×
Mobilā versija
Brīdinājums +18.4°C
Vilis, Vilhelms
Svētdiena, 27. maijs, 2018
18. aprīlis, 2018
Drukāt

FOTO: Latvijas atgūtais zelts joprojām glabājas Anglijā (16)

Foto - Anglijas Bankas glabātās zelta rezervesFoto - Anglijas Bankas glabātās zelta rezerves

“Latvijas Avīzes” lasītāji jautā, kur pašlaik glabājas Latvijai piederošais zelts un kāda ir šo krājumu nozīme pašlaik?

Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols atbild, ka Latvijai ir 7,7 tonnas zelta, kas glabājas Anglijas centrālajā bankā. Zelts kopā ar ārvalstu valūtu rezervēm veido Latvijas Bankas ārējās rezerves. Šo zelta krājumu vērtība naudas izteiksmē ir aptuveni 300 miljoni eiro. Bet, pēc viņa teiktā, šī nav pati nozīmīgākā daļa no Latvijas Bankas pārvaldītajām rezervēm, kas 2017.gadā bija 5,75 miljardu eiro apmērā.

Tirgus operāciju pārvaldes vadītāja vietniece Daira Brunere paskaidro, ka šis zelts tiek uzskatīts par riska mazināšanas un ieguldījumu dažādošanas (diversifikācijas) instrumentu, par ieguldījuma iespēju apstākļos, kad aug inflācija, valstu risks. Zelta cena ir atkarīga no tā, cik noteiktā laika brīdī tirgus dalībnieki vēlas par to maksāt. Pašlaik, kad procentu likmes ir tuvas nullei, šis zelts nepelna noguldījuma procentus.

Pēc viņas teiktā, tādējādi šiem zelta krājumiem pašlaik vairāk ir politiska, psiholoģiska un emocionāla nozīme, jo tie tika uzkrāti Latvijas Republikas neatkarības pirmajos gadu desmitos.

Tradicionāli arī citu valstu centrālajām bankām ir savi zelta krājumi, tāpēc Latvijas Banka negrasās no tiem atteikties. Mūsdienās centrālās bankas cenšas neturēt lielus zelta krājumus tāpēc, ka, pirmkārt, zelts ir diezgan neparocīgs valūtas nodrošinājums, jo nav tik likvīds kā konvertējamās valūtas – zelta tirgus ir neliels un nelikvīds salīdzinājumā ar valūtu tirgiem. Otrkārt, raugoties no ekonomiskā viedokļa, zelta uzkrāšana nav izdevīga uzglabāšanas un transportēšanas izdevumu, kā arī zemo noguldījuma procentu dēļ.

Latvijas Vēsturnieku komisijas izdotajā grāmatā “Okupētā Latvija 1940 – 1990” vēsturnieks Antonijs Zunda raksta, ka 1940. gada 17. jūnijā, kad Latviju okupēja Padomju Savienība, Latvijas Bankas bilancē bijuši 71,5 miljoni latu zeltā un 30,3 miljoni ārvalstu valūtā.

Gandrīz 90% šo vērtību atradās Rietumvalstīs. Pēc padomju ekonomista Aleksandra Leita aprēķiniem ārzemēs deponētā Latvijas zelta svars Anglijas bankā – 6554,124 kilogrami, Federālajā rezervju bankā Ņujorkā – 3048,119 kilogrami, Francijas bankā – 999,952 kilogrami, Starptautisko maksājumu bankā Šveicē – 5,022 kilogrami. Pavisam kopā 10 607,217 kilogramu.

Tādējādi ārzemju bankās glabājās vairāk nekā 10 tonnu Latvijas zelta. Padomju okupācijas režīms Latvijā sagrāba ap 1615 kilogramiem zelta. Naktī no 1940. gada 12. uz 13. jūliju no Latvijas Bankas uz Maskavu aizveda visu tur esošo zeltu, sudrabu un ārvalstu valūtu.

