Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. oktobris, 2016
Drukāt

Lai ilgi pietiktu meža (2)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Atbildot uz jautājumu, vai valdība atbalstīs meža politikas reformu, Ministru prezidents atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka priekšlikumi jāuzraksta pašai nozarei.

Kā saglabāt meža nozares konkurētspēju? Kā ilgtspējīgāk apsaimniekot zemi un atjaunojamos resursus? Kādi ir iespējamie ceļi, lai attīstītu ražošanu, kas izmanto biomasu un rada augstu pievienoto vērtību? Uz šiem jautājumiem trešdien konferencē “Meža nozare bioekonomikai: iespējas un izaicinājumi klimata pārmaiņu gadsimtā” atbilžu variantus piedāvāja ārzemju un vietējie eksperti.

 

Meža hektāram jābūt efektīvākam

Uzrunājot vairākus simtus konferences dalībnieku, Ministru prezidents Māris Kučinskis teica konspektīvu uzrunu: “Ir jāsaprot, ka, ignorējot pieejamos dabas resursus, ilgstoši noturēt esošo labklājības līmeni nebūs iespējams. Tāpēc meža politikai jābūt vērstai uz to, lai resursu ilgtspējīga pieejamība netiktu apdraudēta un lai pieejamie resursi tiktu maksimāli apsaimniekoti. Katram zemes hektāram jābūt efektīvi izmantotam.”

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atgādināja, ka meža nozare pēdējos gados devusi 5% no kopprodukta un 20% no eksporta apjoma. Nozare radījusi vairāk nekā 80 000 darba vietu, no kurām lielākā daļa atrodas laukos.

 

Brīvība un atbildība

Par to, kā meža politika pēdējos gados mainījusies Skandināvijā, stāstīja Juha Ojala, Somijas Darba efektivitātes institūta direktors, Marija Kokonena, Somijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas pārstāve, un Tomass Lundmarks no Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes. Runātāji uzsvēra, ka turpmāko gadu galvenais uzdevums ir samazināt atkarību no fosilajām izejvielām, novērst ekosistēmas degradēšanu un radīt jaunas darba vietas. Lai to paveiktu, vispirms jāveido šādām pārmaiņām piemērota vide. Tas savukārt nozīmē inovāciju iniciatīvu mobilizēšanu un arī esošo regulējošo normatīvo aktu vienkāršošanu, uzlabošanu vai pat atteikšanos no tiem. Somija pirms gadiem trijiem saviem meža īpašniekiem devusi brīvību – lēmumu, kādus kokus audzēt – enerģētiskai koksnei, papīrmalkai vai lietaskokiem – un kad cirst, pieņem pats meža īpašnieks. Tas nozarei esot devis konkurētspējīgu ekonomisku ietvaru, bet meža īpašniekiem – no atbildības atkarīgu brīvību.

Līdz ar to meža nozarē Somijā ievērojami pieaudzis investīciju apjoms. Somijā valstij pieder 20% no visām meža platībām. Ikgadējais pieaugums ir 105 milj. kubikmetru, bet nocērt 65 milj. kubikmetru. Vidēji vienam meža īpašniekam Somijā pieder 30 ha. Bioekonomikas attīstību valstī sekmē atbalsta projekti, kam no dažādiem avotiem papildu finansējums vien sasniedz vienu miljardu eiro.

 

Augs ātri, bet gāzīsies arī

Latvijas mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Āris Jansons runāja par to, ar ko jārēķinās, audzējot mežu mainīga klimata apstākļos. Ā. Jansons: “Ja salīdzinām egļu pieaugumu pagājušā gadsimta sākumā, vidū un šā gadsimta sākumā, tad skaidri redzam, ka vienāda vecuma koki šodien aug ātrāk.” Taču zinātnieks brīdina, ka diemžēl ir arī negatīvā ietekme – tā kā kokiem ilgāk saglabājas lapas un bieži vien ziemā zeme nav sasalusi, gaidāmi lielāki vētru postījumi. Pēdējos gados vētras Latvijā izgāzušas ap 18 milj. kubikmetru koksnes. Rēķinot neiegūtās koksnes vērtību un pieskaitot tai atjaunošanas izmaksas, sanāk, ka meža īpašnieki zaudējuši 160 milj. eiro. Ko darīt, lai šādu risku samazinātu? Atbilde ir vienkārša – intensīva jaunaudžu kopšana. Tas varētu postošo vēja ietekmi samazināt par aptuveni trešdaļu jeb kādiem 50 milj. eiro. Arī selekcionēta stādmateriāla izmantošana.

