Mobilā versija
Brīdinājums +13.5°C
Modris, Matīss, Mariss
Ceturtdiena, 21. septembris, 2017
8. jūnijs, 2017
Drukāt

Māris Antonevičs: Krievijas smagā aste (25)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Ukrainas prezidents Petro Parašenko

Ukrainas prezidents Petro Parašenko nesen paziņoja par lēmumu – ierobežot valstī vairāku Krievijas sociālo tīklu (“Vkontakte”, “Odnoklasniki”) un interneta meklētāja (“Yandex”) darbību. Daļa publikas reaģēja ļoti dusmīgi, ar pārmetumiem par cilvēku brīvības iegrožošanu un ieceres bezjēdzību, ar piebildi, ka tehniski to varot diezgan viegli apiet. Un vispār – ar aizliegumiem mūsdienās neko nevarot panākt, tā esot vecā domāšana. Mums šī diskusija ir labi zināma, jo tādi paši argumenti atskan, kad tiek apspriestas idejas par Krievijas propagandas ierobežošanu.

Iepriekšminētos argumentus, protams, piesauc arī Krievijas amatpersonas, ne brīdi nemulstot, ka arī pašā Krievijā šādas iejaukšanās jau sen ir notikušas. Tiesa, interneta vide šajā ziņā vēl ir “neapgūta” (atšķirībā no televīzijas, kur viss sakārtots), lai gan arī te ir notikušas zināmas aktivitātes.

Piemēram, Krievijas populārākais interneta soctīkls “Vkontakte” (apsteidz arī globālo milzi “Facebook”) tika radīts 2006. gadā. Pazīstamākais no tā īpašniekiem bija Pāvels Durovs, kuru dēvēja arī par “Krievijas Cukerbergu”, salīdzinot viņu ar “Facebook” radītāju Marku Cukerbergu. Tomēr 2014. gadā P. Durovs paziņoja, ka uz viņu spiedienu izdara Krievijas Federālais drošības dienests, tostarp notikušas arī kratīšanas uzņēmuma birojā. Kā noprotams, varas interese tobrīd pamatā bija saistīta ar Ukrainas notikumiem – Maidanu, Krimas aneksiju un citiem.

Propagandas karš uzņēma apgriezienus, un sociālo tīklu nozīme tajā strauji pieauga. Sekoja it kā ar politiku nesaistīti komerciāli strīdi, un tajā pašā gadā “Vkontakte” ģenerāldirektors paziņoja, ka pārdod savas daļas uzņēmumā. Viņš arī pavēstīja, ka pārceļas uz ārvalstīm un Krievijā atgriezties vairs nedomā. Var tikai minēt, kāda tagad ir Krievijas drošības dienestu ietekme uz šo soctīklu. P. Durovs ir norādījis, ka šobrīd tā faktiskie īpašnieki ir Putinam pietuvināti oligarhi Ališers Usmanovs un Igors Sečins.

Arī par interneta meklētāju “Yandex” ir izskanējusi informācija, ka tas šķirojot (cenzējot) informāciju, atsijājot Kremlim nevēlamo. Piemēram, par opozicionāra Alekseja Navaļnija organizētajām 26. marta protesta akcijām informāciju bijis grūti atrast. “Yandex” pārstāvji gan taisnojas, ka nekāda iejaukšanās neesot notikusi un visam esot tehnisks izskaidrojums.

Lai nu kā, iemesls šaubām ir, it īpaši Ukrainai, kur šī interneta rīki ir ļoti populāri. Latvijā varbūt šī tēma nav tik aktuāla. Piemēram, pie mums neviens interneta meklētājs nevar sacensties ar “Google”, kas tiekot izmantots 97% gadījumu. “Yandex” rādītāji ir niecīgi – 0,74%. Atšķirīga informācija ir par “Vkontakte”, jo vēl šogad kāds itālietis savā emuārā bija ievietojis statistiku, kas rādīja, ka tieši šis sociālais tīkls ir populārākais Latvijā un Igaunijā. Citi eksperti gan to apstrīdējuši.

