt platsliežu dzelzceļu līdz Vīnei, dodot tiešu pieeju Eiropas dzelzceļam, kā arī ceļu tīklam un Donavas upju transporta sistēmai. Projektam, kas varētu tikt īstenots 13 gados, vēl jāatrod finansējums. “Vilcieni šajā maršrutā diez vai sāks kursēt pirms 2025. gada,” atzinis “KDz” stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Antons Riškovs, raksta “MT”.

 

Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija ir vienojušās par jaunas loģistikas firmas izveidošanu un tās kopīgu finansēšanu. “KDz” plāno aizņemties trīs nākamajos gados aptuveni 210 miljardus rubļu (6,5 miljardus dolāru), izdodot arī eiroobligācijas, lai finansētu jaunus projektus.

 

“KDz” plānu kritizē Varšava, kas to uzskata par mēģinājumu apiet vai izolēt Poliju, un pielīdzina “Sauszemes tiltu” “Ziemeļu straumes” gāzesvadam. Polija paziņojusi, ka tās teritorijā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados uzceltajam 1520 mm platuma dzelzceļam dzelzsrūdas piegādei no Ukrainas tēraudlietuvei Katovicē būtu nepieciešams tikai neliels remonts un vilcienu tehniskās apkopes stacija. Esošās līnijas remonts maksātu niecīgu daļu no summas, kas būtu vajadzīga jauna dzelzceļa būvei līdz Vīnei, un tāpat dotu pieeju 
Viduseiropas transporta sistēmai.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+