Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. marts, 2013
Drukāt

Kuldīgā – agrie dārzeņi no pašu siltumnīcām (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Agro dārzeņu audzētājiem marts ir gana karsts laiks – viņi sēj, piķē, stāda un gatavo preci tirgum. Jau nākamnedēļ Kuldīgas tirgū būs vietējie – Raņķu pagastā izaudzētie salāti. Mazajiem ražotājiem nav viegli noturēties šajā nišā, jo lielsaimniecības salātus piedāvā no oktobra līdz jūnijam…

 

Zemnieku saimniecība “Gulbji” Skrundas novada Raņķu pagastā pieskaitāma pie mazajām: apmēram 7 ha lauka platības, nepilnus 2000 m2 aizņem plēves seguma siltumnīcas, ko saimnieks Armands Ozerovs būvējis pats. Galvenokārt tajās audzē tomātu un puķu dēstus un siltumnīcu dārzeņus, tostarp salātus. Siltumnīcas intensīvi ražo no aprīļa vidus līdz oktobra beigām. Ziema ir vaļīgāks laiks, tad pārdod tikai lauka platībās izaudzēto – burkānus, kāpostus, kartupeļus. Kad klāt janvāris, ir atkal jāsēj.

Saražoto produkciju zemnieks katru otro dienu ved uz Kuldīgas tirgū, kas atrodas 22 km attālumā. Daļu izaudzētā regulāri pārdod uzpircējiem Ventspils tirgū, vasarā – arī nakts tirgū Rīgā.

 

Salāti gatavi tirgum
siltumnica_031_VS

Lai gan salāti izaug samērā ātri, agrākas un kvalitatīvākas ražas ieguvei iepriekš jāizaudzē dēsti. Sēj vairākos termiņos: janvārī sētos salātus (apmēram 3000 dēstu) audzē podiņos, parasti tie ir pārdodami ap 10. – 18. martu, savukārt februārī sētos (vidēji 20 000) martā stāda neapkurināmā siltumnīcā tieši augsnē, kas pavasarī iesilst diezgan ātri. Līdz galvenās kultūras – tomātu – stādīšanai salāti ir jau novākti un realizēti.

Audzējot podiņos Kaigu kūdras substrātā KKS-1, dēstiem ir nodrošināta sava atsevišķa dzīvestelpa un optimāls barošanās laukums, lai tie varētu labi augt un attīstīties. Tiesa, līdz pareizajam izmēram salātus saimniecībā nemaz neizaudzē, bet realizē, kad tie sasnieguši 50 – 100 g svaru.

– Sākumā ražu vācam izlases veidā un uz tirgu vedam nedaudz – pa 10 – 15 kg vienā reizē, lai visus var pārdot. Nogrieztus salātus svaigus iespējams saglabāt tikai dažas stundas. Pirmajiem pavasara zaļumiem cena tirgū parasti ir vidēji pieci lati kilogramā. Vēlāk, kad augi jau ir izveidojuši lielas lapu rozetes, tos griežam masveidā un katrreiz uz tirgu aizgādājam līdz pat simts kilogramiem. Protams, tad tirgus jau ir pilns ar visdažādākajiem zaļumiem, un salātu cena nokrītas līdz 2,50 – 3 latiem, – stāsta Armands Ozerovs.

 

Audzē uz plēves

Lai dobēs stādītie salāti negultu uz zemes, tos, līdzīgi kā zemenes, stāda dobēs ar melnbaltās plēves segumu. Tā kā šādi nosegtā dobē laistīšana no virspuses nav iespējama, vispirms ierīko pilienlaistīšanas sistēmu, tad uzklāj plēvi (ar balto pusi uz augšu) un stāda, iegriežot caurumus segmateriālā. Tā audzējot, salātiem nevajag nekādu īpašu kopšanu, jo plēve novērš nezāļu augšanu un lapu apakšpuse nesaskaras ar augsni, tāpēc mazāk pūst. Turklāt zem seguma sakņu zonā augsne pārlieku nesakarst un tajā ilgi saglabājas mitrums. Ja pavasaris ir auksts un augsne pietiekami mitra, z/s “Gulbji” saimnieks salātus nelaista līdz pat ražas vākšanas laikam, jo pārmērīga mitruma dēļ augi var sapūt. Ja augsne ir pasausa, augšanas laikā vienreiz apūdeņo.

siltumnica_047x_vsSalāti ir pieticīgi, tomēr jau no paša augšanas sākuma tiem nepieciešams pamatmēslojums – viegli pieejamas barības vielas. Pirms stādīšanas dobēs A. Ozerovs augsnē iefrēzē komplekso mēslojumu un kalcija nitrātu, vēlāk papildmēslošana vairs nav nepieciešama. Salātus podiņos augšanas procesā gan vajag papildus pabarot, aplaistot ar kalcija nitrātu – tad lapas iegūst piesātināti zaļu toni. Aprīlī, kad saule arvien vairāk piesilda siltumnīcas, dobē stādītie salāti aug ļoti strauji, sasniedzot 100 – 250 g svaru.

