Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. marts, 2012
Drukāt

Lai acu gaisma nezūd nemanot 


glaukoma_stradini_15

No 12. līdz 16. martam visā pasaulē atzīmēs Glaukomas dienas
. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai slimībai, Starptautiskā glaukomas asociācija marta sākumā jau piekto gadu rīko izglītojošu kampaņu.


Glaukoma ir hroniska progresējoša kaite, kas rada izmaiņas redzes nervā. Kādēļ tā rodas, joprojām nav skaidrs. Droši zināms tikai viens riska faktors, kas varētu veicināt tās attīstību – iedzimtība. Tas nozīmē, ka uzmanīgākiem jābūt tiem, kuru vecāki sirgst vai sirguši ar šo kaiti. Ja acs ābola drenāžas sistēma kādu iemeslu dēļ tiek aizsprostota, tajā cirkulējošā šķidruma radītais spiediens paaugstinās un nospiež redzes nervu. Problēmu nenovēršot, tas ar laiku var pilnībā atrofēties, izraisot redzes pasliktināšanos un pat zudumu, jo nervs nodrošina, lai mēs varētu redzēt, uztverto attēlu no tīklenes pārnesot uz galvas smadzenēm.

“Pēc televīzijas raidījumiem, kuros esmu stāstījusi par glaukomu, daudzi pacienti uzreiz ierodas pārbaudīt, vai acu veselība nav pasliktinājusies. Diemžēl bieži vien atnāk arī pilnīgi akli glaukomas pacienti, kuri nekad nav dzirdējuši par šādu slimību un ir izbrīnīti, sak, kaimiņam noņēma plēvīti, kāpēc man to nevar izdarīt?” stāsta P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Guna Laganovska.

 

Latvijā ir ap 20 tūkstošiem glaukomas slimnieku, no kuriem daudziem kaite atklāta novēloti, jo viņi nav laikus vērsušies pie ārsta. “Ne velti mēdz sacīt: glaukoma piezogas nemanot. Bieži vien sūdzības nerodas uzreiz, jo sākumā process skar redzes lauka perifēro daļu,” skaidro profesore.

 

Tā sauktā atvērtā kakta glaukoma izpaužas ar redzes miglošanos un pasliktināšanos, redzes lauka sašaurināšanos un diskomforta sajūtu acīs. Slēgta kakta glaukomas gadījumā raksturīgas akūtas lēkmes: stipras sāpes acī un atbilstošajā galvas pusē, redzes pasliktināšanās, varavīksnes loki ap gaismas avotiem, kā arī slikta dūša, vemšana un sāpes vēderā.

Ja šo kaiti konstatē, kamēr vēl nav sūdzību, redzi gandrīz vienmēr izdodas saglabāt, taču ir ļoti svarīgi sākt spiediena pazemināšanu pēc iespējas ātrāk. Ārsti uzskata, ka labs rezultāts ir arī tad, ja acu gaismu izdevies saglabāt tādā stadijā, kā pacientam pirmoreiz ierodoties pie speciālista.

Ja glaukoma acu gaismu laupījusi pavisam, redzi atgūt nav iespējams, taču spiedienu tāpat jācenšas samazināt, jo tas var paaugstināties vēl vairāk, izraisot arī sāpes.

Zinātnieki ir mēģinājuši redzes nervu atjaunot ar cilmes šūnu un asinsriti uzlabojošu vielu palīdzību, taču pagaidām tas nav izdevies.

 

Ikvienam glaukomas pacientam vajadzētu apzināties, cik smaga ir viņa slimība, un regulāri lietot ārsta izrakstītos pilienus. Tie pazemina acs spiedienu, samazina tajā ieplūstošā šķidruma daudzumu vai arī palīdz tam uzsūkties. Lai nepieļautu redzes pasliktināšanos, regulāri jāapmeklē ārsts, lai sekotu spiedienam un redzes nerva izmaiņām.

 

Diemžēl daudzi medikamentus lieto neapzinīgi, piemēram, braucot ciemos, aizmirst paņemt līdzi. Vajadzētu paturēt prātā, ka katru reizi, kad tie netiek iepilināti acīs, kāda nerva šķiedra iet bojā. Uzreiz nekas nav jūtams, taču, ja tas notiek atkārtoti, redzes lauks pakāpeniski sašaurinās.

Ja slimnieks regulāri lieto medikamentus, taču ar tiem spiedienu neizdodas kompensēt, bieži vien var palīdzēt, veicot ķirurģisku operāciju.

 

Uzziņa

Lai glaukomu atklātu laikus, katram regulāri jāapmeklē acu ārsts: pēc 40 gadu vecuma vismaz reizi divos gados, bet, kad pāri 60 – reizi gadā. Tad mēdz rasties arī citas ar vecumu saistītas kaites: katarakta un tīklenes atslāņošanās, kas arī ir redzes pasliktināšanās iemesls.

Pēc 40 gadu vecuma ar glaukomu slimo 2 – 3%, bet 70 gadu vecumā jau 13% cilvēku.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+