Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. janvāris, 2014
Drukāt

Kā radies šampanietis? (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Francijā to dēvē par Champagne, angliski runājošajās zemēs – par Sparkling wine, Vācijā – par Schaumwein, Itālijā – par Spumante, Portugālē – par Espumante, Latvijā – par šampanieti vai dzirkstošo vīnu. Glāzi šā burbulīšiem bagātā dzēriena  gadumijā, šķiet, pacels gandrīz katrās mājās. Bet kur un kā šis brīnumainais dzēriens radies?

Dzirkstošā vīna izgatavošanas metodi pirmie, iespējams, izgudrojuši senie romieši. Bet to, ko saucam par šampanieti, 17. gadsimta beigās sāka izgatavot Francijas reģiona Šampaņas (Champagne) mūks Pjērs Perinjons (1639. – 1715.). Viņš pārvērta par efektu to, ko sākotnēji vīndaru vidū uzskatīja par nevēlamu, proti, runa ir par burbulīšiem, kas veidojās vīna rūgšanas procesā. Mūks Perinjons radīja vīnu, kurā burbuļi ir neatņemama sastāvdaļa. Jo vairāk sīku kniepadatas galviņas izmēra burbuļu, jo šampanieša kvalitāte ir augstāka. Vienā šampanieša pudelē vidēji ir 49 miljoni burbuļu.

Oriģinālo šampanieti gatavo no Chardonnay, Pinot Noir un Pinot Meunier vīnogām. Izspiež un fermentē sulu, līdz tā sāk rūgt. Pēc rūgšanas procesa beigām vīnu sajauc ar citas šķirnes vīniem, pilda bieza stikla pudelēs, kuras var izturēt 10 atmosfēru spiedienu. Lai sāktos atkārtota rūgšana, vīnam pievieno baktērijas un cukuru. Fermentācijas procesā izdalās oglekļa dioksīds, kas arī veido mazos burbulīšus, kas ir tik raksturīgi dzirkstošajiem vīniem. Pēc izturēšanas beigām šampanieša pudeles novieto ar kakliņu uz leju un uzmanīgi saskalo. To dara tāpēc, lai fermentācijas nogulsnes nosēstos pudeles kakliņa lejasdaļā. Pēc tam pudeli ar speciālu metodi atkorķē un izšļaksta vīna nogulsnes. Katru pudeli papildina ar jaunu vīna devu, pievieno baktērijas un cukuru. Pudeli aizkorķē, ļauj dzērienam vēl kādu laiku nostāvēties, un tad jau tas ir gatavs baudīšanai. Dzirkstošajam vīnam jābūt izturētam vismaz vienu gadu, bet īpaši augstas kvalitātes dzērienu iegūst, izturot sešus un vairāk gadus.

Saskaņā ar 1927. gadā izdotu likumu par šampanieti drīkst dēvēt tikai Francijā, Šampaņas reģionā, gatavotu dzirkstošo vīnu. Citur pasaulē radītos šā tipa dzērienus pareizi būtu dēvēt par “dzirkstošajiem vīniem”. Arī metodes, kā tos ražo, ir atšķirīgas. Metodi, pēc kuras izgatavo oriģinālo šampanieti, dēvē par tradicionālo. Daudzas valstis aizvien izmanto tā saukto tvertņu metodi, kad otrreizēja vīna fermentācija notiek nevis pudelēs, bet speciālās cisternās, kas pakļautas spiedienam. Lētākā metode ir vīna uzgāzēšana ar ogļskābo gāzi, ko sauc par vīna karbonizāciju.

Pašmāju dzirkstošie


Interesanti būtu uzzināt, kā top ļaužu iecienītais “Rīgas šampanietis”? “Latvijas balzama” pārstāve Dana Hasana stāsta, ka šo dzirkstošo dzērienu ražo pēc divām metodēm. Oriģinālais “Rīgas Šampanietis” top pēc īpašas “Latvijas balzama” tehnologu un meistaru radītas receptes, bet tā dabiskā fermentācija notiek speciālās tvertnēs. Vīna materiālu iepērk no Spānijas, Francijas un Itālijas. Otra veida “Rīgas Šampanieti” — klasisko — gatavo pēc tā sauktās klasiskās šampanieša receptūras. Tas nozīmē, ka fermentācija notiek katrā pudelē. Dzērienu raudzē vairāk nekā vienu gadu, katru pudeli noteiktā laikā pārcilājot un pagriežot. Kopš 1952. gada, kad Rīgā uzsāka dzirkstošo vīnu ražošanu, “Latvijas balzama” meistari ir radījuši vairāk nekā piecdesmit dažādus dzirkstošos vīnus.

Lai iepazītos ar dzirkstošo vīnu piedāvājumu lielveikalos, devos uz diviem – “Rimi” un “Stockmann”. “Rimi” plauktos atradu vairāk nekā 30 dzirkstošo vīnu veidus. Vislētākais – “Latvijas balzama” ražotais “Sovetskoje Zolotoje” par Ls 1,77, bet visdārgākie “Rimi” nopērkamie dzirkstošie vīni ir “Moet&Chandon imperial” – par Ls 30,99 un “Moet&Chandon nectar” – par Ls 34,99, abi ražoti Francijā. Visplašākais šajā lielveikalā ir Itālijā ražotu dzirkstošo vīnu piedāvājums, bet dabūjami arī no Spānijas, Vācijas, Ungārijas, Jaunzēlandes un Ukrainas piegādāti dzirkstošie alkohiskie dzērieni. Īpaši skaistas, manuprāt, izskatās lielās, pusotra litra dzirkstošā vīna pudeles, kas piemērotas lielākam šā dzēriena baudītāju pulkam – “Rīgas šampanietis” par Ls 8,49 un “Martini Asti” par Ls 15,49. Priecē, ka “Rimi” jau decembra pirmajā pusē daudzus dzirkstošos vīnus varēja dabūt ar būtisku cenas atlaidi.

Lielveikala “Stockmann” plauktos saskaitīju aptuveni piecdesmit veidu dzirkstošos vīnus, tiesa, cenu atlaides tobrīd vēl nebija nevienam no šiem dzērieniem. “Stockmann” dabūjami dzirkstošie dzērieni ne tikai no iepriekš minētajām valstīm, bet arī no Gruzijas, Austrijas, Čīles, ASV, Lietuvas un Krievijas. Vislētākais šajā lielveikalā nopērkamais ir “Sovetskoje polusladkoje” par Ls 2,16, no dārgākā gala – “Armand de Brignac brut gold” (Francija) par Ls 229,98 un “Dom Perignon” (Francija, 1996. gads) – par Ls 269,95.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Murdziņš par šampanieša tēmu 🙂

Draugiem Facebook Twitter Google+