Mobilā versija
+17.1°C
Vineta, Oļegs
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
9. janvāris, 2017
Drukāt

Laikmetīga sāga izmirstošiem laukiem. Saruna ar mākslinieku Ivaru Drulli (7)

Timura Subhankulova fotoTimura Subhankulova foto

“Alsupes”, “Vanagi”, “Kolaņģi”, “Mežasētas”, “Vecrūži”,” Lejas lēģeri”, “Kraukļi”, “Jaunbirza”… Cik skaisti skan! Tie ir izzūdošo māju, piļu un muižu vārdi. 15 kilometru rādiusā ap savu Vidzemes lauku māju Ivars Drulle reģistrējis aptuveni 350 pamestu ēku. Fotografējis tās un atzīmējis kartē.

Līdzās dokumentālai fikcijai mākslinieks radījis objektus, kuru tēlaino struktūru veido atsevišķu pamesto māju silueti abstraktā telpā, kuru saēd rūsas faktūras. Rūsa kā laikmeta zobs, kas nograuzīs mūsu tradicionālo materiālo vērtību mantojumu. Kinētisku objektu “Latvija” kā nebeidzamā filmā veido slīdoša ainava, uz kuras fona nonstopā ceļo riteņbraucējs. Objekts kā samsāras ratā griež neizbēgamo Latvijas likteni.

“Izstāde burtiski satriec – redzam dabiskā nāvē mirstošu civilizāciju. Bez dabas katastrofām un Force majeure brūk simtiem reiz apdzīvotu vietu. Izstādes analītiskais segments – diapozitīvi un karte – biedē ar savu sausumu, turpretī posta metaforas, kas izvērstas lielizmēra objektos un sarežģītā skulpturāli gleznieciskā kinētikā, spīdzina ar izsmalcināto estētiku. Īsts nolemtības trilleris,” – darbu raksturo mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane.

Ivars Drulle par personālizstādi “Manai dzimtenei”, kura galerijā “Alma” aplūkojama vēl līdz šā gada 20. janvārim, iekļauts “Purvīša balvas 2017” fināla astotniekā, kurā vēl ir Arturs Bērziņš, Kristaps Epners, Atis Jākobsons, Voldemārs Johansons, Maija Kurševa, Anda Lāce un mākslinieku grupa – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons. Laureātu nosauks 2017. gada 17. februārī, atklājot visu astoņu kandidātu darbu izstādi restaurētā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jaunizveidotajā Lielajā izstāžu zālē. Izstāde būs aplūkojama līdz 9. aprīlim.

– Ne vien mūzikas draugiem, bet daudziem zināma, piemēram, Mazā Mežotnes pils. Pērn, apbraukājot Latvijas pierobežas pagastus, sev atklāju restaurētu Ērberģes muižu, kur ēkas vienā pusē atrodas Mazzalves pamatskola, otrā vadā tūristus. Ir arī vēl citas sapostas ēkas, pilis, muižas… Vai piekrītat “Arsenāla” vadītājas Elitas Ansones jūsu izstādes sakarā teiktajam, ka šis kultūras mantojums neatgriezeniski aizies bojā?
– Sliecos piekrist. Ir dažas restaurētas muižas un pilis, kas tiešām atdzimst, bet lielais vairums neglābjami iet postā. Par atdzimušajām muižām zinām tādēļ, ka par tām raksta žurnālos, tur brauc televīzija, filmu seriāli uzņem savus sižetus. Bet daudzu simtu krūmos ieaugušo pussagruvušos mūrus vasarās neviens pat neredz. Tāpēc mans projekts ir tik ass un kaut kādu rētu uzšķērdošs. Ar nolūku braucu laikā, kad nav lapu, kad drupas atsegušās ziemas un pavasara kailumā. Kopā saliktas rada sajūtu, ka liela, ilga civilizācija izmirst un pazūd nebūtībā.

Vienīgais risinājums – pārdot pilis un muižas patriotiskiem privātīpašniekiem, kas gribētu tajās ieguldīt. Man turpat kaimiņos ir Rankas muiža ar Rankas pienotavu un Ķelmēnu maizi, kur pirms desmit gadiem gandrīz nekas nebija palicis pāri, bet nu lēnām parādās jumti, bruģē ceļus… Lai tikai valsts neliek sprunguļus. Lai nav kā suns uz siena kaudzes.