Tomēr jautājums – vai ierobežojumi un aizliegumi ir risinājums – paliek. Ukraina šobrīd mēģina paveikt to, kas 90. gados ne līdz galam izdevās Latvijai – aizbēgt no Krievijas tik tālu, cik nu tas ir iespējams, mazināt dažāda veida atkarības un ietekmes. Latvijai šīs atstātās “astes” nebija eksistencei tik bīstamas (lai gan to, ka tās ir palikušas, labi izjūtam joprojām), bet Ukrainai tas faktiski ir pastāvēšanas jautājums, zinot, ka Krievijas valdošās aprindas uzskata – Ukraina ir daļa no Krievijas un tāda arī paliks, kad izdosies tikt vaļā no pašreizējās Kijevas varas. Tāpēc arī mēģinājums vismaz daļēji mainīt sabiedrības paradumus (internetā un televīzijā) ir tieši šā mērķa diktēts.

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Lai dzīvo cenzūra….

  2. Štrunts ar to krieveliju, interesantāk būtu uzzināt par kultūras dzīvi Bangladešā!

    • Заткнись уже, хорёк вонючий, падаль. Прекрати воровать чужие ники, сука поганая!

  3. Kāpēc Krievija kā terorisma sponsors Ukrainas austrumos atrodas ANO Drošības Padomē?

    • vel jau nevar zināt kas lielāks Atbildēt

      teroristu sponsors asv vai kremlis. un bruņotu valsts apvērsumu asv vaditu un sponsoretu jau kijevā rīkoja, viss pārejais jau ir tikai ši apvērsuma sekas. tā ka situācija ukrainā ir asv un pašu ukraiņu mākslas darbs

  4. Parašenko … LOL

  5. Patiesības propaganda Atbildēt

    Krievijas sabiedrībai jānodod Eiropas sagatavota vēsts, ka Krievija ir noziedzīga un neizdevusies valsts, kuras viens no mērķiem ir kaimiņu zemju okupēšana un kaimiņu tautu iznīcināšana. Ar patiesību jādarbojas pret Krievijas meliem – Krievija melo, ka Krievija ir humāna, demokrātiska, taisnīga, tiesiska un kulturāla.

    • agresora par asv 50 gados izraisiti 37 kari, valsts apvērsumus un “revolucijas”nemaz neskaitot. krievijai nekad tādu līmeni nesasniegt

      • Krievija kopīgi ar savu sabiedroto Vāciju 1939.gadā izraisīja 2.Pasaules karu un ar slepenu līgumu sadalīja savā starpā Eiropu. Krievija okupēja Latviju un pret latviešu tautu veica genocīdu. Krievija ir vairāk nekā 200 tautu cietums, pie tam, pēdējos 100 gados Krievijā ir iznīcinātas apmēram 100 tautas un šo tautu valodas. ASV salīdzinot ar Krieviju ir ļoti ļoti mierīga valsts.

  6. no poroša algu saraksta publicē savus propogandas raksteļus:) galvenais ka tik laboi maksā vai ne autor:)

    • tu esi krievijas trollis, kurš dara visu, lai sabiedrība neuzzinātu neko par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā (Krimas okupēšana, genocīds pret Krimas tatāriem, Nīderlandes lidmašīnas notriekšana) un citās pasaules vietās.

