Latvijā plānākais sociālais spilvens ES 0
Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai ir zemākie starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja “Eurostat” dati par 2011.gadu.
Ziņojumā apskatītajā gadā Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai, tostarp pensijām, bērnu pabalstiem, slimības un bezdarba pabalstiem, veidoja 15,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 17,8% 2010.gadā.
Otri zemākie sociālās aizsardzības izdevumi 2011.gadā bijuši Igaunijā – 16,1% no IKP, bet trešajā vietā ierindojas Rumānija, kas sociālajai aizsardzībai 2011.gadā veltīja 16,3% no IKP. Lietuva ar 17% no IKP ierindojas ceturtajā vietā.
Visaugstākie sociālās aizsardzības izdevumi ir Dānijā – 34,3%, Francijā – 33,6% un Nīderlandē – 32,3% no IKP.
ES vidēji sociālās aizsardzības izdevumi veido 29,1% no IKP.
Atšķirības sociālo izdevumu līmenī atspoguļo gan dzīves līmeņa atšķirības, gan atšķirīgas sociālās aizsardzības sistēmas un dažādas demogrāfiskās, ekonomiskās, sociālās un institucionālās struktūras, norāda “Eurostat”.
Kopā Eiropas Savienībā 45,7% no visiem sociālās aizsardzības izdevumiem veidoja izdevumi vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijām, 37,1% – izdevumi slimības, veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem, 8% – izdevumi ģimenes un bērnu pabalstiem, 5,6% – izdevumi bezdarba pabalstiem un 3,6% – izdevumi pabalstiem mājokļiem un sociālās atstumtības mazināšanai.
Latvijā vecuma un apgādnieku zaudējumu pensiju izmaksas 2011.gadā veidoja 54,9% no sociālās aizsardzības izdevumiem, kas ir ceturtā lielākā proporcija starp ES valstīm.
Igaunijā šis rādītājs ir 44% un Lietuvā 44,1%, kas ir tuvu vidējam ES līmenim.
Starp ES valstīm šajā jomā izmaksas ir ļoti atšķirīgas – Polijā vecuma un apgādnieku zaudējumu pensiju izmaksas veido 61,3% no sociālajiem izdevumiem, bet Īrijā 23,4%.
Latvijā maksātie slimību, veselības aprūpes un invaliditātes pabalsti veido 30% no visiem sociālās aizsardzības izdevumiem, kas ir otrs zemākais līmenis starp ES valstīm.
Vislielākais slimību, veselības aprūpes un invaliditātes pabalstu īpatsvars ir Horvātijā – 51,1% no IKP, bet vismazākais Kiprā – 26% no IKP.
Igaunijā šis rādītājs ir 39,4% un Lietuvā 37,3%, kas ir tuvu vidējam ES līmenim.
Pabalstos ģimenēm un bērnu kopšanai Latvijā 2011.gadā tika izmaksāti 7,6% no visiem sociālās aizsardzības izdevumiem, kas atbilst vidējam ES līmenim.
Vismazāko sociālā budžeta daļu bērna pabalstos izmaksājusi Nīderlande – 4%, bet vislielāko daļu Luksemburga – 16,5% no visiem pabalstiem.
Igaunijā šis rādītājs ir 12,4%, kas ir ceturtais augstākais līmenis, un Lietuvā 10,4%, kas ir desmitais augstākais rādītājs starp ES valstīm.
Bezdarba pabalsti Latvijā 2011.gadā veidoja 4,8% no visiem sociālā budžeta izdevumiem, kas ir sestais augstākais līmenis.
Vismazāko sociālā budžeta daļu bezdarbnieku pabalstos izmaksājusi Polija – 1,5%, bet vislielāko daļu Spānija – 14,6% no visiem pabalstiem.
Igaunijā šis rādītājs ir 2,9%, kas ir septītais mazākais līmenis, un Lietuvā 3,4%, kas ir devītais zemākais rādītājs starp ES valstīm.
Pabalsti mājokļiem un sociālās atstumtības mazināšanai Latvijā veidoja 2,7% no visiem sociālās aizsardzības izdevumiem, kas ir tuvu vidējam līmenim starp ES valstīm.
Vislielākais mājokļu pabalstu īpatsvars reģistrēts Kiprā – 11,4%, bet vismazākais Itālijā – 0,3% no visiem pabalstiem.
Igaunijā šis rādītājs ir 1,2%, kas ir ceturtais mazākais līmenis, un Lietuvā 4,7%, kas ir sestais augstākais rādītājs starp ES valstīm.
