Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. jūlijs, 2014
Drukāt

Lai Dieva dārzs plauktu! Saruna ar Turaidas muzejrezervāta direktori Annu Jurkāni

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Īsi pirms piektdienas, 1. augusta, kad ar plašu kultūras programmu 800. gadskārtu atzīmēs Turaidas mūra pils, saruna ar Turaidas muzejrezervāta direktori Annu Jurkāni.

Gadskārtai par godu tapusi jauna ekspozīcija “Krāsns podiņi – senlaiku bilžu enciklopēdija”, kā arī dienas gaismu ieraudzīs rakstu krājums “Turaida 13. – 16. gadsimta dokumentos” un ceļvedis “Turaidas mūra pils 800 gadi. Vēsture un mūsdienas”. Šodien Turaidas muzejrezervātam ar vairāk nekā 240 tūkstošiem interesentu no 80 pasaules valstīm apmeklētības ziņā nav konkurentu Latvijas muzeju vidū. Tas ir pilnīgi jauna tipa muzejs, kur senās vēstures liecības un kultūras mantojums krāšņi savijies ar vidi kā tā daļu un tālākveidotāju.

Par visu šo Latvija var pateikties Turaidas muzejrezervāta direktorei Annai Jurkānei, kurai Turaidā rit jau vairāk nekā 40 darba gadi. Annas Jurkānes paveikto man gribas pielīdzināt vēl vienas izcilas personības – Imanta Lancmaņa – sasniegtajam Rundālē. Līdzīgi kā viņš 50 gados ir radījis ideālu 18. gadsimta pili, tā arī viņa ar savu iedvesmu, prātu un rokām Latviju ir padarījusi bagātāku ar unikālu muzeju.

– Vai atceraties savu pirmo darba dienu 1973. gadā Siguldas novadpētniecības muzejā? 


A. Jurkāne: – Sāku pilnīgi viena – speciāliste bija dekrēta atvaļinājumā un vēl bija sētnieks uz pusslodzi. Viss, ko darīju, bija mana izvēle, atbildība un brīvība. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi. Mana izvēle bija tā, ka vēlējos izzināt Turaidas pils vēsturi, saglabāt pili. Lai saglabātu un restaurētu, ir jāpēta. Domāju, ka visiem Latvijas veiksmīgākajiem un apmeklētākajiem muzejiem pamatā ir pētniecības darbs. Muzeja apmeklētājs ir gudrs cilvēks – viņš spēj atšķirt, sajust, vai priekšmets ir vienkārši nolikts vai arī tam ir simbola vai vēstures stāsta vērtība. Priecājos, ka Turaidas muzejrezervāts, neraugoties, ka ir bijis liels speciālistu samazinājums krīzes laikā, ir bijis spējīgs piesaistīt spēcīgus vēsturniekus, arhitektus, arheologus, uz kuriem arī balstās mūsu muzeja fenomens. Tā ir vairāk nekā 30 gadu draudzība ar izcilo arheologu Jāni Graudoni, kuru uzaicināju, šeit atnākot. Draudzība ar arheologiem Zigrīdu un Jāni Apaliem, ar arhitektu Gunāru Jansonu, ar tēlnieku Induli Ranku un daudziem citiem izciliem kultūras un muzeja darbiniekiem.

– Kā jūs, pavisam jauna vēsturniece, nācāt pie izjūtas, ka vajag ko vairāk; ka muzejam jāattīstās?


– Tāpēc, ka novadpētniecības muzeja statuss tā laika izpratnē bija kļuvis par kavējošu faktoru muzeja vispusīgai attīstībai. Toreiz tas neparedzēja rūpes par kultūras pieminekļiem, to izpēti un restaurāciju, it īpaši jau par tā dēvētajām vācu pilīm vai nemateriālo kultūras mantojumu kā, piemēram, latviešu tautasdziesmu. Taču muzejs 1976. gadā sadarbībā ar Zinātņu akadēmijas Turaidas arheoloģisko ekspedīciju bija sācis pils teritorijas arheoloģisko izpēti un 1980. gadā bija iecerēts Dainu kalns kā veltījums tautasdziesmai. Attieksme pret dogmām jau nemaz tik ātri nemainījās. Piemēram, 1979. gada 12. jūnijā pie mums ieradās komisija, kuras uzdevums bija aizliegt arheoloģiskās ekspedīcijas darbu, jo tajā saskatīja negatīvu politisku ietekmi uz sabiedrību.

Sākums Turaidas mūra pils izpētei bija ļoti grūts, jo nebija pieredzes. Nekas nebūtu bijis iespējams bez sabiedrības atbalsta, tāpēc 1. augusta pasākumu esam iecerējuši rīkot kā pateicību Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai par atbalstu Turaidas pils saglabāšanā, pētniecībā, restaurācijā. Pateicības pasākums būs bezmaksas. Aicināti visi, kam patīk būt Turaidā, un īpaši tie, kuri piedalījušies Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē. Turaida vairāk nekā 350 gadus bija Rīgas arhibīskapijas viena no rezidencēm, tāpēc svētkos piedalīsies arī arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, kurš runās par garīgajām vērtībām mūsdienu sabiedrībā.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+