 

Tad galvenā rūpe ir savlaicīga ražas realizācija, jo pārauguši salāti drīz vien zaudē tirgus preces izskatu un garšu.

Salātus ļoti iecienījuši kail­gliemeži, spēcīgs šo kaitēkļu uzbrukums var iznīcināt pat visu ražu. Gliemju posta darbus var var mazināt, izkaisot siltumnīcā taciņās indes granulas. Tādas izmanto arī rapša audzētāji, lai pasargātu sējumus no mīkstmiešiem dīgšanas laikā.

– Izmēģinājām audzēt vairāku tipu salātus, arī mazpazīstamus, bet esam palikuši tikai pie kruzuļotajiem lapu salātiem, pircējiem vislabāk patīk ‘Lollo Bionda’ tipa šķirne ‘Lobi’, – ievērojis Armands Ozerovs. – Mazpilsētas tirgū ar jaunām šķirnēm īpaši eksperimentēt nevaram. Pircēju vidū ir daudz pensionāru, viņi galvenokārt izvēlas to, pie kā pieraduši.

 

Mēnesis – redīsiem, septiņi – tomātiem

Neapkurināmā siltumnīcā lietderīgi audzēt arī redīsus, jo tiem ir diezgan īss veģetācijas periods. Turklāt var sēt agri, jo redīsi nebaidās aukstuma, turklāt strauji aug. “Gulbju” saimnieks šos sakņaugus sēj marta sākumā, lai varētu vākt aprīļa sākumā. Tā kā redīsi izaug īsā laikā, visu tiem nepieciešamo minerālmēslu devu iestrādā pirms sējas. Audzētājs secinājis, ka tirgum piemērotākās ir hibrīdās redīsu šķirnes ar apaļām, sarkanām saknēm.

Tomātu sezona z/s “Gulbji” siltumnīcās ilgst septiņus mēnešus. Par labākajiem saimnieks uzskata profesionāliem audzētājiem paredzētos tomātu hibrīdus, jo augi ir slimībizturīgi un labi jūtas ne vien mākslīgajos substrātos, bet arī gruntī. Armands Ozerovs ir pārliecināts, ka augsne būtiski ietekmē augļu garšu. Visgaršīgākie tomāti, viņaprāt, izaug zemē.

Modernajās siltumnīcās iestādīti minerālvatē vai kokosšķiedrā ražotie, parasti izskatās glīti, bet ir bez garšas. Kā labu un pārbaudītu audzēšanai plēves seguma siltumnīcās viņš min SIA “Agrimatco Latvia” izplatīto ‘Cindel F1’. Šis agrais, ražīgais tomātu hibrīds veido sarkanus, apaļus, gaļīgus un garšīgus augļus. Stādot maija sākumā, no katra auga var iegūt līdz 13 ķekariem. Ļoti ražīgs ir arī agrīnais ‘Naram F1’ ar sarkaniem plūmjveida augļiem. Šogad izmēģināšanai audzēs arī ‘Tomimaru Muchoo F1’ ar rozā augļiem. To varēs izvērtēt tikai sezonas beigās.

– Agrāk siltumnīcās audzējām 10 – 12 tomātu šķirnes, vēlāk daudzas izbrāķējām, atstājām tikai divas trīs. Tomēr palaikam nopērkam kāda jauna hibrīda sēklas, ja tās ir mazākā iepakojumā. Vajag pamēģināt, vai nav labāks par mums jau zināmajiem. Sēt vairumā bez pārbaudes savās siltumnīcās nebūtu prātīgi, – saka z/s “Gulbji” īpašnieks.

 

Kurinās ar graudiem…

Zemnieku saimniecībā “Gulbji” apkurina aptuveni 600 m2 segto platību, pārējās siltumnīcas nav apkurināmas. Pērn apkurei iztērējis 150 m3 malkas, šajā ziemā – uz pusi mazāk, bet tikai tāpēc, ka tā nebija barga.

– Agrāk LVM rīkotajās mežu izsolēs varējām lēti iegādāties malku. Pēdējos divos gados tādas vairs neizsludina, un cenas ir strauji uzkāpušas. Malka ar katru gadu kļūst dārgāka un neizdevīgāka, – secina Armands Ozerovs. Lai samazinātu izdevumus par kurināmo, viņš iecerējis pāriet uz citu apkures veidu – proti, iegādāties kokskaidu granulu apkures katlu un kā kurināmo izmantot paša audzētus graudus. Dzirdēts, ka izmaksas esot uz pusi lētākas, nekā dedzinot tikai kokskaidu granulas.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vajag ari uz Saldus tirgu vest 🙂

Draugiem Facebook Twitter Google+