      • asv noziegumu īsais sarakstiņš Atbildēt

        1946.g.-1949.g.: Ķīnas pilsoņu karā ASV sniedz militāru palīdzību Čankaiši (1887-1975) režīmam (tai skaitā bombardējot komunistu pozīcijas), kurš varu spēja saglabāt tikai Taivānas salā.
        1947.g.- 1948.g.: ASV ieved savu 6. floti Itālijas ostās, lai iespaidotu vēlēšanu
        rezultātus un novērstu komunistu nākšanu pie varas. CIP organizē masveida komunistu nogalināšanu.
        1946.g.- 1949.g.: ASV (kopā ar Lielbritāniju) izraisa pilsoņu karu Grieķijā un nodibina monarhistisku režīmu.
        1945.g.- 1953.g.: ASV apkaro patriotiskos spēkus Filipīnās, kas pretojās Japānas okupācijai. 1946.gadā Filipīnas pasludina neatkarību no ASV, bet reāla amerikāņu ietekme saglabājas (tāpat kā ASV kara bāzes, kuras tur ir joprojām) caur vairākām marionešu valdībām, ieskaitot diktatoru Markosu (1917-1989).
        1945.g.- 1953.g.: PSRS un Ķīnas atbalstītās Ziemeļkorejas un ASV izveidotās Dienvidkorejas karš, kurš izceļas ar īpašu nežēlību no abām korejiešu pusēm un kurā tiek nogalināti apmēram 1,3 miljoni korejiešu un Korejas infrastruktūra tiek pilnībā iznīcināta. Karš beidzas ar pamieru un Korejas sadalīšanu Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā, kurā joprojām atrodas ASV kara bāzes.
        1948.g.: ASV organizē militāru apvērsumu Peru un atbalsta militāru apvērsumu Kostarikā.
        1949.g.- 1953.g.: ASV un Lielbritānija vairākkārtīgi bez panākumiem mēģina gāzt Albānijas valdību un atjaunot monarhiju.
        1950.g.: ASV karaspēks apspiež sacelšanos Pueortoriko.
        1952.g.: ASV atbalsta Fulhensio Batistas (1901-1973) apvērsumu Kubā un viņa kļūšanu par diktatoru.
        1953.g.: ASV un Lielbritānija organizē sev neizdevīgā Irānas premjera Muhameda Mosadeka (1882-1967) gāšanu. Nogalināti apmēram 70 000 cilvēku.
        1953.g.-1954.g.: ASV specdienesti gāž nepaklausīgo Gvatemalas prezidentu Hakobo Arbensu (1913-1971), kurš atteicās sūtīt savu kontingentu karot Korejā un nacionalizēja ASV kompānijai „United Fruit Company”” agrāk atdotās zemes. Amerikāņi ieceļ sev paklausīgu diktatoru, kurš atdod „United Fruit” nacionalizētās zemes un veic represijas, izmantojot „nāves eskadronus” un iznīcinot apmēram 120 000 cilvēku. 1957.gadā diktators tika nogalināts, bet 1960.gadā Gvatemalā sākās pilsoņu karš, kurš ilga līdz pat 1996.gadam.
        1953.g. – 1964.g.: Britu Gvineja (pašreiz Gvineja). ASV un Lielbritānija dažādiem veidiem (organizējot streikus, teroristiskas akcijas) mēģina panākt valsts varas maiņu. Tam par iemeslu bija prezidenta Džegana (demokrātiski ievēlēta) realizētā neitralitātes politika un mēģinājumi radīt kapitālismam alternatīvu sabiedrisku iekārtu.
        1955.g. – 1973.g.: Kambodža. ASV mēģina panākt sev nevēlamā prinča Sianuka (1922-2012) valdības gāšanu, tai skaitā arī militāriem līdzekļiem. Pēc tam, kad tas izdodas, valstī sākas jukas un pilsoņu karš, kurā militāri iejaucas arī ASV. Pilsoņu karā uzvar „sarkanie khmeri” un 1975.gadā izveidojas Polpota režīms, kurš veic vēl neredzētu genocīdu pret valsts iedzīvotājiem (bojā pēc dažādiem datiem iet 1-3 miljoni cilvēku). Ir pamats uzskatīt, ka „sarkano khmeru” terors notika ar kapitālistiskās pasaules atbalstu, lai diskreditētu sociālismu. „Sarkano khmeru” režīmu 1979.gadā likvidēja sociālistiskā Vjetnama.
