Mobilā versija
Brīdinājums +4.2°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
27. marts, 2017
Drukāt

Lai uzturētu ainavu, pieļaus koku nociršanu (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ķemeru un Gaujas nacionālajiem parkiem, kā arī Lubāna mitrājam trīsarpus gadu laikā paredzēts izstrādāt jaunus dabas aizsardzības plānus. Nav jau tā, ka šīs īpaši aizsargājamās teritorijas līdz šim būtu apsaimniekotas bez vīzijas un mērķa, taču pirms daudziem gadiem izstrādātie plāni ir morāli novecojuši. Piemēram, Gaujas parkam esošais dabas aizsardzības plāns ir ļoti vispārīgs, nekonkrēts. “Tagad ir citi uzstādījumi, jaunas prasības vides aizsardzībā,” atzīst Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode. Tāpēc tagad, izmantojot Eiropas Savienības fondu atbalstu, izstrādās jaunus.

Gaujas nacionālajam parkam (GNP) dabas aizsardzības plāns sākotnēji bija spēkā līdz 2013. gadam, bet pēc tam pagarināts līdz 2018. gada 31. decembrim, bet Ķemeru nacionālajam parkam (ĶNP) plāns bija spēkā līdz 2015. gadam, bet tad pagarināts līdz 2019. gada 31. decembrim. Lubāna mitrājam līdz šim plāna nav bijis, jo šis dabas liegums izveidots, apvienojot vienkopus 12 nelielus dabas liegumus un Lubāna ezeru.

Jauno dabas aizsardzības plānu darbības termiņš – 12 gadi.

 

Analizēs dabas vērtības

Tradicionāli plānos paredzēs Latvijas un Eiropas Savienības mērogā īpaši aizsargājamo augu, bezmugurkaulnieku, zivju, abinieku, rāpuļu, putnu un zīdītāju sugu aizsardzības pasākumus, taču ir paredzēti arī vairāki jauni elementi. Piemēram, lai noskaidrotu Gaujas senlejas iedzīvotāju noskaņojumu, saprastu viņu vēlmes un vajadzības, plānots aptaujāt vairāk nekā tūkstoti vietējo iedzīvotāju, kā arī tūristus. Līdzīga iedzīvotāju aptauja tiks veikta arī Lubāna apkārtnē. Viens no jautājumu mērķiem ir arī pārliecināties, cik lielā mērā zemes īpašnieki zina, kas īpaši aizsargājamās teritorijās ir atļauts un kas aizliegts. “Nereti vietējie domā, ka īpaši aizsargājamā dabas teritorijā viņiem pilnīgi viss ir aizliegts. Cilvēks divdesmit gadus dzīvo ar apziņu, ka nedrīkst ne grāvjus tīrīt, ne krūmus cirst. Bet neviens viņam to nav aizliedzis!” bilst G. Strode.

Lai zemju īpašnieki varētu piesaistīt atbalsta maksājumus meliorācijas sistēmu sakārtošanai, dabas plānu izstrādes gaitā eksperti novērtēs, kurās teritorijās lietderīgi tīrīt meliorācijas sistēmas, lai tās nepārpurvotos un saglabātos zālājs, un kurās meliorācija jālikvidē, lai ļautu attīstīties purvam. “Finansējumu no Lauku atbalsta dienesta meliorācijas pasākumiem var piesaistīt tikai tad, ja šāds pasākums paredzēts vai nu individuālajos dabas aizsardzības noteikumos, vai dabas aizsardzības plānā. Reizēm cilvēks grib tīrīt par saviem līdzekļiem, bet viņam prasa eksperta atzinumu, veikt sākotnējo izpēti par ietekmi uz vidi,” problēmas ieskicē DAP speciāliste.

Plānu izstrādē tiks pievērsta uzmanība arī kultūrvēsturisko ainavu izvērtējumam. “Viens teiks, ka vajag pilskalnu atstāt ar kokiem, cits teiks – nē, pilskalnu vajag “noskūt”, kultūras vēsturnieki uzskata, ka jāatstāj celmi, lai nebojā kultūras vērtības un var veikt nākamajos gados izpēti,” pretrunīgos viedokļus ieskicē G. Strode. Dabas aizsardzības plāna izstrādē paredzēts ņemt vērā visu ieinteresēto pušu viedokļus un rast optimālo risinājumu. “Ja kādā teritorijā vērtība ir muiža vai pils, vai baznīca un to saglabāšanai jāizcērt noteikts daudzums koku, tad tas ir jādara, lai ainava veidojas. Ja vien, protams, tas nav kaut kas īpaši rets, teiksim, vienīgā vieta Eiropā.”

Lubānas apkaimē vietējie iedzīvotāji, piemēram, aktīvi apspriež iespēju veidot nacionālas nozīmes arheoloģisko tūrisma centru, kurā varētu uzsvērt Lubāna mitrāja arheoloģiskās vērtības.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Visiem Dabas aizsardzības pārvaldes mežiem, ja tur notiek ciršana ir jābūt sertificētiem.Tas ir tautas īpašums un tautai jāzin, kur un ko plānos cirst, kā tiek skaņots ar vietējiem iedzīvotājiem, vai tiks ievērotas darba drošības un dabas aizsardzības prasības. Par sertifikāciju iestājas un to atbalsta arī tādas organizācijas, kā Latvijas dabas fonds, Latvijas ornitoloģijas biedrība un Pasaules dabas fonds

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +4.2
Alūksne +0.5
Daugavpils +3.1
Saldus +4
Liepāja +6.7
Jelgava +3
Ventspils +4.6
Limbaži +3
Madona +2
Rēzekne +2
Draugiem Facebook Twitter Google+