×
Mobilā versija
+9.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
4. februāris, 2016
Drukāt

“Kvotas imigranti” un pārējie (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Vai tie imigranti, kas jau ir Muceniekos, skaitās Latvijai iedalītajā kvotā? Runā, ka arī Daugavpilī esot tāda pati patversme imigrantiem – vai tā ir patiesība? Mums taču Eiropas ierēdņiem jāpasaka – mums  šeit jau ir tik un tik patvēruma meklētāju. Mēs taču viņus uzturam! Kārlis Ozols Rēzeknē

Latvijai saskaņā ar Eiropas Savienības lēmumu būs jāuzņem 531 patvēruma meklētājs. “Muceniekos mītošie imigranti neskaitās pie Latvijai iedalītajiem patvēruma meklētājiem. Šie imigranti patvērumu pieprasījuši neatkarīgi no Eiropas Savienības lēmuma,” uzsvēra Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Patvēruma lietu nodaļas vadītāja Līga Vij­upe. Tie, kurus Latvija uzņems, solidarizējoties ar Eiropas Savienību, ieradīsies pakāpeniski divu gadu laikā, un pirmie atbrauks jau šomēnes. “Neuzņemsim visus uzreiz, kā arī imigrantus dalīsim pa grupām, lai mēs spētu kvalitatīvi izskatīt katra patvēruma meklētāja prasību, kā arī lai uzturēšanās Muceniekos būtu ērtāka,” stāsta L. Vijupe.

Savukārt Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs “Daugavpils” ir no PMLP pilnīgi neatkarīga iestāde, un tas atrodas Valsts robežsardzes pārziņā. Kā pastāstīja Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes pārstāve Jevgēnija Pozņaka, Daugavpilī izmitina aizturētos ārzemniekus, kuri nelikumīgi šķērsojuši Latvijas robežu, kā arī personas, kas palūgušas patvērumu tieši uz robežas, sākotnējo procesuālo darbību veikšanai. Tālāk šie patvēruma lūdzēji jau nonāk Muceniekos.

Kopumā Latvijā imigrantus var uzturēt Muceniekos un Daugavpilī, agrāk pastāvēja arī Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs “Olaine”, taču šo iestādi likvidēja 2011. gadā. Muceniekos šobrīd uzturas apmēram 80 cilvēki, bet Daugavpilī atrodas 25 cilvēki.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Sadibināsim bezjēgā kantorus un … neskaitīsies
    neviena imigranta ! 🙂

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+