Mobilā versija
Brīdinājums +12.2°C
Vilis, Vilhelms
Svētdiena, 28. maijs, 2017
12. maijs, 2017
Drukāt

Kurš dialekts būs īstais? Kā vērtēt prasības par latgaliešu valodu saziņā? (29)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Krāšņākais Latgales kongresa simtgades pasākums bija svinīgais gājiens no Rēzeknes katedrāles uz vēsturiskajam notikumam par godu izveidoto pieminekli un laukumu Atbrīvošanas alejā.

Latgales kongresa simtgade ar vērienu tika atzīmēta 5.maijā. Kā vērtējat Latgales simtgades kongresā izvirzītās prasības?

Pagājušajā kongresā pieņemtajā rezolūcijā lūgts nodrošināt skaidru latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiskas latviešu valodas paveida valstisku statusu Latvijā, kā arī pieņemt ISO standarta lietojumu, mainot terminoloģiju un saīsinājumus valodas apzīmējumiem – LAV (latviešu makrovaloda) un LTG (latgaliešu rakstu un literārā valoda). Rezolūcijā prasīts izmantot šos valodu apzīmējumus visās jomās, it īpaši statistikā, norādot izdoto grāmatu, publikāciju, plašsaziņas līdzekļu valodu un valodas zināšanu, darba valodu. Papildus tiek lūgts, lai uz latgaliešu valodu tiktu attiecinātas attiecīgas Valsts valodas likuma prasības.

Rezolūcijā tāpat izteikta vēlme, lai visas valsts un pašvaldības iestādes, kā arī privātpersonas respektētu saziņu, tostarp rakstisku, latgaliešu rakstu valodā visā Latvijas teritorijā. Latgales plānošanas reģiona teritorijā tas būtu attiecināms arī uz pienākumu sniegt atbildes latgaliešu rakstu valodā, ja persona iestādē vērsusies ar iesniegumu latgaliešu valodā. Šis priekšlikums atsevišķos kongresa dalībniekos raisīja bažas, norādot, ka ne visi iestādēs strādājošie prot rakstīt latgaliešu rakstu valodā. Pasākuma vadītāji skaidroja, ka iestādes uz šādiem iesniegumiem varētu atbildēt arī latviešu valodā. Vienlaikus rezolūcijas pieņēmēji vēlētos, lai kā viena no prasībām darbinieka spēju izvērtējumam Latgales plānošanas reģionā būtu spēja sazināties latgaliešu rakstu valodā, iepriekš vēstīja ziņu aģentūra LETA.

Tāpat Latgales plānošanas reģionā, kā arī ārpus tā rezolūcijas pieņēmēji vēlētos atgriezt latgaliskos nosaukumus un vietvārdus, uzstādot jaunas ceļa zīmes un norādes, lietojot abas latviešu valodas formas. Rezolūcijas pieņēmēju ieskatā valstij ir jānodrošina atbalsta sistēma tiem uzņēmējiem un NVO, kas tūrisma produktu norādes piedāvā latgaliešu rakstu valodā vai tā ir viena no norāžu valodām. Veicot reģionālo reformu, tāpat būtu jārespektē vēsturiskā teritoriju saistība ar Latgali, kā arī jānodrošina iespēja ceļa zīmēs un norādes lietot latgaliešu rakstu valodu un vēsturiskos apzīmējumus arī ārpus Latgales plānošanas reģiona teritorijas.

Maruta Plivda, Preiļu novada domes priekšsēdētāja: “Piekrītu, ka varētu uzstādīt jaunas ceļa zīmes un norādes, lietojot latviešu literāro valodu un latgaliešu literāro valodu. Katrā ziņā nosaukumi divās valodās tūristus piesaistītu. Taču uzdrošinos apgalvot, ka 99 procenti tagadējo latgaliešu nemaz neprot rakstīt latgaliešu literārajā valodā. Turklāt – kas saskaitīs, cik latgaliešu valodā ir dialektu! Kurš tad būs tas īstais pareizais? Strīdēsimies, šķelsimies? Visā šajā kņadā jāpatur prātā galvenais – mums ir viena valsts un viena valsts valoda. Iesniegumi un citi dokumenti jāraksta latviešu valodā. Piekrītu cienījamam režisoram Streiča kungam, kurš tikšanās laikā Preiļos teica, ka nekas mums neliedz izpausties latgaliski. Varam runāt latgaliski, mums ir Latgales radio, grāmatas tiek izdotas latgaliešu valodā. Mums ir latgaliskās kultūras tradīcijas – folklora, dejas un daudz kas cits. Taču iesniegumus nerakstīsim latgaliešu valodā, nu nerakstīsim!”

Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs: “Nevajag pārsteigties. Man šīs prasības liek būt piesardzīgam. Jā, varētu papildināt atzīmējamo dienu sarakstu ar 27. aprīli kā Latgales dienu, taču nespēju pieņemt, ka pašvaldībā pēc jaunajām prasībām vajadzētu, piemēram, pieņemt iesniegumus latgaliešu literārajā valodā. Cik tad Latgalē ir tādu cilvēku, kas prot rakstīt latgaliešu valodā? Ļoti maz! Mūsu darbā rastos sarežģījumi, pārpratumi.”

Andris Kazinovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs: “Mums jāatceras, ka mūsu novads atrodas Krievijas pierobežas zonā un ir vārti starp Latgales un Vidzemes reģioniem. Nesāksim ar viena jautājuma aktualizēšanu, kad mums ir daudz neatliekamākas lietas – reģionālā reforma, ekonomiskās problēmas. Reizē latgaliskās vērtības ir obligāti jāaizsargā, un to mēs darām.”

Pievienot komentāru

Komentāri (29)

  1. >> Tāmnieks/ luterānis Atbildēt

    Neviens neprasa pārtraukt mācības Latviešu literārajā valodā un pilnībā pāriet uz latgaliešu valodu. Nav jau kas māca. Latvijas valsts un padomija visu latgalisko ir iznīdējusi. Ir jāsagatavo skolotāji un latgaliešu valoda ir jāmāca kaut vai 1 reizi nedēļā visās skolās Latgalē, tas veicinās gan lokālpatriotismu, stiprinās pašapziņu un Latvijas valsti kopumā.
    Akcents latgalietim vai sēlim runājot literārajā valodā vienalga būs savādāks nekā rīdziniekam , bet kurš ir teicis, ka rīdzinieki runā pareizāk. Tikai tāpēc, ka velk valodu vai prot izrunāt platos e, bet iet ar kājam, ka vietā palīgteikumos lieto kad utt. Es salīdzinātu aukšzemnieku akcentu kā British English un lejaslatviešu kā American English. Senatnīgāka ir latgaļu un sēļu izruna, jo šeit meklējami pirmsākumi nevis pārlatviskotajos lībiešos, kuri pat savas saknes īsti neatceras, nu ar maziem izņēmumiem:).

    • grrrr atraduši problēmas Atbildēt

      Vācijā bavāriešu valodu skolās nemāca un rakstībā neizmanto bavāriešu valodu, neskatoties uz to, ka bavāriešiem, atšķirībā no latgaļiem BIJA pašiem sava valsts un viņi ir nācija. Tagadējie latgaļi nekad nav bijuši nācija – senajiem latgaļiem ar mūsdienu latgaļiem(vai kā paši sevi dēvē – latgalīši) nekāda sakara un tāpat senie leti pārsvarā apdzīvoja Vidzemi.

      Pieņemot valodas statusu, kas ir atšķirīga no valsts valodas nākamais jautājums ir par autonomijas izveidošanu un nākotnes mērķis ir neatkarīga valsts. Nevajag šito murgu. Ja paši idejas virzītāji šo neapzinās, tad viņi ir muļķi, bet ja apzinās, tad nekaunīgi melo pārējiem.

      Kas attiecas uz augšzemniekiem – tie savai izrunai nekādas tiesības neprasa… Otrkārt, Latvijas austrumos leti ieradās pēc augšzemniekiem un ja latgaļiem kaut kas nepatīk un vēlas balstīties uz latgaļu senumu, tad var vākties pa Daugavu atpakaļ no kurienes nākuši – Baltkrievijas.

    • grrrr atraduši problēmas Atbildēt

      Salīdzināt US un UK angļu valodu senuma ziņā liecina par galīgu neizpratni angļu valodas attīstības vēsturē. UK un US pastāv vairākas angļu valodas izloksnes – dažas no izloksnēm US ne ar ko neatšķiras no britu un abas ļoti pamatīgi atšķiras no viduslaikos lietotās angļu/sakšu valodas – modernā US un UK valoda no viduslaikos lietotās angļu valodas atšķiras tā kā govs no kazas.

