Kādi uzdevumi, apvienojoties apvienībā, jārisina reģionālo attīstības centru pašvaldībām? 0
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) paspārnē nolemts veidot Reģionālo attīstības centru apvienību. Kādas cerības ar šo ieceri saista reģionālo attīstības centru pašvaldību vadītāji?
Raitis Ābelnieks, Bauskas novada domes priekšsēdētājs: “Tāpat kā Latvijas Lielo pilsētu asociācijai, kas savas intereses aizstāv jau ilgāku laiku, arī mums, reģionālo attīstības centru pašvaldībām – pavisam 21 novadam, ir vajadzīga savu interešu un vajadzību profesionāla aizstāvība ministriju, Ministru kabineta un Saeimas līmenī. Protams, apvienība tiek dibināta ne jau tikai tāpēc, lai mēs, kā to reizēm dzird no kāda mazā novada, pagrābtu no Eiropas Savienības naudas lielāku žūksni. Taču savas intereses saistībā ar nākamā ES fondu plānošanas perioda līdzekļu sadalījumu aizstāvēt kopīgiem spēkiem varēs daudz pārliecinošāk. Bauskas novadam būtu svarīgi izmantot iespēju tikt pie industriālā loģistikas parka Bauskas pievārtē – vietā, kur padomju laikā atradās rezerves lidlauks. Šajā nolūkā ir ļoti svarīgi veiksmīgi sadarboties ar “Latvijas valsts ceļiem” un Satiksmes ministriju, jo būtu jāuzbūvē satiksmes mezgls un jāpagarina pilsētas komunikācijas. Pašvaldībai jāpaiet pretī uzņēmējiem, lai viņi ko sāktu, vispirms vajag infrastruktūru. Daudz darāmā arī citās nozarēs, piemēram, izglītībā. Mūsu novadā ir 20 izglītības iestādes, to skaitā arī sporta skola, mākslas skola, mūzikas skola, bērnu un jauniešu centrs. Ne visās bagātajās Rietumu valstīs ir tādas skolas, tas nozīmē, ka mums tās jāsaglabā un jāiet tālāk.”
Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: “Vēlos uzsvērt divus uzdevumus. Pirmais – mums jādod savs ieguldījums likumdošanas tālākā sakārtošanā. Uzņēmējus skar daudzi likumi, bet vai tie ir tādi, kas strādā un veicina attīstību? Apvienībai būs valde un izpilddirektors, varēs apkopot informāciju un viedokļus. Varēs komunicēt ar sabiedrību, presi, nozaru ministrijām. Otrs uzdevums – virzīt tālāk teritoriāli administratīvo reformu. Daudzviet valsts iestāžu nosaukumos figurē mūsdienām tādas neatbilstības kā rajona prokuratūra un rajona tiesa. Vai nav pienācis laiks, lai būtu, piemēram, Līvānu novada tiesa? Mums jau ir Līvānu novada izglītības pārvalde. Bet tas nenozīmē, ka ejam uz “kabatas formātu”. Tā pati izglītības pārvalde jau sadarbojas ar Ilūkstes novada izglītības pārvaldi, centrālā bibliotēka darbojas kopā ar Ilūkstes novadu. Galvenais – lai iedzīvotāji būtu ieguvēji.”
Nikolajs Stepanovs, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs: “Virsuzdevums – lai ar pašvaldībām vairāk rēķinātos. Mūsu uzņēmēji tiek atstumti, bagātie onkuļi uzvar konkursos, vietējie pie darīšanas netiek. Mūsu novads ir liels, visa bijusī Gulbenes rajona teritorija. Vai tas ir normāli, ka mūsu jautājumu risināšanu it kā labāk redz Rīga? Jāmaina gan likumdošana, gan dažādi neskaitāmie noteikumi. Vēl joprojām pa īstam neieklausās ne pašvaldību, ne uzņēmēju viedokļos un priekšlikumos. Piemēram, cik nav runāts, ka uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt biznesu tālu no lielajiem centriem, jādod kādas atlaides. Bet tie, kam ir iespējas ko mainīt, gluži vienkārši izliekas nedzirdam. Decembra sākumā paredzēts lemt par Reģionālo attīstības centru apvienības valdi un vadību, tad arī varēs skaidrāk pateikt, kurus uzdevumus sāksim risināt vispirms.”
Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja: “Līdzās visiem tiem svarīgajiem darbiem, kas saistīti ar Eiropas struktūrfondiem, to sadali un apguvi, kritērijiem un noteikumiem modelī 9 + 21, mums jāsadarbojas arī ar tām pašvaldībām, kuras palikušas ārpus reģionālajiem attīstības centriem. Piemēram, kopīgu projektu īstenošanā.”
