Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
10. februāris, 2012
Drukāt

Latvija starp valstīm ar vislielāko jaunatnes bezdarbu


Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Latvija ir viena no tām astoņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurai Eiropas Komisija (EK) nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu rīkoties, lai samazinātu jauniešu bezdarbu. Šobrīd vissliktākā situācija šajā jomā ir Grieķijai, Spānijai, Portugālei, Itālijai, Slovākijai, Īrijai, kā arī divām Baltijas valstīm Lietuvai un Latvijai.

 

Pēc EK oficiālā pētījumu centra “Eurostat” datiem, Latvijā aizvadītajā gadā 29,9 procenti no visiem bezdarbniekiem bijuši tieši jaunieši.

 

Kur ņemt naudu?

Jau šomēnes uz visām astoņām dalībvalstīm, tostarp Latviju, dosies EK ekspertu grupa, lai kopā ar vietējiem speciālistiem meklētu iespējas, kur rast līdzekļus jauniešu bezdarba problēmu risināšanai. Vēl pirms vēstuļu nosūtīšanas preses konferencē Briselē Ž. M. Barozu uzsvēra, ka ekspertiem būs jāmeklē iespējas, kā iztērēt tos 22 miljardus eiro Eiropas Sociālā fonda naudas, kas vēl nav izlietoti jaunu cilvēku darba iespēju uzlabošanai. Taču Labklājības ministrijā teic, ka Latvijai pienākošā Sociālā fonda nauda ir izsmelta, jo līdzekļi iztērēti nesenās krīzes laikā, lai atbalstītu bezdarbniekus. Nākamnedēļ, kad Rīgā ieradīsies EK ekspertu grupa, notiks sarunas par to, kā iespējams pārdalīt resursus, iegūstot līdzekļus no citām jomām.

Piebildīšu, ka par labu jauniešu bezdarba samazināšanai un palielinātam atbalstam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Eiropas Komisija arī rosinājusi pārdalīt 2007. – 2013. gada budžetā vēl neiezīmētos 82 miljardus eiro (57,6 miljardus latu) no ES fondu naudas, kuru atlikums Latvijā ir 450 miljoni eiro (316,3 miljoni latu) jeb 10% no kopējā apmēra.

 

Problēmu nevar risināt automātiski

Labklājības ministrijas Darba departamenta vecākā eksperte ES darba tirgus jautājumos Daina Fromholde norāda, ka, reaģējot uz EK priekšsēdētāja aicinājumu, jau pirms vēstules saņemšanas ministrija atkārtoti izskatījusi tās rīcībā esošo informāciju par 15 – 24 gadu vecuma grupas jauniešu reģistrēto bezdarbu.

 

“Jau šobrīd varam secināt, ka nav iespējami tādi liela apjoma pasākumi, kas automātiski atrisinās visu daudzveidīgo jauniešu grupu grūtības. Jauniešu bezdarba situāciju ietekmē kopējā darba tirgus situācija. Vairākumā Eiropas valstu jaunatnes bezdarba līmenis joprojām apmēram divas reizes pārsniedz kopējo bezdarba līmeni,” norāda D. Fromholde.

 

Latvijas situācijai ir raksturīgas vairākas lietas – samērā augsto jaunatnes bezdarba rādītāju darbaspēka apsekojumā Latvijā ietekmē jaunieši vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem (61,5%), kuri īpaši aktīvi meklē darbu, bet 63,9% jauniešu (15 – 24 gadu vecumā) mācās un daudzi no viņiem dzīvo kopā ar vecākiem. Vismaz 40% no pašreiz Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem ir ar iepriekšēju darba pieredzi, bieži mazāk kvalificētās profesijās. Augsts ir to reģistrēto jauniešu bezdarbnieku īpatsvars, kuriem ir tikai pamata vai vidējā izglītība (30,8% un 32,3%), savukārt 6,5% ir ar izglītību, kas zemāka par pamatizglītību. Jauniešu vidū mazāk ir ilgstošo bezdarbnieku.

 

Visa “sāls” – izglītība

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce uzsver, ka šobrīd lielākā bezdarba riska grupa ir to jauniešu vidū, kuri ne mācās, ne strādā. “Jo zemāks ir izglītības līmenis un mazāka darba pieredze, jo ar lielākām grūtībām jaunieši saskaras darba meklējumos. Tādēļ atbalsta pasākumi noteikti būtu saistāmi ar jauniešu iesaisti izglītības vai praktiskas pieredzes gūšanā, piemēram, veicinot izglītības iespēju pieejamību, ar īpašiem atbalsta pasākumiem mazinot jauniešu skaitu, kas nepabeidz izglītības iestādi. Nodrošinot, ka maksimāli daudz jauniešu iegūst vismaz vidējo izglītību,” norāda A. Līce.

“Ļoti veiksmīga ir ar ES fondu īstenotā īsās profesionālās apmācības programma, kas dod iespēju jauniešiem ar vidējo vispārējo izglītību iegūt profesionālās izglītības kvalifikāciju, atbalstām tās turpināšanu,” secina A. Līce.

