Foto – Dainis Bušmanis

Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu biedru skaits pērn kāpa nedaudz un patlaban turas aptuveni 10 000 cilvēku līmenī, tomēr apgrozītās naudas daudzums, pēc Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas (LLKA) aplēsēm – par desmitos mērāmiem procentiem.

Lasītākie

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 201

Lasīt citas ziņas

Pērn pēc Saeimā apstiprinātiem likumiem sāka darboties pirmais meža īpašnieku kooperatīvs, kas var maksāt nodokļus kā lauksaimnieku kooperatīvs. Vienlaikus kooperācijai patlaban vēl nepietiek varēšanas apturēt cilvēku aizplūšanu no laukiem.

Ingrīda Vāvere, pirms desmit gadiem izveidotās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “Zaļais grozs” (uzvarētāja mazo kooperatīvu grupā) valdes priekšsēdētāja uzsvēra – kooperatīvu panākumu atslēga meklējama darbā. LPKS “Zaļais grozs” patlaban ir viens no diviem kooperatīviem valstī, kur saimnieki papildus pamatbiznesam nodarbojas galvenokārt ar bioloģisko dārzeņu audzēšanu. “Jauno cilvēku noturēšanai laukos ir jāatjauno priekšlaicīgās pensionēšanās programma. Tad saimniekiem būs stabils naudas ienākumu avots un saimniecību varēs mierīgu sirdi nodot jaunajai paaudzei. Patlaban, pienākot pensijas vecumam, nākamā paaudze jau ir pārsniegusi 30 gadu vecumu un atradusi dzīvē citu nodarbi,” tā I. Vāvere. Viņai ir skaidra mazā kooperatīva nākotnes vīzija: “Gaidām ciemos pilsētniekus, kas saimniecībā pārliecināsies, kā vagā aug dārzenis un kā slauc govi. Tiesa gan, tūristu piesaistei ļoti traucē sliktie ceļi.”

TV24

“Rīgas namu pārvaldnieks” atzīmē divus būtiskus faktorus, kas traucē uzsākt ēkas renovāciju

Krimināls

VIDEO. Pateicoties iedzīvotājam, policija aptur kravas automašīnas vadītāju 3,16 promiļu reibumā

Mūžībā devies bijušais Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis

Pirms 20 gadiem izveidotā LPKS “Viļāni”, kas patlaban apkalpo piena ražotājus Riebiņu, Viļānu, Preiļu un Rēzeknes piena lokos, uzvarēja vidēji lielo kooperatīvu grupā. “Mūsu kooperatīvā ir iestājusies otrā elpa – biedru skaits pērn kāpa par 226 cilvēkiem. Esam kļuvuši konkurētspējīgāki, strādājam pie piena kvalitātes uzlabošanas un izslaukumu celšanas. Kooperatīvā darbojas ļoti labi darbinieki, tas motivē strādāt labāk. Gatavojam pieteikumu lielākas jaudas piena dzesētāja pirkumam. Visiem vēlu būt sava novada un kooperācijas patriotiem,” tā LPKS ” Viļāni” valdes priekšsēdētāja Aija Kiserovska. Viņa piebilst – piena ražotāji darbojas 365 dienas gadā, tāpēc bez entuziasma sa
sniegumu būtu mazāk.

LPKS “Piena ceļš” vadītāja Ilze Aizsilniece, kas vada labāko 2012. gada kooperatīvu lielo kooperatīvu grupā, vēlēja: “Ja visi kopā turēsimies kooperācijā, tad Latvijā uz priekšu tiksim ne tikai lauksaimniecībā.”

Kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi”, kas uzvarēja nominācijā “2012. gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs izaugsmē” biedri uzsvēra – šā sasnieguma atslēga ir enerģiskā vadība, disciplīna un biedru centība. “Mūsmāju dārzeņu” valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa atzina – balva bija pārsteigums, tomēr, no cita skatpunkta raugoties, tā ir likumsakarīgs agrāk veiktā darba vērtējums. “Ik gadu nākamajam gadam gatavojam kooperatīva darbības plānu, piesaistām investīcijas, notiek jauno biedru mācīšana kvalitātes shēmu ieviešanā. Svarīgi, lai dārzeņiem un augļiem būtu ne tikai labs izskats, bet arī, lai tie būtu kvalitatīvi un droši produkti,” stāsta uzņēmēja. Piebildīšu, ka “Mūsmāju dārzeņi” 11 biedru laukos izaudzēto ražu – dārzeņus un augļus – bauda arī Igaunijā un Lietuvā. 


Vēl jāpēta, cik likumsakarīgi, ka visus kooperatīvus, izņemot vienu, nominācijas “Gada notikums kooperācijā 2012” uzvarētājus LPKS “Trikāta KS” un LPKS “Dzēse” – vada sievietes. Divu pēdējo nosaukto kooperatīvu vadītājiem Uldim Krievāram un Mārim Petrēvicam par lielo ieguldījumu pirmās zemniekiem piederošās piena pārstrādes rūpnīcas izveidē Jelgavā pateicās gan zemkopības ministre Laimdota Straujuma, gan LLKA vadītājs Indulis Jansons. L. Straujuma arī uzsvēra – kooperācija patlaban nodrošina stabilu visas lauksaimniecības nozares izaugsmi. “Neredzu, kā bez kooperācijas varam būt labāki nekā kaimiņi,” tā ministre. Viņa arī atgādināja, ka vēl pavisam nesen mācīties no Latvijas lauksaimnieku pieredzes kooperatīvu veidošanā mūsu valstī bija ieradies Igaunijas zemkopības ministrs.

I. Jansons vērsa uzmanību, ka aizvien vāji kooperācijas rādītāji ir cūkkopībā, bet sakustēšanās jūtama bioloģiskajā lauksaimniecībā un liellopu gaļas ražošanā, kur aktīvi darbojas LPKS “‘ABC projekts”. Tas saistāms ar ES atbalsta iespējām no 2014. gada.

“Šajā gadā ir jānotur un jāattīsta pērn kooperācijā sasniegtais kāpums. Tāpat kā ik gadu, centīsimies palielināt savu ietekmi nozarē,” darbības vīziju iezīmēja I. Jansons.

Konkursa “Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs 2012” uzvarētāji

Avots: LLKA