        1956.g.- 1958.g.: Balstoties uz t.s. „Eizenhauera doktrīnu” (1. Jebkura valsts, kuras neatkarība ir apdraudēta, var lūgt ekonomisku un militāru ASV palīdzību; 2. Sociālistiskās sistēmas un Padomju draudu prioritizācija; 3. Tuvie Austrumi kā tobrīdējais vājākais punkts cīņā pret sociālistisko sistēmu) ASV nostiprinās Tuvajos Austrumos, demonstrējot spēku un iejaucoties Sīrijas, Jordānijas un Libānas iekšējās lietās.
        1957.g. – 1965.g.: Ar ASV un Nīderlandes atbalstu tiek gāzts patriotiskais Indonēzijas līderis Sukarno (1901-1970; Indonēzijas brīvības cīnītājs un pirmais valsts vadītājs), kurš sāka realizēt sociālistisku politiku, un viņa vietā par diktatoru kļūst ģenerālis Suharto (1921-2008), kurš turpmāko gadu laikā veic tīrīšanas un represijas, kuru rezultātā pēc dažādiem datiem tiek nogalināti 0,5-2 miljoni cilvēku.
        1959.g.: ASV ieved karaspēku Laosā. Sākas pirmās militārās sadursmes ar Vjetnamu.
        1959.g.: ASV armija apspiež dumpi pret proamerikānisko Haiti valdību.
        1960.g.- 1965.g.: Ar ASV atbalstu tiek gāzts Kongo patriotiskais līderis Patris Lumumba (1925-1961) un par diktatoru kļūst ar CIP saistītais Mobutu (1930-1997).
        1961.g.: ASV mēģina gāzt Kubas valdību. Pēc neveiksmes ASV piespiež citas valstis ieviest Kubas ekonomisko blokādi. 1962.gadā, atbildot uz ASV raķešu izvietošanu Eiropā un Turcijā, PSRS mēģina izvietot kodolraķetes Kubā, kas noved līdz t.s. ”karību krīzei”, kad pasaule ir par mata tiesu no kodolkara.
        1961.g. – 1973.g.: ASV karo Vjetnamā, izceļoties ar īpašu nežēlību, nometot 14 miljonus tonnu aviobumbu, izmantojot napalmu, ķīmiskos un bakterioloģiskos ieročus. Nogalināti vairāk nekā 4 miljoni vjetnamiešu.
        1961.g.- 1964.g.: ASV atbalsta apvērsumu pret Brazīlijas tautā populāro prezidentu Gulartu (1918-1976), kurš ierobežoja kapitāla izvešanu no valsts un grasījās veikt fundamentālas valsts reformas. Pēc Gulartu gāšanas 15 gadus Brazīlijā valda militāra hunta.
        1961.g.: ASV specdienesti nogalina Dominikas republikas prezidentu Rafaelu Truhiljo (1891-1961), kuram paši 1930. gadā palīdzēja nonākt pie varas.
        1963.g.- 1966.g.: Ar ASV palīdzību tiek gāzts demokrātiski ievēlētais Dominikas prezidents Huans Bošs (1909-2001). 1965.gadā ASV veic intervenci Dominikā un okupē to, lai nepieļautu Boša varas atjaunošanu. Nogalināti apmēram 3000 cilvēku.
        1964.g.- 1973.g.: Pēc ilgām destabilizācijas akcijām pret demokrātiski ievēlēto
        Čīles prezidentu Salvadoru Aljendi (1908-1973) ASV izdodas organizēt asiņainu militāro apvērsumu. Nogalināti apmēram 30 000 cilvēku. Nodibinās Pinočeta diktatūra, kurš iztirgo valsti ārzemniekiem un nežēlīgi apspiež ar to neapmierinātos.
        1965.g.- 1974.g.: Vjetnamas kara ietvaros ASV bombardē Laosu, bruņo un finansē algotņus karam Laosā.
        1967.g.- 1974.g.: Divas dienas pirms vēlēšanām ASV armijai un CIP izdodas gāzt Grieķijas premjerministru Papandreu (1919-1996), un varu pārņem t.s. „melnie pulkveži”. Nogalināti apmēram 8000 grieķu.
        1968.g.: Amerikā nogalināts cīnītājs par cilvēktiesībām Martins Luters Kings. Neilgi pirms nāves viņš teica: „Mana valdība ir pasaulē lielākā vardarbības izplatītāja”
        1975.g.: Ar ASV atbalstu Indonēzijas diktators Suharto iebrūk Austrumtimorā. Nogalināti 250 000 cilvēku.
        1975.g.: ASV veicina pilsoņu karu Angolā pret Kubas un PSRS atbalstīto sociālistu valdību un pēc tam arī Kongo un DĀR militāro intervenci. Nogalināts vairāk nekā miljons cilvēku.
        1978.g.-1989.g.: ASV finansiāli, tehnoloģiski un organizatoriski atbalsta „contras” partizānus pret sandīnistu valdību un izraisa pilsoņu karu Nikaragvā, kurā tiek nogalināti apmēram 30 000 cilvēku.
        1979.g.- 1992.g.: ASV un Saūdu Arābija finansiāli, tehnoloģiski un organizatoriski atbalsta karu Afganistānā pret PSRS spēkiem. Šiem nolūkiem tiek izveidots islāmistu teroristu starptautiskais tīkls.
        1980.g.-1988.g.: ASV veicina, atbalsta un pat tieši piedalās Sadama Huseina vadītā Irākas iebrukumā Irānā, kurā Irāka izmanto ķīmiskos ieročus un kopsummā iet bojā vairāk kā miljons cilvēku.
        1980.g.-1992.g.: ASV piedalās pilsoņu karā Salvadorā valdības pusē pret Nikaragvas atbalstītajiem sandīnistu spēkiem. Nogalināti apmēram 80 000 cilvēku. Karš sākās pēc tam, kad Salvadoras valdības „nāves eskadroni” nogalināja piecus sandīnistu līderus.
        1981.g.- 1989.g.: ASV flote un aviācija veic vairākus uzbrukumus Lībijai.
        1981.g.: ASV specdienesti organizē aviokatastrofu, kurā iet bojā faktiskais Panamas vadītājs ģenerālis Omārs Herera (1929-1981), kurš nepagarināja līgumu par ASV karabāzes saglabāšanu un panāca vienošanās parakstīšanu par Panamas kanāla nodošanu valdības rīcībā 1999.gadā.
        1982.g.: Izraēla un ASV iebrūk Libānā. Vismaz 20 000 cilvēku nogalināti.
        1983.g.: ASV karaspēks iebrūk Grenādā un gāž sociālistu valdību.
        1988.g.: Saziņā ar ASV Irāka izmanto ķīmiskos ieročus pret kurdiem un apvaino tajā Irānu (ASV atbalsta un propagandē šo versiju). Pēc dažādiem datiem tiek nogalināti 100-180 tūkstoši cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotāji.
        1989.g.: ASV iebrūk Panamā, kur veic intensīvu bombardēšanu, un gāž ģenerāli Nortjegu (1934). Nogalināti apmēram 8000 cilvēku.
        1989.g.: ASV prezidents Bušs Maltā tiekas ar PSRS prezidentu Gorbačovu, kur vienojas par jauno pasaules arhitektūru, kura paredz arī abu militāro bloku („Varšavas pakta” un NATO) izformēšanu. Kā ierasts, amerikāņi savas saistības neizpildīja.
        1987.g.- 1994.g.: Pēc 30 gadus ilgušās diktatora Duvaljē atbalstīšanas ASV ar militāriem līdzekļiem atbalsta mācītāja eksmarksista Aristīda (1953) nākšanu pie varas Haiti, kurš veic valstī „tirgus reformas”, izpārdodot visu ārvalstniekiem (amerikāņiem).

