Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
18. novembris, 2016
Drukāt

Kā aizsargāt zemi no iztirgošanas ārvalstniekiem? (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Aija Balode, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja: “Domāju, ka zemes tirgus aizsardzība ir novēlota, par to bija jādomā laikus, iestājoties Eiropas Savienībā (ES). Pašlaik grūti izsekot tam, kā Saeimā mēģina izgrozīt likumu. Rodas iespaids, ka likums rakstīts ierēdņu vajadzībām, nevis zemniekiem, kuri saimniecību paplašināšanai gribētu nopirkt zemi.”

 

Gvido Apšinieks, Pārgaujas novada z/s “Idumēni” īpašnieks: “Pašlaik likums pircējiem prasa lauksaimniecības izglītību vai darba pieredzi, kā arī rakstisku apņemšanos turpmākos trīs gadus izmantot zemi lauksaimniecībā. Ja Eiropas Komisijai tik ļoti nepatīk prasība pēc izglītības, tad es ierosinu noteikt, ka pircējs rakstiski apņemas nopirkto zemi izmantot lauksaimniecībā 10 gadus. Ja zemi pirks pašmāju lauksaimnieks, tad tas viņam nebūs nekāds ierobežojums.”

 

Arnolds Jātnieks, Bauskas novada z/s “Vaidelotes” īpašnieks: “Mums jāievēro ES valstīm noteiktie principi. Pēc Zemgales pusē novērotā, tirgū praktiski nav brīvi nopērkamas zemes. Tie, kam zeme bijusi vajadzīga, to jau sen ir iegādājušies. Īpašnieki to apstrādā intensīvi un negrasās neko pārdot. Vai vairs ir kāda nozīme gudrot par zemes tirgus ierobežojumiem ārzemniekiem?”

 

Andris Actiņš, Latvijas Lauku atbalsta asociācijas vadītājs: “Neredzu nekādu jēgu gudrot vēl kādus citus ierobežojumus. Man liekas, ka tie noteikumi, kurus Saeima noteica jau pirms diviem gadiem, zemes iegādi apgrūtina arī pašmāju zemniekiem. Zemes iegādes procedūra tagad ir tiktāl birokratizēta, ka vislielākais labums no tā tiek ierēdņiem, nevis zemes aizsardzībai pret ārzemnieku ieplūšanu tirgū.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Zemes izpārdošana ārzemniekiem ir Latvijas iznīcināšana.Viņiem nauda ir triljoniem.Un divreizdivi ir Cetri!

  2. pērkot pašam

  3. Paskatieties kas notiek no Nidas vismaz līdz Liepājai ar piejūras zemēm. Leiši izpērk zemes neskatoties vai lauksaimniecības vai apbūves gabals. Un tam visam starpnieki latvieši uzvārās tirgojot tēvzemi. Šos zemes tirgotājus un mahinatorus, spekulantus ķērt ciet vajag un likt cietumā. Cik ir nācies saskarties ar šo problēmu tad Rucavas novadā valda bardaks. Rucavas novadā pie jūras sabūvētas daudz nelegālo būvju, bet līdz šim neviena nav nograuta. Pagastā no leišu uzņēmības ar centieniem būvēties piejūras kāpās saņem attiecīgus honorārus ieinteresētās personas. Gan Dabas parks piesedz un pelna uz šī faktora.

  4. Kaut kā tie viedoklīši visi atbalsta ierobežojumu atcelšanu. Un kur tad normālu nacionāli atbildīgu cilvēku domas?
    Zeme ir mūsu vienīgais resurss. Eiropā apjēdz, ka nav mērķtiecīgi subsidēt patērētāju veselības un vides gandēšanu – bioloģisko saimniecību īpatsvars palielinās. Bet te daži tik borē – vajag tik pārdot, vajag tik intensificēt… Kurš no tā iegūst? Vai mums nepietiek ar jau esošo strādāt gribošo cilvēku izstumšanu no laukiem!?

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atšujies, pelēkais!

Aizvadītais rudens ir bijis nokrišņiem bagātākais šajā gadsimtā, un arī ziema pagaidām mūs nelutina ar labvēlīgiem laika apstākļiem.

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+