Pilno sarunu ar Ivaru Drulli lasiet 10. janvāra “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Vēl viens slānis – lauku skolas ar savām tradīcijām, absolventiem no Cibiņa laikiem.Dažām skolām 150 gadu vēstures…. Ko nespēja komunisms izdarīt, to izdarīja LV.Diemžēl.
    Es mudinātu LV atdot parādu, vismaz apzinot, pētot šo skolu vēsturi( arī pašdarbības kolektīvu, jo tos nereti vadīja izcili cilvēki). Te darbs vēstures fakultātēm, filologiem.Gluži , kā 19. gs vāca folkloru, studenti varētu nevis nosēdēt praksi kaut kur, bet strādāt pie šādām tēmām. Varbūt esmu naivs ideālists.

  2. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt


    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Šajā Dieva pasaulē kopumā un, īpaši jau, ar mums pašiem notiek TIKAI un VIENĪGI tas, ko mēs PAŠI pieļaujam. Inerti truli noskatoties, nožēlojami gļēvi “klusējot lupatiņā”, vai pat apzināti uz to “parakstoties” un +/- “aktīvi ņemot dalību” – nav būtiskas atšķirības.”

    Un, arī: “Absolūti bezjēdzīga un jebkurā izpratnē nelietderīga cīņa (jeb, visbiežāk, pat tikai “vētrainas rosības” imitācija) ar SEKĀM, nespējot saskatīt vai pat apzināti ignorējot to patiesos CĒLOŅUS, ir viena no lielākajām muļķībām un viens no galvenajiem iemesliem tam, kāpēc “esam tur, kur esam, un ārā netiekam”.”

    =======

    Mediju ziņa (2005. gads): …Attālākajos šīs valsts lauku rajonos un mazpilsētās darba izvēle joprojām ir minimāla un pat tiem retajiem lauku pašvaldību iedzīvotājiem, kuriem laimējas atrast darbu, darba alga bieži vien nepārsniedz 100-150 latus. Šādā situācijā – kad visā valstī un it īpaši tās lauku teritorijās tiek likvidētas izglītības iestādes, faktiski pārtraukta medicīniskā aprūpe, maksimāli ierobežotas jebkuras sociālās garantijas un pat liegtas iespējas nopelnīt dienišķo iztiku – ļaudis ir spiesti masveidā emigrēt no šīs valsts un cilvēka cienīgu dzīves apstākļu meklējumos doties uz ārzemēm. Turklāt, svešumā jau esošie aizvilina no Latvijas savus radus un draugus, iztukšojot pilsētas, ciemus un pagastus. Sevišķi intensīvi aizbrauc cilvēki no lauku rajoniem un mazpilsētām, tāpēc paredzams, ka vairāki Latvijas rajoni drīzumā zaudēs vismaz līdz pat 20-30% iedzīvotāju, bet līdzšinējai valsts un pašvaldību “tautas kalpu”, administratīvo izpildfunkcionāru, dažāda kalibra / institucionālā izdzimuma “atbildīgo amatpersonu” un tamlīdzīgu varas turētāju / realizētāju attieksmei pret Latviju un tās tautu nemainoties arī turpmākā perspektīvā, šādas iedzīvotāju masveida piespiedu emigrācijas tempi un apjoms neizbēgami varētu arvien straujāk pieaugt, līdz pat nācijas pastāvēšanai kritiskai robežai…
    —–
    .
    Vīzija par Sūnu Ciema (BEZ)perspektīvu.
    ( Iz “Ontūna M.© arChīva”, ‘ANNO’ ~ 2005. gads )
    .
    Pār Sūnu Ciemu lēnām ataust diena,
    Kā negribot, ar pūlēm, pelēcīgi…
    Pa “špūri” aizrūc cisterna pēc piena,
    Starp grāvjiem kārpīdamās, apnicīgi.
    .
    No retas mājas atskan suņu rejas,
    (Maz palicis, ko Sūnu Ciemā sargāt)
    Vīd dažos blāvos logos ļaužu sejas,
    Vējš stabulē uz lievenīšu margām…
    .
    Dveš daži skursteņi pa dūmu grīstei,
    Uz plītsriņķiem silst vakardienas tēja,
    Iekš uguns sprakšķot vecai koka līstei,
    Kas naktī jumtam norauta, dēļ vēja…
    .
    Gar likvidēto skolu, somu plecos,
    Klīst bērņuks kāds, pa aizaugošu taku…
    Kāpj pensionārs Frīdis ‘filčos’ vecos,
    Un, spaiņiem grabot, aizstaigā uz aku…
    .
    Pār pagalmu, uz kūtiņu pie lopiem,
    Ar slauceni pie rokas čāpo Anna,
    Pēc dienišķajiem izslaukuma stopiem,
    (No Brūnaļas tā pieniņa – pus kanna).
    .
    Nīkst Sūnu Ciema “centrā” daži ļaudis,
    (Pie bodes, pārsvarā – pēc lētās maizes)
    Un spriež, kurš “smukāk” masmēdekļos paudis,
    No “priekšstāvjiem” par MZ “valsti” raizes…
    .
    Ver durvis Sūnu Ciema “pagastmājai”,
    Kāds vīrs, no īriem pārbraucis (uz dienu):
    Viņš meklē ‘kundi’ savai Dzimtas Mājai ~
    Sen “mītnes zemē” piedāvā tam vienu.
    .
    Šeit, SILES “valstī”, atgriezties (pēc laika),
    Viņš neplānojot: “Nav (vairs) te ko darīt ~
    Riebj varas SISTĒMA un bada ‘paika’!
    Ar sievu, bērniem projām braucam, parīt…”

