Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. jūlijs, 2012
Drukāt

Latvāņu apkarošana var ilgt vismaz 10 gadus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prognozē, ka latvāņu apkarošanas pasākumi, kuri sāksies nākamgad, ilgs vairākus gadus. Kā aģentūru LETA informēja VARAM sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Barševska, ministrijas speciālisti lēš, ka latvāņu apkarošanas pasākumi būs jāveic vismaz desmit gadu garumā, turklāt pirmie pieci gadi latvāņu apkarošanā būs īpaši intensīvi.

Latvāņu apkarošanas pasākumos ir īpaši svarīga visu pušu sadarbība, ņemot vērā arī to, ka latvāņi izplatās aizsargjoslu teritorijās, piemēram, zem elektrības līnijām, kā arī gar dzelzceļu, proti, teritorijās, kurās nenotiek aktīvi zemes apsaimniekošanas pasākumi, kas varētu mazināt latvāņu izplatību, norādīja Barševska.

Jautāta, kāpēc pēdējos gados nenotika aktīva latvāņu apkarošana, viņa skaidroja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā netika rasta iespēja piešķirt valsts atbalstu latvāņu izplatības apkarošanas pasākumiem.

Jau ziņots, ka VARAM nākamgad nolēmusi nopietni ķerties pie latvāņu apkarošanas, bet šogad tikšot sākti sagatavošanās darbi. Patlaban tiekot apzināts, cik plašas valstī ir latvāņu skartās teritorijas. Lai to noskaidrotu, VARAM speciālisti sadarbojas ar Zemkopības ministriju un apzina šīs platības, jo dati par šī auga izplatību ir novecojuši.

Pēc tam, kad tiks noskaidrots, cik liela ir latvāņu izplatība, varēs lemt par konkrētiem pasākumiem, kā tos apkarot un par nepieciešamo finansējumu. Visticamāk, līdzekļus latvāņu apkarošanai meklēs valsts budžetā.

Saskaņā ar līdz šim apkopoto informāciju visvairāk latvāņu ir sastopami Madonas, Cēsu, Dagdas, Siguldas, Neretas un Viļānu novadā.

Sosnovska latvānis Latvijā ieviests mākslīgi 1948.gadā, kad tas tika atvests no Kaukāza republikām kā lopbarības augs. Gadu gaitā tas izpleties savvaļā un tagad ir bīstamākā no Latvijā sastopamajām invazīvajām sugām. Sosnovska latvānis izplatās nekoptās lauku zemēs, kurās agrāk tika veikta lauksaimnieciskā darbība, vietām pāriet mežos, upju ielejās, krūmājos. Auglīgā augsnē tas var sasniegt pat četru metru augstumu.

Sosnovska latvāņa sula ir fototoksiska. Tai nonākot kontaktā ar ādu un apstarojoties ar ultravioletajiem stariem, tiek aktivēta indīgā sula. Ja nekavējoties sula netiek nomazgāta, tā izraisa ādas kairinājumu, apdegumu un uztūkumu, kā arī sūrstošas, ilgi nedzīstošas čūlas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+