      UK un US angļu dažādām valodas izloksnēm NAV savas rakstības un neviens tās nemāca skolā – UK māca angļu valodu un arī US māca angļu valodu.

      Pat UK Skotijā, neskatoties uz pamatīgām atšķirībām izrunas ziņā māca angļu valodu un angļu rakstību. Tas pats Velsā un Ziemeļīrijā – ne Velsā ne Īrijā nemāca reģionālo angļu valodas paveidu, bet angļu valodu. Un īri arī nerunā labi saprotamā un skaidrā valodā.

      Nemeklējiet piemērus angļu valodā! Tie nepalīdzēs latgaļu “lietai”, jo neviens pārējā pasaulē šīs separātiskās TRIBĀLISMA prasības nesapratīs – NEKUR pasaulē uz plikas valodas identitātes netaisa autonomijas un neprasa atsevišķus likumus. Visur par pamatu separātismam ir reģiona izcilā ekonomika vai bagāti resursi un NEVĒLĒŠANĀS barot sliņķus pārējā valstī un nekas neliecina ka Latgales reģionā būtu izcila ekonomika un izaugsme.

  2. ļūti labi radzama,”latvīšu”attīksma pret Latgaļišim

    • Tieši otrādi,latvieši redz latgaļu attieksmi pret vienotu Latvisku Latviju,jo Latgalē “patrioti”latgaļi bolsoja pret ES,eiro,NATO ,bet aizgūtnēm drāza balsot PAR SC.Redzi čomak,kā sauksi,tā atsauksies.Kur tad ir tie “patriotu”pūļi Latgalē un kas vēl bez Rīgas gaspažiem kā Viļums brēc balsī pēc latgaļu dialekta? Dod vecais kopa ar Viļumu ĪSTUS ciparus CIK !! latgaļu alkst mācīties latgaliski ,pat ne “PA”latgaliski?Vai nepietiek vienu nahļebņiku/ krievu/ skolām,veido privātskolas.NEATMAKSĀSIES čomak !!
      LATVIEŠUS LIEC MIERĀ VAI JOZ UZ VITEBSKU,kur biji līdz 1917.gadam.

  3. ļūti labi radzama,”latvīšu”attīksma pret Latgaļišim

  4. Gon jau byus lobi! Paīs laiceņš eiss, un vysi runosim pa latgaliski.

    • Ah tad “pa”latgaliski ,ko?Saki viens velns!Bet nerunāsim viss ne “PA”latgaliski,ne latgaliskipat pēc gadsimta.Vai tad tu domā,ka latviešiem kārs šiltes kaklā,ka runā literārā latviešu val.kā to darīja krievi swavā laikā pašiem latgaļiem,neļaujot pat starpbrīžos runāt savā dialektā?NEKAD tam nebūt,jo “krim NEKAD nebūs naš!”Paīs eiss laiceņš un ja tā turpināsies / pārkrievošana + latgališošana/ BŪS CETURTĀ !!Atmoda.Latvijai separātisti ir kontrindicēti !!Tad jau šaujat atpakaļ pie Vitebskas,tur jums Putins dos voļu voļušku.

      • Ak tad vuška izkuopa iz varžaciem? Tys lobi! A ūtrkoart, naorientiejis ni geografijā.ni poļitikā – Viķebska leidz šim veļ napīder puķinam .

  5. Viļuma un Co murgi! BEZ REFERENDUMA lai visi latgaļi pastāv pie ratiem !!
    CIK paši t.s. latgaļi grib mācīties šo DIALEKTU???Kā to vispār var salīdzināt ar VALSTS val.? Ar kādām tiesībām viļumi grib uzspiest visai pārejai Latvijai savu dialektu no kura pats ir aizlaidies uz Rīgu,kā visi pārejie “patrioti”?Dikti jau nu smird pēc “Krim naš”.Kapēc latgaļi neinvestē un neatklāj ražotnes Latgalē???Balso par SC un pret ES,eiro un NATO,bet no ES naudu grābj vagoniem,bet no Krievijas ideoloģiju,jo 9.maijs ir “svētki”visā Latgalē.Paši nedara neko,tikai brēc pēc naudas un tiesībām.BEZ PIENĀKUMIEM !

