Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
19. augusts, 2013
Drukāt

Lasītājs: Atskurbtuves jāuztur alkohola ražotājiem!

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Kādēļ lauž šķēpus, kurai ministrijai jāuztur atskurbtuves? Vai Iekšlietu vai Veselības, bet varbūt Ekonomikas? Es domāju, ka nevienai. Un arī pašvaldībām atskurbtuves nav jāuztur. Lai atskurb­tuves uztur tie, kas tautu nodzirda, – alkohola ražotāji. Arī es, aicinot viesus, domāju, kur viņus izguldināt, ja krietnāk uzņems uz krūts.

 

Piedzērušam nav pa ielām jāvazājas. Kāpēc alkohola ražotāji nevarētu parūpēties par saviem nepiesardzīgajiem klientiem, nodrošinot viņiem nogādāšanu savās atskurbtuvēs un tur izguldinot? 
Pēteris Seleckis Bauskā

 

 

P. Selecka priekšlikumu lūdzu komentēt mūsu valstī lielāko alkohola ražotājuzņēmumu pārstāvjiem.

AS “Latvijas balzams” pārstāve, komunikācijas vadītāja Dana Hasana: “Domāju, ka viss nav tik vienkārši – alkohola ražotājs vai pārdevējs ir atbildīgs par visiem, kas nezina mēru, tāpēc tam būtu jāmaksā par atskurbtuvju uzturēšanu. Cik zināms, lielai daļai šo cilvēku, kas ir atskurbtuvju “pastāvīgie klienti”, nav ne darba, ne ienākumu, attiecīgi diez vai viņi iegādājas alkoholiskos dzērienus veikalā vai citā legālā tirdzniecības vietā. Atbilde ir acīmredzama – šie cilvēki lieto “ļergu”, viltojumus un kaktu darinājumus, kuru pieejamība Latvijā ir ļoti augsta. Mūsu veiktās aptaujas liecina, ka 7,5 no 10 aptaujātajiem iedzīvotajiem zina, kur var nopirkt šādu kaktu darinājumu, kuru diemžēl vēl arī bieži pārdod kā “iznestu no rūpnīcas”. Esam pārbaudījuši šādus “paraugus” – vienā otrā metanola pieļaujamā norma pārsniegta tā, ka var izraisīt aklumu.

Bez šaubām, atskurb­tuvju uzturēšanas jautājums ir jārisina, taču varbūt jāsāk ar saknes iznīcināšanu – izglītošanu valsts līmenī un skolās, stingrākiem sodiem par neatļautu tirdzniecību un mērķtiecīgu pagrīdes alkohola darboņu apkarošanu?

Arī opīša gatavotais pīlādžu vīns ir lietojams ar mēru, jo tieši tāpat kā ikviens cits alkoholiskais dzēriens tas var ietekmēt veselību un rīcību. Savā korporatīvas sociālās atbildības politikā esam skaidri noteikuši atbildību par produktu kvalitāti, ko mēs ražojam, maksājam valstij ikmēneša akcīzes nodokli, savās reklāmas aktivitātēs ievērojam likumdošanu un ētikas normas. Atbal­stam aktivitātes un pro­grammas, kas izglīto jauniešus un sabiedrību kopumā par atkarības jautājumiem, kā arī aktīvi cīnāmies pret nelegālo alkohola tirgu.”

AS “Cēsu alus” sabiedrisko attiecību vadītāja Agita Baltbārde: “Uzskatām, ka alkoholisma apkarošana valsts līmenī jāvirza uz profilaktiskām darbībām, nevis uz cīņu ar sekām, kas šajā gadījumā ir arī atskurbtuvju veidošana. Kā prioritāte jāmin pastiprināta cīņa ar nelegālā alkohola tirgus izplatību. Savukārt alkohola atkarību profilakse veicināma ar dažādu sabiedrības izglītošanas un informēšanas projektu starpniecību. Kopš 2011. gada uzņēmums strādā ar alkohola atkarības profilakses programmām vidusskolēniem.”

AS “Aldaris” komunikāciju direktore Laura Krastiņa: “Pirmkārt, šis ir valsts un pašvaldības jautājums, kurām jānodrošina sabiedriskā kārtība un jāparūpējas, lai cilvēki, kas atrodas pārmērīgā alkohola reibumā, tiek nogādāti mājās vai arī atskurb­tuvē. Ne velti iedzīvotāji un uzņēmumi valstij maksā nodokļus, lai publiskās vietās tiktu nodrošināta sabiedriskā kārtība.

Otrkārt, tas noteikti ir izglītošanas jautājums.

Tieši izglītošanas funkciju ir uzņēmušies alus ražotāji, t. sk. “Aldaris”, kas dažādām auditorijām stāsta un rāda par alkohola kaitīgo ietekmi, par samērīgu alkohola lietošanu un veselīgu dzīvesveidu. Alus ražotāji ir izstrādājuši savu ētikas kodeksu, kas stingri regulē dažādas reklāmas un publiskās aktivitātes.

Piemēram, Latvijas alus ražotāji nerīko alus ātrdzeršanas sacensības, kas ir ļoti izplatītas vairākās ārvalstīs.

Visbeidzot, šajā gadījumā noteikti ir jārunā par nelegālā alkohola patēriņu, jo bieži vien tieši tas ir pie vainas, kādēļ cilvēki atrodas pārmērīgā alkohola reibumā. Savukārt nelegālā alkohola izplatība ir cieši saistīta ar valsts nodokļu politiku. Ja jau alkohola ražotājiem būtu jāuztur atskurb­tuves, tad jau mums pašiem jāļauj noteikt arī nodokļu politiku valstī, jo tā zināmā mērā ietekmē atskurbtuvju biežo viesu izvēli par labu nelegālajam alkoholam.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+