Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. augusts, 2015
Drukāt

Pēc kurām kultūrām labāk sēt zirņus?

Foto - Sandra RuskaFoto - Sandra Ruska

“Pēc kurām kultūrām labāk sēt zirņus, lai palielinātu ražu un tie mazāk slimotu?” HARIJS TUKUMA NOVADĀ

Zirņiem piemērotas ir labi aerētas, samērā smagas mālainas augsnes ar labu mitruma apgādi, biezu trūdvielu slāni un pH 6–7. Nekultivētā smagā un pārpurvotā, kā arī vieglā smilts augsnē zirņi slikti padodas.

Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta vadošā pētniece, agronomijas zinātņu doktore Līvija Zariņa uzsver, ka tajā pašā vietā zirņus var sēt ne agrāk kā pēc četriem gadiem, jo slimību ierosinātāji pārziemo un saglabājas augsnē vairākus gadus. Tātad pākšaugi augsekā jāizvieto tā, lai tie nesekotu cits citam (augmaiņā iekļauj dažādas augu sugas).

Nepiemēroti priekšaugi ir bastarda, sarkanais un cita veida āboliņš, jo tā sēklas izsējas nākamajā gadā, piesārņo sējumu, nomāc zirņus, līdz tie sagāžas un sāk pūt. Tāpat zirņiem neder bijušie daudzgadīgo ganību aireņu lauki, jo audzelīgais zālaugs atkal izlien no zemes, ātri pāraug pākšaugus un tie no lielās pākšu ražas sakrīt veldrē. Zirņus nevar audzēt arī pēc ziemas kviešiem, jo to saknes izdala vielas, kas bremzē pākšaugu attīstību.

Zirņiem piemēroti priekšaugi ir sakņ­augi, bet visideālākie – kartupeļi, kur augsnē iestrādāts organiskais mēslojums. Pēc tupeņiem augsne ir smalkāk sastrādāta, tīrāka, tāpēc vieglāk cīnīties ar nezālēm. Ja zirņu sējumu vietu nemaina, raža ir uz pusi mazāka, nekā audzējot pēc labiem priekšaugiem. Nelielā platībā augseku ievērot ir grūti, tomēr iespēju robežās tas jādara, lai ierobežotu kaitēkļu un slimību ietekmi.

Zirņi paši ir vērtīgi augsekā, jo bagātina augsni ar slāpekli un izmanto slikti šķīstošos kālija, fosfora un citu elementu savienojumus. Mēslošanā slāpekli nedaudz dod tikai zirņu dīgšanas un augšanas sākumā, vēlāk augs ar gumiņbaktērijām pats sevi apgādā ar slāpekli. Ja dārzā sen nav audzēti zirņi, ļoti efektīva ir sēklu apstrāde ar gumiņbaktēriju preparātu Nitragīnu (20 g pulvera uz 10 kg sēklu).

– Zirņi nav tik cimperlīgi kā kartupeļi, pacieš īslaicīgas salnas, tāpēc sēklai tie jāsēj ļoti agri – jau aprīļa vidū, beigās. Lai zaļas pākstis varētu vākt nepārtraukti, ieteicams sēt ik pēc nedēļas līdz maija beigām, – iesaka Līvija Zariņa.

Zirņus sēj 8–12 cm attālumā, starp rindām atstājot 15–20 cm. Sabiezinātus sējumus var inficēt pelēkā puve.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+