Latvijā
Izglītība

Latvieši var braukt uz citu skolu! Apdraudēta Bolderājas vienīgās latviešu vidusskolas pastāvēšana 14

Pārveidos par pamatskolu
Septembrī, mācību gadam atsākoties, Bolderājas vidusskolēniem, iespējams, nāksies mērot ceļu uz mācību iestādēm Pārdaugavā vai Rīgas centrā, jo 19. vidusskolas klasēm draud slēgšana. Tā ir vienīgā latviešu vidusskola šajā apkaimē, bet Rīgas dome īpaši neraujas to saglabāt.

“Realitāte ir tāda, ka šobrīd tur nav pietiekami daudz skolēnu, lai atvērtu 10. klasi, bet pieteikšanās vēl turpinās. Ja skaits būs pietiekams, tad atvērsim. Taču, ja pieteiksies tikai kādi 12 – 13 jaunieši, tad tik mazas vidusskolas klases uzturēšana galvaspilsētā nebūtu lietderīga vairāku apstākļu dēļ, arī tādēļ, ka tik maza audzēkņu skaita dēļ būs grūti nodrošināt pastāvīgus skolotājus visiem priekšmetiem. Tie būs skolotāji, kas strādā vairākās skolās un tas savukārt ietekmēs izglītības kvalitāti. Jaunieši taču var braukt uz kādu citu skolu,” telefonsarunā situāciju 19. vidusskolā komentēja RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (“Gods kalpot Rīgai”).

Pretējās domās ir Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Izglītības komitejā Dainis Locis. “Notiekošais ir sekas ilgstošai Rīgas domes vadības bezdarbībai, kas novedusi pie tā, ka šobrīd apdraudēta ne vien 19. vidusskola Bolderājā, bet arī citas skolas galvaspilsētā. Latviešu skolu slēgšana mūsu apvienības ieskatā ir pilnīgi nepieļaujama! Apgalvojumi, ka pie maza skolēnu skaita nav iespējams nodrošināt pietiekamu izglītības kvalitāti, ir tikai atrunas, lai nerisinātu problēmu. Jā, apkaimes skolās ir problēmas ar izglītības kvalitāti, bet tādēļ tās ir jārisina un jāuzlabo, bet nevis jāslēdz!” teica D. Locis. Viņš arī atgādināja, ka vēl nesen “Saskaņas” un “GKR” vadītā iepriekšējā Rīgas dome centās radīt šķēršļus, lai neļautu Rīgas apkaimju skolu audzēkņiem stāties prestižajās centra skolās, jo tās esot pārslogotas: “Bet tagad viņi grib slēgt apkaimes skolas un tad taču šiem jauniešiem nekas cits neatliks kā doties uz centra skolām.” Locis arī nav aizmirsis, ka priekšvēlēšanu periodā Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) solīja, ka galvaspilsētā neslēgšot nevienu skolu, pat ja skolēnu skaits būs nepietiekams.

E. Aldermane gan mierina, ka neesot runa ne par slēgšanu, ne par likvidēšanu: “Ļaunākajā gadījumā 19. vidusskolu varētu pārveidot par pamatskolu.” Viņa arī aicināja nogaidīt līdz augustam, kad būs apkopoti pieteikšanās rezultāti un domes Izglītības departaments varēs lemt par vidusskolas klases izveidošanu vai neizveidošanu.

Trūkst skolēnu

Skolas direktora pienākumu izpildītājs Gatis Simsons informēja, ka līdz 1. jūlijam mācībām 19. vidusskolas 10. klasē bija pieteikušies 18 jaunieši (saskaņā ar noteikumiem vidusskolas klasē jābūt vismaz 22 audzēkņiem).

Šogad 19. vidusskolas 9. klasi pabeidza 29 jaunieši, bet daļa no viņiem mācības izvēlējušies turpināt ģimnāzijās vai profesionālajās mācību iestādēs.