    • Latgaliskajā Līpuojā gryuši saprast pamelys dialektu Atbildēt

      pakmela, kaidā dialektā tu roksti? man tovs dialekts ruodīs cīši leidzeigs latgaļu volūdai. Ceru, ka tovs dialekts klius latgaliskuoks i vysai Latvejai saprūtamuoks.

  6. Lai celtu godā latgaliešu valodu, tā vispirms jāiznīcina. Mums taču ir pieredze ar līvu valodu. Vispirms iznīcinām,pēc tam lejam krokodila asaras

  7. nav nekas pretii. Latgalieshu valoda skaista.

  8. Dažus mēnešus pirms vēlēšanām pašvaldībās pārstāvētās partijas lieliski atrisina šo jautājumu – katrā pašvaldībā uzrodas cilvēks, kurš var tekstus uzrakstīt latgaliski, jo deputātiem ir svarīgi saglabāt siltās vietas pašvaldībā, tātad ir svarīgi iegūt latgaliešu balsis. Tiklīdz vēlēšanas pagājušas, pēkšņi pašvaldībās “vairs nevar atrast cilvēku, kas mācētu rakstīt latgaliski”. Ļoti dīvaini. Nu, vienkārši paturiet darbā tos cilvēkus, kuri Jums raksta latgaliskos tekstus pirms vēlēšanām, un problēma būs atrisināta. Atstājiet viņus darbā pastāvīgi. Pārējie, kas rakstīt nav iemācījušies, lai raksta savu dokumentu melnrakstus citā valodā un dod tiem darbā paturētajiem cilvēkiem pārtulkot latgaliski. Tā pamazām pamatiedzīotāju valodas rakstību iemācīsies arī pārējie siltajos ierēdņu krēslos sēdētāji. Lai būtu kaut kāda attīstība, ir nedaudz jāiziet no siltās komforta zonas, nevis jāplātās ar to, ka pašvaldības, kurām patiesībā būtu jāpārstāv tauta, nav spējīgas rakstīt tautas valodā.

  9. ta’ nu, valodas ‘pētīšanai’ kāsīs no mums naudu, iemeslu zagt vajag

  10. Šie pašvaldību veči un vecenes ir bailīgi kā baznīcas žurkas… Kongresā nebija, neko nesaprot, kā var vēl vadīt pašvaldības. Kongresā tās darba juridiskajā sekcijā Saeimas deputāts J.Viļums, Eiropas tiesas tiesnesis E.Levits, jurists A.Dravnieks skaidri un gaiši pateica, ka iesniegumus latgaliski JAU TAGAD var iesniegt VISĀS Latvijas valsts un pašvaldību iestādēs…

  11. Un venitš arrī vajag savu valodu, un lai pieņem iesniegumus ventiš izloksnē!

  12. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze

  13. Kā kopīgo latgaliešu valodas dialektu varētu pieņemt krievu valodas piebaltijas izloksni. Kur trīs latgalieši kopā, tur saruna tikai krievu valodā.

    • Vai Rēzeknē 2017.gada 5. un 6.maijā bijāt, un piedalījāties t.s. jaunajā kongresā? Tur kongresa ēkā bija vienkopus vismaz 500 latgaliešu. Un neviens savā starpā nerunāja krieviski. Vienīgais izbrīnītais tur bija Parādnieks un vēl daži no NA, kuri bija pārsteigti, ka apkārt viss skan latgaliski un nav neviena krieva.
      Arī no Sibīrijas atbraukušie latgalieši ar Latvijas latgaliešiem runāja skaidrā un mazliet senatnīgā latgaliešu valodā.

  14. Lai nu ko, bet 27. aprīli kā Latgales dienu gan vajag. Ar karogiem! Jau cik gadus gaidu, ka Latvijas televīzija vai radio pieminēs Latgales 1917. gada kongresu, bet nekad tas nenotika. Vai tiešām tik bail no latgaliskā? (No šmakovkas gan nebaidās.)
    Kā izrādījās kongresa simtgades dienās – nebija no kā baidīties.