    VĒL – Sūnu Ciemā rītos ataust diena ~
    Priekš ‘pensīšiem’ un ‘biedriem’ pagastmājā:
    DRĪZ – Muļķu Zemē nepaliks neviena,
    Kurš “bēgļu” gaitām spējīgs ‘šņorēt kājas’…

    =====

    oriģinālversija = “O.M.© blogā”:
    [cenzēts]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu lumpeņu, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” u.c. taml. “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  3. Par mūsu senču senajam sētām man asiņo sirds.
    (par pilīm un muižām gan ne. manis pēc tās vareja vispār seit uz mūsu zemes nebūt)

  4. Lai it noladeta ta seima,jo neprot domat ar smadzenem!Latvija ir izmirsanas stadija! Krievs domaja,bet tak sie sez seima un nezin ka domat,bet zagt prot,ko tad daris,kad nedos naudinu 2020.g? PSRS laikos bij darba,medicina bezmaksas!Nebus vairs nekad ,ka agrak bij! But tas Vejonis,vins apsoluti nevalda,no vina kapa klusums,tad tadu prezidentu dzit vajag ar pendeli uz dziliem laukiem,parazits ari ne vel labaks!

  5. Ir jābūt pilnīgi trakam, lai esot vidējiem ienākumiem tagad pirktu nekustamo īpašumu, un vēl pili. Dabūsi tāāāādu NĪN uz kakla, ka ne tikai elpa aizrausies, bet aizmirsīsi dzīvot.
    Valsts politika, diemžēl, nav vērsta uz izaugsmi, attīstību, bet gan pilnīgi otrādi – uz visa esošā iznīcināšanu. Kaut vai tikai nupat izskanējušais lopu krišanas skandāls. Ne reizi nav izskanējusi doma, ka vajag kaut ko palīdzēt, jo kaut kas taču nav īsti tur kārtībā tam zemniekam, ja jau reiz ir tā, kā ir.
    Taču viss notiek pilnīgi otrādi: PVD uzliek sodu!!!!!, policija meklē kur vēl var šim nabaga zemniekam piesieties. Un, ja kāds naivi domā, ka tā kaut kas attīstīsies – tad tas ir vienkārši debils. Kas Latvijā pie varas esošajiem ir noteicošā iezīme. Tāpēc jau esam tur, kur esam.

  6. 15 kilometru rādiusā ap savu Vidzemes lauku māju Ivars Drulle reģistrējis aptuveni 350 pamestu ēku.
    ==================================================================
    Kā tas viss tika radīts, ja pēc Ziemeļu kara laikā Krievijas karavadonis Šeremtjevs ziņoja caram:”.. No Pleskavas līdz Tērbatai un no Rīgas līdz Valkai viss iznīcināts,….” ? Varbūt Drulles kungs vai kāds cits mākslinieks varētu ko par lauku atdzimšanu pastāstīt? Cik ta ilgi vēl “bāreņu tautas” sindromu izplatīs?

    • Starp citu Mākslinieks izstādes atklāšanā arī stāstīja,kā starp simts sabrukušām mājām viņš savu lauku māju atjauno un radoši strādā savā darbnīcā. Protams realitātē ir labi ja viena atjaunota un apdzīvota mājā pret pārdesmit pamestām…Ja runā par laukiem nevis piepilsētām. Ir kardināli mainījies Latvijas lauku dzīvesveids un kultūrslānis. Nav darba un nelabvēlīgā valsts ierēdņu attieksme absolūti neveicina lauku dzīvesveida attīstību! Ir jābūt ļoti spēcīgam, lai dzīvotu ,strādātu un bērnus audzinātu lauku viensētā

Toms Stopards: Nekad neuzticieties spoguļiem un laikrakstiem!"Vēlētos vēlreiz atgriezties Latvijas teātros," sarunā ar "KZ" atzīst izcilākais mūsdienu britu dramaturgs Toms Stopards
Draugiem Facebook Twitter Google+