Latvietības stiprinātāji, nevis telpu nomātāji 1
Lai Rīgas Latviešu biedrība (RLB) varētu vairāk pievērsties savam tiešajam mērķim – latvisko tradīciju kopšanai –, Saeimas deputāti prasīs valdībai rast finansējumu biedrībai.
RLB rīko valsts svētku pasākumus, uztur 11 radošos kolektīvus, izdod un izplata dažādus iespieddarbus, rūpējas par latviešu valodas tīrību un citādi kopj tautas tradīcijas. Taču šos darbus un nākotnes ieceres apdraud ikdienas cīņa par izdzīvošanai nepieciešamo naudu. Tāpēc sabiedrībā RLB nereti tiek uztverta nevis kā latvietības stiprinātāja, bet tikai kā iestāde, kas iznomā telpas sabiedriskiem pasākumiem. No valsts vai pašvaldības budžeta biedrība tādu finansējumu nesaņem. Tiesa gan – biedrība veiksmīgi startējusi dažādos valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības fondu konkursos, iegūstot līdzekļus atsevišķiem projektiem. Tas ļāvis biedrībai izdzīvot, bet ilgtermiņa attīstībai ar projektu naudu nepietiek. Vakar ar situāciju iepazinās Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti, kas izbraukuma sēdē bija devušies uz RLB namu, tautā sauktu par “Māmuļu”. Deputātus ar biedrības vēsturi un šodienas aktualitātēm iepazīstināja RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis un RLB biroja vadītāja Stella Līpīte.
“Mēs šodien pārliecinājāmies, cik svarīgu darbu dara latviešu biedrība. Tā ikdienā rīko pasākumus, kas tieši vai netieši saistīti ar valstisko audzināšanu, bet ārēji tie diemžēl paliek nemanāmi un sabiedrībai maz zināmi. Vajadzētu domāt par valsts finansējuma atvēlēšanu, lai organizācijai būtu kāda stabila sajūta par ieņēmumiem un atkristu šis drudžainais stāvoklis, kad nemitīgi jādomā, kā ar telpu īri un citiem pakalpojumiem savilkt kopā galus,” pēc izbraukuma sēdes žurnālistiem atzina apakškomisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule.
Deputāti arī apņēmušies panākt, lai līdz Latvijas simtgadei tiktu atjaunots nesen renovētās RLB Līgo zāles griestu gleznojums ar zīmīgo nosaukumu “Atjaunotā Latvija”. Padomju okupācijas laikā “Māmuļā” bija ierīkots Virsnieku nams, un sarkanās armijas oficieriem šis gleznojums par Līgo svētku tematiku šķitis politiski bīstams. It sevišķi tādēļ, ka vienā no tēliem viņi saskatījuši Kārli Ulmani. Gleznojums tolaik aizkrāsots ar vairākām krāsu kārtām, un tā restaurācija būtu ļoti dārga.
Deputāts Rihards Kols vēlas nākotnē paplašināt RLB funkcijas, padarot to par iestādi, kas palīdzētu dzimtenē atgriezties trimdas latviešiem. “Šeit varētu būt vieta, kur var saņemt konsultācijas par visām formalitātēm, kur var atjaunot valodas zināšanas, ja svešumā tās zudušas, kur ārzemēs dzimušos latviešu bērnus sagatavotu pārejai uz Latvijas skolām,” sprieda deputāts. Tāpat “Māmuļā” mājvietu varētu rast mazpulki un skauti, kas arī cīnās ar finansējuma un telpu trūkumu.
Lai virzītos uz finansējuma piesaisti no valsts budžeta, apakškomisija tuvākajā laikā plāno sākt sarunas ar Kultūras ministriju.
