Egils Līcītis: Biedri palīdzēs ministram nest portfeli 0
Kā cilvēks, kurš apzinīgo darba mūžu gandrīz to vien darījis, kā strādājis par ministru, prezidents piedāvā remontēt valdības konstrukciju. No savas pieredzes valsts pārvaldes ģeometrs Vējonis liek priekšā iesvērt premjeram vairāk varas, nostrīpot parlamentāro sekretāru institūciju un radīt ministra vietnieka posteni.
Ministri daudzreiz kaut kur aizkomandēti, saslimuši, atvaļinājumā vai nonākuši dēmonu varā. Vajagot politiskus aizvietotājus, lai Straujuma var saūjināt pilnvērtīgu kabineta sēdi. Vējoņa kungs atceras, kā pats saviem spēkiem netika ārā no moru zemes, un pa to laiku bez politiskā mentora palikusī Aizsardzības ministrija svaidījās kā vadību zaudējis kuģis bangojošā jūrā. Arī citi ministri nav mājāsēdētāji. Dodas vizītēs līdz pat Fidži un Labās Cerības Ragam. Spiestā kārtā vairāk nodarbojas ar Eiropas saimniecības darbiem vai bēgļu jautājumu, un tādā situācijā nemaz nav slikti, ja ministra vietnieks atrastu laiku pievērsties latviešu tautas sīkām vajadzībām.
Partijnieki, kas tīko grābt visus amatus pēc kārtas, sarosījušies. Dritvaikociņ, papildu 14 mīksti krēsli, kur iekārtoties tukla ministra vietnieka pārtikušā dzīvē! Fui! Uzlabojumi domāti, lai nerūsētu pārvaldes atsperes, un vietniekam kurā katrā laikā jābūt gatavam uzņemties atbildīgos pienākumus. Kādi tik ekscesi notiek Latvijā! Ministru var arestēt FIB vai iesviest aiz restēm par dievlūdzējas sabraukšanu. Kad nošāva Kenediju, ASV bija padomāts – uzreiz viceprezidents vietā. Palūk, Austrālijas premjers nedēļu padzīvošot pirmatnībā ar aborigēniem – tātad vajag kādu, kas iekāps Straujumas lielajās kurpēs, kad nogurusī premjere nobrauks atdzesēt švakumu pie vēlētājiem Jāzepiem daudzdienniekā dzimtajā zilo ezeru zemē.
Pašreizējā modelī ministra amats nudien nav mīkstākais pagalvis. Ministram trūkst brīvstundas, lai ielasītos pasaules pazīšanai noderīgā finanšu avīzē. Nav reta tā diena, kad aizņemtībā ministrs pārtiek tikai no karotes saulespuķu eļļas vai liek pie lūpām sāli un uzdzer ūdeni. Viņa kabinetā nav nekādi lieki izgreznojumi, atskaitot mīļākās māsīcas fotogrāfiju. Valstsvīra spidometrs bieži rauj pāri simtam, un cilvēks nežēlodamies darbā izdeg kā dakts, kurpretī deputāti, partiju nesekmīgie audzēkņi, dzīvo savā vaļā kā lauku dukši.
Kam darbā dunošam valstsvīram labā roka kā parlamentārais sekretārs? Kamēr Saeimā vēl pārdeva alkoholu, sekretāru vienīgā nodarbe bija kūkot bufetē pie konjaciņa un strīķēt mēli ar deputātiem, bet sausā likumā pat tas atkrīt. Parlamentārais sekretārs vispār neizklausās necik pagodinoši. Dienesta pakāpē šķiet sīks gariņš, fosforescējošs punktiņš, ministrijas prusaks. Ministra vietnieks, vēl solīdāk viceministrs vai ministra biedrs, ir kudī labskanīgāk un izklausās pēc koleģiālākas personas augstākstāvošam. Zināmi piemēri, kad Makss ar Moricu un Ušakovs ar Ameriku sekmīgi sadarbojušies, kāpēc lai augstākās līgas spēlētājs ministrs nesastrādātos ar biedru, kaut izmantodams viņu kā slinkais puisis Runci zābakos?
Tāpēc Vējoņa projekts abi rokām atbalstāms un izlemjams par. Kaut tamdēļ, ka tagad ministrs eksponējas viens pats, bet, ja ir vietnieks – tas dubultā paceļ amata nozīmi.