Antonijs Zunda raksta, ka pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas un uzsāktajām sarunām par zelta atgriešanu tās likumīgajai īpašniecei 1993. gada 19. martā starp Latviju un Lielbritānijas Apvienoto

Karalisti tika parakstīts līgums par to, ka britu valdība nodos Latvijas Bankai 210 719,919 unču zelta. Līgums noteica, ka tādējādi ir nokārtotas visas ar Latvijas Republikas pirmskara zelta depozītu Anglijas Bankā saistītās pretenzijas.

1993. gada 31. martā Anglijas Banka oficiāli nodeva zeltu Latvijas Bankai. Patiesībā zelts palika Londonā, bet Latvija apmaiņā saņēma 37,6 miljonus latu aizdevuma, kam par nodrošinājumu bija zelta depozīts Anglijas Bankā.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Kādēļ tikai 7 tonnas, bija jau 14 tonnas???? Kur tad palicis pārējais, sadalīts pa kabatām, Rungaini ieskaitot.

  2. nu re cik labi ka Londonā citādi jau premjers un un deputāti no zzs būtu privatizējuši

  3. iluzorā bagātība Atbildēt

    pieder Pasaules bankai caur viņas vagaru – ES !
    Vārdos tas zelts var piederēt Latvijai un glabāties kaut Ziemeļpolā, bet darbos mūsu zic valstsvīri viņam vairs klāt netiek, ko Godmanis panāca ar savu privāto banku “glābšanas” afēru.
    Tagad ceļ tikai nodokļus, lai varētu atmaksāt “aizņēmumu” ar procentiem un uzpūstās birokrātijas augošās “algas” par strādāšanas simulāciju.

  4. Neko jaunu nepateica.Tas fakts jau sen bija zinams.Bet no vissa ta-neredzu jegu,jo mes esam parada astranomiskas sumas-un kas atiecas uz zeltu,kautka nesu manijuse ka vins ir krities cena……………..un tie bla,bla,un skaidrojumi ir,kartejie batonini…………………

  5. Kad saņemsim ziņu par Latvijas zeltu krājumiem A SV/

  6. Kad saņemsim ziņu par Latvijas zeltu krājumiem A SV/

  7. Kad saņemsim ziņu par Latvijas zeltu krājumiem A SV/

  8. Vai Latvijas zeltam ir īpašas atšķirības zīmes?

  9. Kā ar matemātiku?
    Pat pēc aptuveniem aprēķiniem sanāk 15+ tonnas, rakstā 10,6+!
    Kā pareizi jāskaita?
    Šveice neskaitās?
    Kur palicis ASV zelts?

  10. Mana alga arī atrodas nāburga kabatā, lai es nenotērētu. Diemžēl, kad vajag nopirkt maizīti, nāburga nekad nav klāt, vai arī mana naudiņa nāburga otrajās biksēs atrodas, bet šajās biksēs tikai nāburga paša nauda, kas šņabim atlikta.

  11. vai kāds vēl atceras- Jurkāna sieva ( tā finansiste no Amerikas, tagad- ēdienu speciāliste), kad Jurkāns bija ārlietu ministrs, pa visu vari gribēja izstumt cauri afēru- ka Latvijas zelts ir jāieķīlā, un tad tik būs nauda, ko attīstīt…esot jau viss ļoti izdevīgi sarunāts, izmantojot viņas sakarus finansu aprindās…

    • viss ar "sarunāšanām" Atbildēt

      Kā 1918.gadā, kad viens personāžs “sarunāja” Latvijas brīvību, kamēr Igaunija un Lietuva brīvību ieguva bez “sarunāšanas”…
      😄😄

  12. Pideras – aizveries!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

  13. Pēc tam kad Anglija to zeltu krieviem jau vienreiz atdeva, vai tomēr nevajadzētu glabāt citur?

Draugiem Facebook Twitter Google+