        ASV agresijas akti pēc „aukstā kara” beigām

        1991.gadā ar pilnīgu PSRS sagrāvi noslēdzas pēc Staļina nāves (1953.g.) sāktais specdiversiju kopums, kurā ievērojama loma ir arī ASV struktūrām. PSRS sadalās un tiek izlaupīta. Milzu resursi aizplūst uz ārzemēm (ASV kontrolētajām Rietumvalstīm), sociālā sistēma tiek iznīcināta, liels daudzums cilvēku paliek bez darba un tiek izmesti uz ielas. Strauji palielinās mirstība un katastrofāli samazinās dzimstība (Latvija no šī trieciena demogrāfiski vēl joprojām nav atguvusies un, iespējams, neatgūsies vairs nekad), cilvēki izdara pašnāvības, nodzeras un emigrē (kopsummā iet bojā miljoniem cilvēku). Lai gan ideoloģiskais pretinieks ir iznīcināts, ASV agresīvā politika tādēļ nemainās.

        1991.g.: ASV uzbrukums Irākai (risinot naftas konfliktu, Irāka okupēja Kuveitu, pirms tam saņemot neformālu ASV piekrišanu iebrukumam). Irākas ekonomiskā blokāde un bombardēšanas turpinās līdz pat Sadama Huseina režīma gāšanai. Tā rezultātā iet bojā simtiem tūkstošu cilvēku.
        1992.g.: ASV iebrukums Somālijā
        1992.g.-1995.g.: ASV veicina Dienvidslāvijas sadalīšanos un pilsoņu kara sākšanos, atbalstot musulmaņus un horvātus finansiāli, tehniski, organizatoriski un ar tiešiem militāriem uzbrukumiem serbiem.
        1994.g.: ASV iebrukums Haiti, atjaunojot amatā militāristu gāzto proamerikānisko prezidentu Aristīdu.
        1996.g. – 1999.g.: ASV atbalsta Kosovas mafiozos grupējumus (specializācija narkotiku un cilvēku tirdzniecība, prostitūcijas organizēšana) cīņā pret Dienvidslāviju. Nogalināti vairāk kā 1000 cilvēku.
        1998.g.: Atbildot uz teroristiskiem aktiem pret ASV vēstniecībām Tanzānijā un Kenijā, ASV dod raķešu triecienus pa Afganistānu un Sudānu.
        1999.g.: ASV militārs iebrukums Dienvidslāvijā, veicot tās bombardēšanu, infrastruktūras iznīcināšanu un vadības maiņu. Nogalināti apmēram 2000 cilvēku.
        2001.g.: Ar ASV specdienestu līdzdalību tiek veikts ārēji „krāšņs” teroristisks akts, uzspridzinot divus Ņujorkas debesskrāpjus un vienu blakus ēku. Bojā gāja vairāk kā 2500 cilvēku. Aizsedzoties ar teroraktu, ASV valdība izsludināja „karu pret terorismu”, ar ko attaisnoja iekšējās vajāšanas, Amerikas pilsoņu brīvību ierobežojošu likumu pieņemšanu un ārēju agresiju.
        2001.g.: ASV iebrūk Afganistānā, apvainojot to teroristu slēpšanā, un okupē to.
        2002.g.: ASV sāk bezpilotu lidmašīnu preventīvus uzbrukumus objektiem Jemenā, Pakistānā, Somālijā un Afganistānā, kuri ik pa brīdim turpinās visus šos gadus līdz pat šodienai. Oficiāls uzbrukumu pamatojums – cīņa ar terorismu, praktiski – viss kas pēc nepieciešamības. Ir ziņas, ka šajos uzbrukumos iet bojā daudz civiliedzīvotāju.
        2003.g.: Aizbildinoties ar „cīņu pret terorismu” un ķīmisko ieroču esamību, ASV iebrūk Irākā un okupē to. Vēlāk noskaidrojas, ka Irāka ķīmiskos ieročus bija jau iznīcinājusi un ASV vadībai nebija pierādījumu par to esamību. Irākā sākas iekšējas jukas, kā rezultātā iet bojā simtiem tūkstoši cilvēku.
        2003.g.: ASV organizē „rožu revolūciju” Gruzijā, apšaubot parlamenta vēlēšanu rezultātus, atbalstot cilvēku masu iziešanu ielās un gāžot līdzšinējo prezidentu Eduardu Ševardnadzi. Par jauno Gruzijas vadītāju kļūst ar ASV specdienestiem saistītais Mihails Saakašvili, kurš veic nežēlīgas represijas pret saviem politiskajiem un biznesa pretiniekiem, kā arī personīgajiem ienaidniekiem.
        2004.g.: ASV organizē „oranžo revolūciju” Ukrainā, apšaubot prezidenta vēlēšanu rezultātus, kā rezultātā par prezidentu kļūst ar CIP saistītais galīcietis Viktors Juščenko.
        2005.g.: ASV organizē „tulpju revolūciju” Kirgīzijā, apšaubot parlamenta vēlēšanu rezultātus un gāžot esošo prezidentu Askaru Akajevu.
        2006.g.: Izgāžas ASV mēģinājums organizēt kārtējo „krāsaino” revolūciju Baltkrievijā, apšaubot vēlēšanu rezultātus.
        2008.g.: ASV veicina un atbalsta Gruzijas iebrukumu Dienvidosetijā. Iejaucas Krievija, Gruzijas spēki tiek sakauti. Strauji pasliktinās ASV- Krievijas attiecības, abu valstu atomkuģi „satiekas” Vidusjūrā, kas pats par sevi jau ir potenciāls atomkara drauds.
        2010.g. – 2011.g.: ASV kopā ar Saūda Arābiju organizē t.s. „arābu pavasari”, kura rezultātā notiek valsts apvērsumi Tunisijā, Jemenā un Ēģiptē, pie varas nākot radikālajiem islāmistiem un notiek plaši protesti lielākajā daļā musulmaņu valstu. Apvērsumu sērija iesprūst Lībijā, bet apstājas Sīrijā.
        2011.g.: ASV atbalstītā „arābu pavasara” ietvaros tiek mēģināts gāzt Muamara Kadafi (1942-2011) režīmu Lībijā. Valdības spēki uzvar dumpiniekus. Pēc dumpja apspiešanas, aizsedzoties ar „civiliedzīvotāju aizsardzību”, ASV veic regulāru Lībijas bombardēšanu un Lībijā karo NATO specvienības. Virknes nodevību rezultātā Kadafi spēki tiek sakauti, bet viņš pats sagūstīts, spīdzināts, nogalināts, publiski izkropļojot viņa mirstīgās atliekas. Iebrukuma rezultātā ir cietusi Lībijas infrastruktūra, naftas atradnes pārņem ASV kompānijas, bet valstī sākas haoss.