LDDK sadarbībā ar portālu “prakse.lv” ir izveidojusi sadaļu “profesijas”, kur iespējams aplūkot darba devēju ieteiktās profesijas un izglītības iestādes, kurās tās apgūt.

“Tas ļauj jauniešiem izdarīt pārdomātāku izvēli par savu nākotnes izglītību,” norāda A. Līce.

 

Lielāku atbalstu darba devējiem

“Lai veicinātu prakses iespējas jauniešiem, nepieciešams nodrošināt finanšu stimulus darba devējiem. Mācību prakse ir obligāta profesionālās izglītības daļa, taču valsts var finansēt tikai teorētisko apmācību, mācību prakšu izdevumi pilnībā gulstas uz darba devēju pleciem.

 

Tie ir izdevumi par prakses vadītāju, kurš tajā laikā nepilda savus darba pienākumus, darba aizsardzības līdzekļi, darba vietas nodrošinājums, atbildība par jaunieša drošību darba vietā, risks mācību procesā sabojāt iekārtas vai saražotos produktus. Tādējādi, nespējot piesaistīt darba devējus prakses vietu nodrošināšanā, daļa no praksēm tiek īstenota mācību iestādē, neizmantojot iespēju saistīt mācību procesu ar darba tirgu,” uzsver LDDK eksperte.

 

Viņasprāt, nozarēs, kurās trūkst kvalificētu speciālistu, vecums un pieredzes trūkums nav šķērslis. “Piemēram, “Grindeks” uzreiz pēc prakses beigšanās pieņem darbā ap 70% praktikantu. Tāpat arī LDDK sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm un biedrību “Jauniešu konsultācijas” ir aptaujājušas nozaru uzņēmumus par prakses nodrošināšanas iespējām, un varam apliecināt, ka vismaz profesionālās izglītības audzēkņiem mācību praksi uzņēmumos nodrošināt ir iespējams,” teic A. Līce.

Savukārt uzņēmuma “NP Foods” valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis stāsta: “Gan mūsu vadības uzņēmumā “NP Foods”, gan mūsu vadošajos saldumu un sulu un sulu dzērienu ražošanas uzņēmumos AS “Laima”, AS “Staburadze”, AS “Gutta”, SIA “Staburadzes konditoreja” regulāri rodas vakances. Studiju laikā topošajiem speciālistiem piedāvājam prakses vietas finanšu, grāmatvedības, eksporta un mārketinga departamentos. Ja jaunietis prakses laikā sevi labi parādījis, piedāvājam pastāvīgu darbu.”

Jāpiebilst, ka speciālistu sagatavošanā uzņēmums aktīvi iesaistās arī pats, sadarbojoties ar profesionālās izglītības iestādēm, piemēram, Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolu. “Kā eksperti piedalījāmies profesijas standarta izstrādē, un jau 2009. gadā tika izstrādāts profesijas standarts “Saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanas tehniķis”. Mācību laikā minētās vidusskolas skolēni ir arī nodarbinātie uzņēmumos, lai savienotu mācību teoriju ar praksi,” norāda R. Gulbis.

 

Viedokļi
barozu_EK_12

EK vadītājs Žozē Manuels Barozu: “Lai cīnītos tieši ar gados jaunu cilvēku bezdarbu, katrai dalībvalstij būs jāizstrādā nacionālais nodarbinātības plāns, kas nodrošinātu, ka visi jaunie cilvēki četru mēnešu laikā kopš skolas beigšanas ir atraduši darbu, studē vai iziet apmācības kursus. Eiropas Komisija izveidos rīcības grupas īpaši ar tām astoņām valstīm, kur jauniešu bezdarba procents ir virs vidējā rādītāja Eiropā. Šādā veidā būs jāvienojas, kā vislabāk iztērēt tos 22 miljardus eiro Sociālā fonda naudas, kas vēl nav izlietoti jaunu cilvēku darba iespēju uzlabošanai.”

 

 

Gulbis_leta_12Rolands Gulbis, “NP Foods” valdes priekšsēdētājs: “Pirmais solis, kas daļēji jau risinātu situāciju, ir profesionālās izglītības prestiža celšana un materiāli tehniskās bāzes atjaunošana valstī. Amata prasmju godināšana, kas uztur profesijas prestižu. Valsts mērogā nav pietiekami skaidri definētas nākotnes vajadzības, lai jaunieši orientētos uz specialitātēm, kurās būs speciālistu pieprasījums. Sabiedrība jūtas nedroši un diemžēl izvēlas palīgstrādnieku darbus ārpus valsts. Tās ir sekas arī tam, ka vairs nav populāras strādnieku profesijas. Uzņēmumu ietvaros to kompensējam, patstāvīgi sadarbojoties ar Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolu, kas gatavo speciālistus mūsu nozarei.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+