  15. Publisks FUI Pliudai un Dombrovskim Atbildēt

    Pat ja uz pasaules būs tikai 1 cilvēks, kurš prot rakstīt latgaliski – iesniegumus Latgalē būs jāpieņem arī tad, ja tas būs uzrakstīts latgaliski.
    Kauns, ka intervējamie latgalieši uzvedas kā šovinisti un aicina ierobežot latgaliešu valodas tiesības! Viņuprāt vērtība ir tikai tām valodām, kurās ir daudz rakstītāju un runātāju. Tad jau jāver vaļā ceļu ķīniešu valodai??!

    • Iesniegumu no tā vienīgā latgaliešu valodas pratēja varētu jau arī pieņemt, bet problēmas sāktos tad, kad uz šo iesniegumu vajadzētu arī sniegt atbildi latgaliski. Un ja iesniedzējs patiešām ir vienīgais, kas prot latgaliski? Kādas juridiskas problēmas sāktos, pārpratumi un nesaprašanās. Iedomājieties to iesaistīto cilvēku skaitu, valodnieku ekspertīzes un tekstu salīdzināšanas! Nu, nav īpaši pārdomāts ierosinājums vai pat prasība!

      • neliela uzņēmuma priekšnieks Atbildēt

        Nefantazējiet kā būtu, ja būtu…izlasiet Rēzeknē 2017.gada 6.maijā pieņemto latgaliešu rezolūciju – tur nav teikts, ka uz iesniegumu latgaliešu valodā obligāti jāatbild latgaliski. Varēs atbildēt arī latviešu literārajā valodā – to it kā zina gan Zilupes, gan Daugavpils krievi, bet, protams, latgaliešu valodas rakstību pārvalda maz cilvēku.
        Interesanti, ka no ārzemēm rakstītos iesniegumus svešvalodās visai naski izskata i Saeima, i ministru kabinets, i pašvaldības un visas šīs iestādes bez problēmām atbild angliski, krieviski, vāciski, kā vajag…izņemot latgaliski (kāpēc? vai tas nav pa “pareizo latviešu” modei?).

        • Skolās mācot valodu kaut minimāli vajag iemācīt arī latgaliešu valodu, tad nebūs jābrīnās ka visi laižas uz ārzemēm samācījušies svešvalodas. Protams, ja māk krieviski, tad var jau palikt arī Rīgā. Bet lūk no Latgales ta bail, jo tur ir tāda nekur nedzirdēta un nemācīta svešvaloda.

          • Tāmnieks/luterānis

            Vispirms latgaliešiem ir jāmāca latviešu valodu! Nedzīvos tie bērni Ciblā, Stabulniekos vai Meirānos! Pabeigs školu teirā latgaļišu valūdā un tālāk!? Tālāk kāds vēlēsies iestāties LU, TU, Stradiņos vai kādā citā augstskolā vai koledžā LATVIJĀ, bet ar Rogovkas dialektu nekas prātīgs nesanāks un cietējs būs jaunais censonis! Viņa vecāki sātā audzēs savus vuškānus un kaimiņiem lielīsies, ka dāls Antūns Reigā mācās augstā školā. Bet vecais Jezups jau nemaz nesaprot, ka dēls vai meita sabiedrībā nevar atvērt muti, jo NEPROT VALSTS LIERĀRO VALODU! Un ko viņš (tēvs) būs panācis?
            Lai runā latgaliski ģimenē, Latgalē, bet skolā ir jāiemācās TĪRA, SKAIDRA VALSTS VALODA un tik labi, ka vari stāties kaut vai aktieros un neviens tevi “nediskriminēs” akcenta dēļ. Tā, lūk!

Lasītāju aptauja
Vai spējat samaksāt par veselības aprūpi?
Māris Antonevičs: Nevari vairs izturēt? Ej balsot! (11)Vēlēšanu iecirknis nav Pelnrušķītes balle, kur meklē īsto un vienīgo, tā ir vieta, kur paust savu politisko nostāju
Māris Zanders: Nomenklatūras psiholoģija nav mainījusies (9)Pārdomas pēc Aivara Lemberga parādīšanās vairākās 
pirmsvēlēšanu debatēs
Uldis Rutkaste: Nodokļu reforma jāturpina! (4)Budžeta deficīts nodokļu pārmaiņu rezultātā nebūs tik augsts, kā lēš Eiropas Komisija.
Draugiem Facebook Twitter Google+