        • Putins ir kara noziedznieks Atbildēt

          Krievijas noziegumu saraksts n-reizes garāks.
          Putins pirms 2.Čečenijas kara Krievijā uzspridzināja daudzdzīvokļu mājas ar krieviem.

          • tad publicē to garāko sarakstu:) tālāk par čečeniju tev kautkā nesanāk:)

          • Ukraina ir atverti VDK arhivi tur esot interesanti dokumenti par Latviju. Tur stradajot musu bijusais deputats Mucins . Tikai jautajums vai musu tauta kaut ko par to zinas . Maris vareja noskaidrot.

          • Linards Muciņš

            Tik tiešām, Ukrainas KGB arhīvā, kas atrodas superslepenas iestādes – Ukrainas Drošības dienesta telpās, veselu nedēļu komandējumā bija un strādāja LU LVI valdības izveidotās LPSR VDK Zinātniskās izpētes komisijas septiņi pētnieki, arī es, Linards Muciņš.

          • Действительно, возьмите и опубликуйте свой список. Не будьте голословным.

        • Krievijas noziegumi sākas ar 1917. gadu: sarkanais terors, pēc tam gulags.
          Krievija bija Vācijas sabiedrotais līdz 1941. g. , otrā pasaules kara sākums ir arī uz Krievijas sirdsapziņas. Parādi Brestļitovskā aizmirsi?
          Un nemelo, ka varas maiņu Gruzijā, Kirgīzijā, Ukrainā organizēja ASV.
          Kamēr Krievija nebūs atzinusi savus noziegumus tā, kā to izdarīja Vācija, tā paliek drauds visai demokrātiskajai pasaulei.

          • Krievijas noziegumi,sākās ar Pleskavas mūka Filofeja saukli par Trešo Romu 15.g.s.

          • Земноводное, философы то причём?! Пусть хоть монахи. Уползай прочь, гнида.
            2

    • sirsnīgs novēlējums Atbildēt

      Kremļa nelieti, tinies pie saviem čekistiem un liec Latviju un Ukrainu mierā.

Ainārs Dimants: Latvieši – kā apiņi ap citu būvētiem balstiem (18)Ko Maskavas propagandas apkarošanā sola Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumi
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ūdens procedūru nodaļa Stradiņa slimnīcā

Pirmdien spēcīgo lietavu laikā parādījušās sūces Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa jumta logos – lietus no aptuveni četru stāvu augstuma pilējis uz foajē grīdas. Zem sūcēm tika palikti spaiņi. Slimnīcas Komunikācijas daļas vadītāja Lāsma Sīle gan teikusi, ka slimnīcas darbu tas netraucējis. Ēka nodota ekspluatācijā marta beigās: tā kā spēkā garantija, tad visi bojājumi ir jānovērš būvniekam – pilnsabiedrībai “SBRE”. Slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas kopējais finansējums ir 87,4 miljoni eiro.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (38)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgtsGads līdz 13. Saeimas vēlēšanām – jaunas partijas pieteikties vairs nevarēs
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (69)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+