Šis gads skolai kā vidusskolai var būt izšķirošais, jo 1. septembrī vidusskolā nebūs ne 11. klases, ne 12. klases, jo gan iepriekšējā mācību gadā, gan gadu vēl pirms tam arī nav atvērtas 10. klases tieši skolēnu trūkuma dēļ.

Jāpiebilst, ka konkrētajā apkaimē – Bolderājā un Daugavgrīvā – ir trīs skolas, divas mazākumtautību (krievu) un viena latviešu. Saskaņā ar Rīgas domes datiem, abas mazākumtautību skolas ir plašāk apmeklētas – Rīgas Daugav­grīvas vidusskolā skolēnu kopējais skaits 2016. gadā bija 526, Rīgas 33. vidusskolā – 778. Savukārt vienīgajā latviešu skolā – Rīgas 19. vidusskolā – kopējais skolēnu skaits bija 277.

Latviešu skola uz iznīcības robežas

Rīgas 19. vidusskolas absolvents Kristaps Bērzonis “LA” redakcijai atsūtīja Rīgas 19. vidusskolas atbalsta grupas vēstuli, kurā teikts: “Ja Rīgas 19. vidusskola tiks reorganizēta par pamatskolu, tad latviešu jauniešiem tiks liegta iespēja iegūt vidējo izglītību savā mikrorajonā. Bolderājā un Daugavgrīvā darbojas divas mazākumtautību vidusskolas, kurās jau ir nokomplektētas vidusskolas klases. Ņemot vērā mūsu mikrorajona īpašo etnisko sastāvu, latviešu valodā runājošai sabiedrībai ir mazas izredzes skolai nodrošināt lielu skolnieku skaitu, jo šajā rajonā darbojas piecas pirmsskolas izglītības iestādes, no kurām tikai viena realizē izglītības programmu latviešu valodā.

Rīgas 19. vidusskola atrodas Rīgas tā sauktajā “galvenajā” nomalē – Bolderājā. Skolas pirmsākumi meklējami jau tālajā 1875. gadā, bet savu tagadējo nosaukumu un vidusskolas statusu tā ir ieguvusi jau 1945. gadā. Skola ir pārdzīvojusi dažādus laikus un varas, saglabājot savu identitāti. Šobrīd, brīvās Latvijas laikā, praktiski uz iznīcības robežas ir vienīgā latviešu skola vienā no teritoriāli un iedzīvotāju ziņā lielākajiem Rīgas mikrorajoniem, kurā ietilpst gan Bolderāja, gan Daugavgrīva, Rītabuļļi un Vakarbuļļi. Attālums no šīm apdzīvotajām vietām līdz citu mikrorajonu vai centra skolām ir ievērojami liels.”

Vecāki vēršas pie domes

Saistītie raksti

Atbalsta grupa arī atsaucas uz Satversmes tiesas (ST) pagājšnedēļ pasludināto spriedumu, ka Satversmei neatbilst valdības noteikumi par minimālo izglītojamo skaitu pašvaldības izglītības iestādes 10. klasē vai vidusskolā kopumā (Ministru kabineta noteikumi paredz, ka lielajās pilsētās 10. klasē jābūt vismaz 22 skolēniem). Secinot, ka pašvaldībai nav jāievēro šie MK noteikumi, atbalsta grupa nosūtījusi vēstuli Rīgas domei ar lūgumu izskatīt iespēju samazināt noteikto minimālo izglītojamo skaitu vidusskolas klasē, kā arī pagarināt 10. klases komplektēšanas termiņu līdz 21. augustam. K. Bērzonis informē, ka vēstuli parakstījuši vairāk nekā 200 skolēnu vecāki, kuru pa­stāvīgā dzīvesvieta ir Bolderāja, Daugavgrīva un Vakarbuļļi.

Skolas atbalsta grupa vēstulē vērš uzmanību arī uz otru ne mazāk sāpīgu jautājumu par skolas direktoru un vaicā: “Kāpēc pašvaldība ir noraidījusi Gata Simsona kandidatūru Rīgas 19. vsk. direktora amatam?” G. Simsons no 2016. gada septembra ir direktora vietas izpildītāja amatā.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv