Nāves ceļš uz Krimu: Ukraina izstrādājusi jaunu veidu, kā pamatīgi sarežģīt dzīvi Krievijas armijai 0
Kamēr karadarbība Ukrainā turpinās jau ceturto gadu, arvien lielāka nozīme tiek piešķirta ne tikai kaujām frontes līnijā, bet arī loģistikai. Britu izdevums “The Telegraph” raksta, ka Ukraina īsteno plašu operāciju, kuras mērķis ir paralizēt Krievijas apgādes maršrutus uz okupēto Krimu un dienvidu fronti.
Pēc izdevuma vērtējuma, šobrīd galvenais trieciens vērsts pret autoceļu R-280, kas savieno Rostovu pie Donas ar okupētajām Mariupoli, Melitopoli un tālāk ved uz Krimu gar Azovas jūras piekrasti.
Krievijas militārpersonas šo maršrutu jau sākušas dēvēt par “nāves ceļu”, jo Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi tajā kļuvuši gandrīz nepārtraukti.
Atšķirībā no Vjetnamas kara laikā izmantotajām džungļu takām, kur transporta kolonnas varēja slēpties zem koku segas, Ukrainas dienvidos šādu iespēju praktiski nav.
Krievijai palikuši tikai divi ceļi uz Krimu
Kā norāda “The Telegraph”, Krievijai faktiski ir tikai divi galvenie sauszemes piekļuves ceļi Krimai.
Pirmais ir Kerčas tilts, taču tas vairākkārt ticis bojāts Ukrainas uzbrukumos, un Maskava jau ilgāku laiku izvairās pa to pārvadāt degvielu un militāro aprīkojumu lielos apjomos.
Otrais ir autoceļš R-280, kas tagad nonācis Ukrainas dronu pastāvīgā uzraudzībā.
Karaliskā Apvienotā aizsardzības pētījumu institūta (RUSI) pētnieks Roberts Tolasts situāciju raksturo šādi: “Tā ir ļoti klasiska militārā stratēģija. Bieži saka, ka amatieri domā par taktiku, bet profesionāļi – par loģistiku.”
Pēc ekspertu domām, Krievija nonākusi sarežģītā situācijā, jo drošu apgādes maršrutu uz Krimu faktiski vairs nav.
Operācija “Loģistiskā blokāde”
27. maijā Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs paziņoja par operāciju, kas nosaukta par “Loģistisko blokādi”.
Ukrainas Drošības un sadarbības centra analītiķis Nazarijs Barčuks norāda, ka uzbrukumi Krievijas loģistikai dienvidos patiesībā sākušies jau maija pirmajā pusē.
“Vēl pirms aizsardzības ministra paziņojuma Ukrainas bruņotie spēki jau ilgāku laiku veica triecienus Krievijas loģistikai dienvidos – sākot no maija pirmās puses,” viņš skaidro.
Internetā publicētajos video redzami degvielas vedēji un militārās kravas automašīnas, kuras uz R-280 ceļa iznīcina Ukrainas droni.
Vispirms tika iznīcināta pretgaisa aizsardzība
Rakstā norādīts, ka kampaņa nesākās ar triecieniem transporta kolonnām.
Vispirms Ukraina sistemātiski iznīcināja Krievijas tuvās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas, tostarp “Pancir” kompleksus.
Tieši šīs sistēmas būtu galvenais līdzeklis aizsardzībai pret FPV droniem, kuri tagad medī Krievijas tehniku gar visu maršrutu.
Barčuks skaidro: “Izveidojās koridori, kas ļauj Ukrainas droniem veiksmīgi pārraut Krievijas pretgaisa aizsardzību un veikt triecienus.”
Pēc ekspertu domām, tas licis Krievijai izdarīt sarežģītu izvēli – aizsargāt Krimas noliktavas, dzelzceļa mezglus, naftas pārstrādes rūpnīcas vai pašas apgādes kolonnas.
Dronu masveida izmantošana rada jaunu realitāti
Uzbrukumos tiek izmantoti dažādu tipu vidējas darbības bezpilota lidaparāti, tostarp “Hornet”, “Darts”, “FP-2” un tālas darbības drons “Begemot”.
RUSI pētnieks Niks Reinolds uzsver, ka galvenā Ukrainas priekšrocība nav atsevišķu dronu tehniskās īpašības, bet gan to skaits.
“Vidējās klases trieciena droni, kurus Ukraina tagad var izmantot, pēc raksturlielumiem atpaliek no jaudīgākiem paraugiem, un katru no tiem atsevišķi ir salīdzinoši viegli notriekt. Tomēr izšķirošais faktors ir ražošanas apjoms, ko Ukraina tagad ir sasniegusi,” viņš norāda.
Frontē jau parādās problēmas
Pēc Ukrainas analītiķu teiktā, Krievijas vienības frontē jau izjūt apgādes grūtības.
Problēmas skar pārtikas, munīcijas, dronu un karavīru rotācijas piegādes, taču īpaši smaga situācija esot degvielas jomā.
“Krievijas armija vienkārši nespēj nodrošināt ģeneratoru uzpildīšanu, kas nepieciešami radiosakaru, akumulatoru staciju un cita aprīkojuma darbībai,” apgalvo Barčuks.
Viņš norāda, ka viena kravas automašīna pārvadā trīs līdz piecas tonnas kravas, tādēļ simtiem iznīcinātu transportlīdzekļu rada ļoti nopietnas sekas frontes vienībām.
Ziņots arī par degvielas trūkumu atsevišķās Krimas pilsētās, tostarp Sevastopolē un Jevpatorijā.
Ukraina iegūst papildu argumentus nākotnes sarunām
Eksperti uzskata, ka pat bez tiešas Krimas atbrīvošanas militārā situācija var mainīties par labu Ukrainai, ja Krievija nespēs nodrošināt pussalas apgādi.
Niks Reinolds uzsver: “Kā redzam uz sauszemes, lai gan Ukrainai ir ļoti grūti atgūt teritorijas, progress tomēr notiek, kaut arī lēni. Taču, ja Krima nonāks situācijā, kad Krievija to nespēs pienācīgi apgādāt, tas kļūs par nopietnu trumpi jebkurās nākotnes sarunās. Tas ir būtisks Ukrainas spēju apliecinājums.”
Pēc “The Telegraph” vērtējuma, Ukraina pašlaik cenšas panākt to, kas daudzām armijām vēsturē izrādījies ārkārtīgi sarežģīts uzdevums – nevis iznīcināt pretinieku frontē, bet pakāpeniski paralizēt tā apgādes sistēmu. Tas var izrādīties viens no svarīgākajiem faktoriem turpmākajā kara gaitā.
