Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. septembris, 2013
Drukāt

“Latraps”: vēlme ierobežot rapša audzētājus ir populistiska demagoģija

Foto: LETAFoto: LETA

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" ģenerāldirektors Edgars Ruža piedalās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīva sabiedrības "Latraps" rīkotajā diskusijā par kooperatīvu nozīmi Latvijas lauksaimniecībā.

Eiropas Parlamenta (EP) jaunākā iniciatīva nākotnē ierobežot rapša platības ir populistiska demagoģija un neietekmē lauksaimnieku vēlmi audzēt rapsi, ekspresintervijā biznesaportālam “Nozare.lv” atzina graudaudzētāju kooperatīva “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Jautāts, vai EP lēmums par pāriešanu uz jauniem biodegvielas ražošanas veidiem iespaidos vietējos zemniekus, viņš norādīja, ka vietējie lauksaimnieki neražo neko tikai biodegvielai.

“No izaudzētā rapša divas trešdaļas veido olbaltumvielām bagātie rauši lopbarībai, bet viena trešdaļa tiek spiesta eļļā, kura tiek izmantota pārtikā un biodīzeļdegvielas ražošanā, bet tas ir atkarīgs tikai no tirgus pieprasījuma. Samazinoties biodegvielas pielietojumam, palielināsies rapša raušu cena, kas savukārt būtiski palielinās piena, gaļas, olu cenu. EP lēmums balstīts uz populistisku demagoģiju, ka pasaulē cilvēki mirst badā, bet Eiropā pārtika tiek sadedzināta. Šis apgalvojums ir patiess tikai attiecībā uz biogāzes ražošanu no kukurūzas,” sacīja Ruža.

Viņš arī norādīja, ka, neraugoties uz Briseles pēdējā laika neadekvātajiem lēmumiem, rapša platības Latvijā turpinās pieaugt.

“Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, rapsis ir vienīgais augsni uzlabojošais un arī ekonomiski efektīvi pārdodamais augu sekas augs Latvijā, turklāt – izcils medus augs. Otrkārt, rapsis ir nepieciešams lopkopībā kā olbaltumvielu avots lopbarībai kā alternatīva Dienvidamerikas ģenētiski modificētajiem sojas raušiem. Latvijā biodegvielas ražošana ir kā blakus process eļļas utilizācijai, jo lopbarības pieprasījums ir ievērojami lielāks par pārtikas eļļas pieprasījumu. Līdz ar to ne mazākā mērā nebūtu patiess apgalvojums, ka rapša audzēšana atņem platības pārtikas ražošanai. Turklāt ļoti būtiski, ka nākamajā gadā pēc rapša graudaugi dod par 10-20% lielāku ražu,” norādīja uzņēmējs.

Tāpat viņš atzina, ka patlaban Latvijas klimatiskajos apstākļos nav neviena kultūrauga, kas varētu aizvietot rapsi un būtu kaut vai uz pusi tik ekonomiski izdevīgs.

“Optimālā augu sekā vienu ceturtdaļu no sējumiem vajadzētu veidot rapsim, līdz ar to rapša platībām ir potenciāla iespēja dubultoties, tomēr tam nav nekādas saistības ar biodegvielu, bet gan ar augsnes ielabošanu. Attiecībā uz biodegvielu Latvijā vēl tāls ceļš ejams, lai izpildītu 6% pirmās paaudzes biodegvielu patēriņu. Patlaban realitātē tas nesasniedz pat 3%. Otrās paaudzes biodegviela patlaban vēl ir tikai sapņos. Līdz reālai ražošanai vēl jāveic liels zinātniski pētnieciskais darbs,” rezumēja “Latrapa” vadītājs.

Kā ziņots, EP atbalstījis pāreju uz jaunās paaudzes biodegvielu, pieprasot ierobežot tradicionālo biodegvielas ražošanu un steidzami pāriet uz jauniem ražošanas veidiem, piemēram, no jūraszālēm un atkritumiem. Lai stimulētu pāreju uz efektīvākiem biodegvielas veidiem, proti, ražošanu no jūraszālēm vai noteiktu veidu atkritumiem, deputāti pieprasa nodrošināt, lai līdz 2020.gadam “jaunākās paaudzes” biodegviela veidotu vismaz 2,5% no kopējā transportlīdzekļu enerģijas patēriņa.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas informāciju rapsis Latvijā šogad iesēts 124 000 hektāru platībās. Vidējā ražība ziemas rapsim tiek prognozēta 2,6 tonnas no hektāra, bet vasaras rapsim – 1,9 tonnas no hektāra.

Rapša cena Parīzes biržā MATIF vakar, 24.septembrī, bija 362 eiro jeb 254 lati par vienu tonnu.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+