Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. jūlijs, 2014
Drukāt

Lai atpūta neizvērstos par traģēdiju. Padomi drošībai uz ūdens

berni_peldas

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji pēdējo nedēļu laikā gandrīz ik dienu steidzas uz vietām, kur atpūtas laikā pie ūdens notikuši nelaimes gadījumi, un gandrīz ik dienu zem ūdens tiek meklēti noslīkušie cilvēki. Šogad VUGD glābēji no ūdens tilpnēm izcēluši 83 noslīkušus cilvēku, tostarp 26 cilvēkus – jūlijā.

VUGD atzīst, ka atpūta pie ūdens krātuvēm karstajā laikā ir vislabākā, taču tās laikā nedrīkst aizmirst par savu, bērnu un apkārtējo cilvēku drošību.

“Gandrīz katrs cilvēks zinās pastāstīt, kas ir jāievēro un kā nevajadzētu rīkoties, taču, diemžēl, ne vienmēr tas tiek ievērots, jo cilvēkiem šķiet, ka nelaimes notiek kaut kur ar kādu, bet ar viņiem pašiem tā nevar notikt,” klāsta dienestā.

VUGD glābēji aicina iedzīvotājus nebūt pārgalvīgiem atpūtas laikā pie ūdens krātuvēm un likt aiz auss svarīgākās drošības prasības, kas būtu jāņem vērā, lai atpūta nebeigtos ar traģēdiju:

  • Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās! Ja tādas nav, peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu;
  • Nepeldieties viens! Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt;
  • Nepeldieties stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā! Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ;
  • Nepārvērtējiet savus spēkus! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varēji pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir tāda, ka vari to izdarīt arī šobrīd;
  • Ja esat pārkarsis saulē, ūdenī ejiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus;
  • Vizinoties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, obligāti uzvelciet glābšanas vesti;
  • Bērniem atļauts ūdenī spēlēties ar piepūšamām rotaļlietām, ja pieaugušais atrodas ūdenī starp krastu un dziļumu;
  • Ja bērns ūdenī atrodas dziļāk par jostasvietu, tad ar viņu nepārtraukti jāuztur vizuālais kontakts;
  • Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt tik negaidītu izbīli, ka mazulis no tā vien zaudē līdzsvaru. Turklāt vilkmes straume nemanot peldētāju var ienest dziļāk jūrā;
  • Ja pie mājas ir dīķi, baseini, akas, tie jānorobežo tā, lai bērni vieni paši klāt netiktu un mazulis obligāti ir nepārtraukti jāuzrauga. Piemājas baseinos neatstājiet peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību;
  • Ja esi iekļuvis straumē, jāsaglabā miers, jāpeld pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam;
  • Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt “Palīgā! Slīkstu!”, jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību.

Aizliegts:

  • Peldēties alkohola reibumā;
  • Lēkt ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, ja neesat izpētījis ūdenstilpnes gultni;
  • Atstāt bērnu pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir ūdenstilpne. To vēlams norobežot tā, lai bērns neiekristu;
  • Peldēt aiz bojām, kas ierobežo peldvietu;
  • Peldēties ūdens tilpnēs, kur tas ir aizliegts!

Kā palīdzēt?

  •  Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā. Vienlaicīgi parūpējieties par savu drošību, izmantojot kādu peldlīdzekli (piem.bumbu, piepūšamās rotaļlietas utml.);
  • Slīcējam var sniegt palīdzību no krasta, pametot virvi vai kādu peldošu priekšmetu, kas palīdzētu noturēties virs ūdens;
  • Nelaimes gadījumā nekavējoties izsauciet glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta!

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+