Empīriski dati liecina, ka tad, ja stādīts selekcionēts materiāls, četrdesmit gadus vecā bērzu audzē iegūstamie kokmateriāli ir divas reizes vērtīgāki nekā tad, ja audzē stādīti nezināmas izcelsmes kociņi. “Ja strādā mērķtiecīgi, tad šāda bērzu audze varētu būt meža īpašnieka trešais pensiju līmenis. Nevis ieguldīts kādā svešzemju akciju fondā, bet pašam savā zemē,” piebilda Ā. Jansons.

 

Svarīga vērtība, nevis platība

“Ir jāatsakās no līdzšinējām plānošanas metodēm, vērtējot resursus pēc platībām un kubikmetriem, bet ne pēc kokmateriālu vērtības, kas ir izšķirošā tirgus ekonomikas apstākļos,” runājot par meža pārvaldes izaicinājumiem, sacīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis.

Viņš minēja, ka Somijā vidējie ikgadējie ienākumi gadā no ha meža ir 100 eiro, Latvijā tuvu tam – 95 eiro. Somijā vidējā augošā koka vērtība pieaugušās audzēs ir 30 eiro, valsts mežos Latvijā – 32 eiro, bet privātajos mežos – 19 eiro. “Tas liecina, ka mūsu lielākais izaicinājums ir privāto mežu apsaimniekošanas uzlabojums, diemžēl pieprasījums kokrūpniecībā un sugas, ar kādām meža īpašnieki atjauno cirsmas, nesakrīt,” secināja lektors.

D. Dubrovskis atgādināja arī to, ka Latvijā ir labi apstākļi, lai saglabātu meža teritorijas dabas aizsardzībai, jo kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem pārsniedz vidējos ienākumus no meža. Taču daudz zemes neizmantojam lietderīgi. “Pieaugušas un pāraugušas audzes, kas uzkrājušās valsts meža platībās, pārsniedz 80 milj. kubikmetru. Tās aizņem 22% no kopējās valsts meža platības. Šo meža zemi varam novērtēt kā teritoriju, kur netiek veikta saimnieciskā darbība. Pieaugušo un pāraugušo koku vērtība valsts mežos lēšama ap 2,56 miljardiem eiro. Protams, ir nepieciešams rezerves fonds, taču tam jābūt ne lielākam par 10%,” uzskata Dubrovskis.

Pārauguša meža platībās daudz apses, melnalkšņu un baltalkšņu. Tāpēc būtu loģiski šo apaugumu novākt un vietā stādīt vērtīgu, selekcionētu stādmateriālu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. kādēļ tāds muļķīgs virsraksts ?…,,Lai ilgi pietiktu meža !?” Pirms nedēļas radio un presē skaidroja ,ka Pirmajos Ulmaņa laikos mežu esot bijis ievērojami mazāk kā tagad ! (kaut arī ar.. neapbruņotu aci ”braucot pa ceļiem redzams kā tie ir izcirsti .Kaut kāds ārprāts ! Bet ir arī cits tulkojums, tagad visas aizaugušās pļavas kurās ir krūmi un kaut kāds zināms skaits koku (arī mazvērtīgie)un to diametrs ir ap 10 cm tad tas ,lūk ,ir jau mežs! Kungiem nevajadzētu uztraukties ,katru dienu Latviju pamet ievērojams skaits kuri vairs nekopj laukus ,tātad …būs meži cik uziet ! Atliks tos vienīgi pārdot gan dāņiem, gan norvēģiem un vēl citiem gribētējiem …

  2. DAP to neatbalsta, bet ieskaita boreālos mežos.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+