Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. marts, 2016
Drukāt

Latvijā – vēl viens teātris? Saruna ar režisoru Andreju Žagaru (9)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Parīt, 24. martā, Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvos Antona Čehova drāma “Trīs māsas” Andreja Žagara režijā, kuram pēc septiņpadsmit Latvijas Nacionālās operas režisora un direktora amatā aizvadītiem gadiem tā būs debija uz dramatiskā teātra lielās skatuves.

Kaut arī pats autors, kā vienmēr, bija pārliecināts, ka sarakstījis “jautru komēdiju”, “Trīs māsas” ir poētisks, rūgta optimisma pārpilns stāsts. Luga, kas rakstīta pēc Maskavas Dailes teātra pasūtījuma 1900. gadā, nu jau vairāk nekā simts gadus nepazūd no pasaules teātru skatuvēm, atgriežoties arvien jaunās skaņās – iemiesojot dzīves poēziju, pēc kuras joprojām turpinām ilgoties, – teikts teātra pieteikumā.

 

– Zinot triju māsu izsaucienu: uz Maskavu, uz Maskavu! – gribas vaicāt – no kurienes, ar kuru un kā tad dosities uz Maskavu?

A. Žagars: – Čehova trīs spilgtās, atšķirīgās māsas un vēl brālis, vārdā Andrejs, no laimīgas bērnības Maskavā nokļūst pavisam citā, daudz bēdīgākā vidē, kuru autors nav konkrēti norādījis, bet, pēc apraksta spriežot, tā varētu būt Perma. Taču ne Čehova lugā, ne manā iestudējumā Maskava nav ģeopolitiska vieta. Tā drīzāk ir sapņu zeme, kurā cilvēki jutušies laimīgi, bezrūpīgi, kur pavērušās fantastiskākās iespējas, kur meitenes mīlējušas un tikušas mīlētas… Taču, videi, apstākļiem un sabiedrībai apkārt radikāli mainoties uz slikto pusi, tas vienmēr ir traumatiski, cilvēki jūtas bezspēcīgi, pazuduši, kļūdās un izmisīgi meklē izeju, vēlas aizbēgt no sevis un šīs realitātes, vēlas atgriezties tur, kur jutušies laimīgi, kur spēj mainīties paši un mainīt savu dzīvi. Vienam tā ir Maskava, citam Parīze, vēl kādam Rīga… Taču pavisam noteikti Čehova “Trim māsām” nebūs nekāda sakara ar pašreizējo politisko režīmu Krievijā vai Maskavu kā Putina mitekli. Otrkārt, pirmoreiz dramatiskā teātrī veidojot izrādi uz lielās skatuves, gribēju strādāt ar ļoti labu dramaturģiju: Čehova izcilās lugas jo­projām iestudē visā pasaulē bez kultūras vai valodas barjerām viņa radīto tēlu uztverē un ar krāšņu tēlu paleti, kas man deva iespēju iestudējumā iesaistīt jaunās paaudzes aktierus un, protams, arī meistarus.

– Vai sadarbībā ar aktieriem palīdz operas režisora pieredze?

– Esmu atradis veidu un valodu, kā panākt vislabāko rezultātu. Pēc pēdējām darba nedēļām mums ar aktieriem ir radusies abpusēja uzticība un sapratne, un esmu pārliecināts, ka sasniegsim vēlamo rezultātu. Salīdzinot operas dziedātājus un dramatiskā teātra aktierus, operas solisti, it īpaši jaunie, ambiciozie, pieraduši rēķināties ar starptautisku konkurenci, viņiem ir vēlme sekot tādiem piemēriem kā Garanča, Rebeka, Opolais… Dramatiskā teātra aktieriem, manuprāt, tālākam karjeras izrāvienam ārpus Latvijas lielākoties traucē valodas barjera. Operā māksliniekiem režīms ir saudzējošāks, vairāk laika savai vispārējai mākslinieciskai attīstībai. Turpretī Dailes teātrī aktieri ir ārkārtīgi aizņemti, pat pārslogoti tā, ka man viņu žēl. No rīta desmitos mēģinājumā reizumis ļauju tā lēnām pamosties, neesmu uzstājīgs, jo zinu, ka aktierim vaigā vēl iepriekšējā vakara izrādes grims…

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Te nu bija, lielība naudu nemaksā! Tālāk jau zināt. Man ir darba piedāvājumi no pasaules lielākām operām, bet nu jāiztiek ar Dailes teātri. Smiekls nāk, puskoka lēcējs.

  2. Cilvēks, kas tic Žagaram (nav viņš kungs, bet savu homosūdu brālis), ir apbrīnojami dumjš…

  3. priecē, ka Europā pieprasīts režisors uzved arī kaut ko Latvijā. Viņš, kā pasaules kultūru baudījis cilvēks, varētu latviešus iepazīstināt ar kādu krievu varoņeposu , teiksim, Ļermontova Kņaze Meri. Kas latvietim jādomā par Puškinu vai Gogoli mēs jau zinām.

  4. Par operas naudām diemžēl pilnīgi meli. Operas darbinieku algām nauda bija piešķirta vēl gadu pirms promiešanas, bet Žagara kungs izvēlējās to iztērēt citām vajadzībām. Un vēl iebraukt pamatīgos mīnusos. Jā, tos gan bija jāsedz pēc viņa aiziešanas. Tāda tā viņa iepriekšējā cīņa “par naudu” :).

  5. avanturists/REALS INTRIGANTS/ kas gan notices – – visss tikai savam MACINAM – lai nodrosinatu mietpilsona /GAY komfortu ///

  6. Te pienāca Kinzulis- Atbildēt

    padzīvoties valsts kasē?

  7. A vo – počemu etot Čechov? Latyšam mņet tejatra? Iļi eto Žagars toļko moskovskij duračok.
    Čok-ßok, moskovskii duračok.

    Cāļa galva, rādi latvieši autorus, ko pieplītē bikses ar tiem lkrieveļiem. Lauj čehovam dzivot Krievzemē, kur tam īstā vieta.
    Vainīgi skatītāji ko skrien uz krievu autoru izrādēm? Lai rāda Raini un Aspāziju.

  8. Viens vārds ur lu pidars.

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+