Foto – LETA

Nedēļas nogalē apritēs 20 gadi, kopš uz savu pirmo sēdi sanāca 5. Saeima jeb pirmais atjaunotās Latvijas Republikas parlaments. Pēc tam vēl sešas reizes esam gājuši pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu jaunus deputātu sasaukumus.

Lasītākie

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189

Lasīt citas ziņas

Šajos gados parlaments mainījies gan vizuāli – jaunas politiķu sejas un atjaunotas telpas, gan arī idejiski – kļuvis atvērtāks. Grūti noticēt, bet daudzas lietas, kas mums tagad šķiet pašsaprotamas (deputāta zvēresta došana, stenogrammu un balsojuma pieejamība internetā, iespēja iesniegt savas iniciatīvas vai piedalīties komisiju sēdēs), vēl pirms dažiem gadiem nepastāvēja. Jubilejas priekšvakarā piedāvājam atskatīties uz zīmīgākajiem brīžiem Latvijas parlamentārisma attīstībā.

Piektā Saeima – vēlētāju aktivitātes rekordiste

Krimināls

VIDEO. Pateicoties iedzīvotājam, policija aptur kravas automašīnas vadītāju 3,16 promiļu reibumā

Mūžībā devies bijušais Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis

Viedoklis

Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba”

Piektā Saeima tika vēlēta divas dienas – 1993. gada 5. un 6. jūnijā – un vēlēšanās piedalījās 89,9% balsstiesīgo pilsoņu. Tas ir vēsturiski augstākais līdzdalības rādītājs Latvijas parlamenta vēlēšanu vēsturē. Kandidātu sarakstiem bija jāpārvar 4 procentu barjera, un parlamentā mandātus ieguva astoņi politiskie spēki.

Pirmajā sēdē (1993. gada 6. jūlijā) pilnā apjomā stājās spēkā atjaunotā Satversme un deputāti vienojās strādāt pēc 1929. gadā pieņemtā Saeimas Kārtības ruļļa. Par Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja Anatoliju Gorbunovu, bet ar Valsts prezidenta ievēlēšanu gāja daudz grūtāk, tādēļ sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz 7. jūlija pulksten 12.00, kad ar 53 balsīm tika ievēlēts Guntis Ulmanis. (Interesanti, ka vēlāk arī Vaira Vīķe–Freiberga un Andris Bērziņš ievēlēti tieši ar 53 balsīm).

Sestā Saeima – frakciju skaita rekordiste

1995. gada 7. novembrī sanāca 6. Saeima, kas izceļas ar rekordlielo frakciju skaitu. Jau sākumā tajā ir 9 frakcijas, bet, deputātiem izstājoties un pievienojoties citiem politiskajiem spēkiem, sasaukuma laikā izveidotas 16 dažādas frakcijas. Bet ārpusfrakciju deputātu skaits brīžiem pārsniedz 20.

1997. gada 4. decembrī tiek būtiski grozīta Satversme, pagarinot Saeimas un Valsts prezidenta pilnvaru termiņu no trīs uz četriem gadiem. Parlamenta vēlēšanas turpmāk notiek vienu, nevis divas dienas – oktobra pirmajā sestdienā. Kopumā kopš neatkarības atjaunošanas Satversme grozīta 10 reizes.

1998. gada 15. janvārī tiek pabeigta Saeimas Sēžu zāles atjaunošana, par atskaites punktu ņemot arhitekta Eižena Laubes projektu. Tā ieguvusi amfiteātra iekārtojumu, un deputātiem vairs nav jāsēž rindās kā skolas solos. Apdare un mēbeles izgatavotas Latvijā, izmantojot vietējos materiālus – ozolkoku un ādu. Izmaksas – 655 tūkstoši latu. Rekonstrukcijas laikā deputāti vairāk nekā pusgadu strādāja Sarkanajā zālē.

Septītā Saeima piekāpjas hokejistiem

1998. gada 3. novembrī darbu sāk 7. Saeima. Tās laikā (kopš 2000. gada februāra) Saeimā izskatāmie likumprojekti kļūst pieejami internetā – Saeimas mājaslapā.

2000. gada 5. maijā Latvijas hokeja izlase izcīna vēsturisku uzvaru pasaules čempionātā, ar 3:2 pieveicot Krievijas izlasi. Tajā pašā laikā Saeimā bija sasaukta sēde par valdības apstiprināšanu, bet tā tiek pārtraukta kvoruma trūkuma dēļ, jo deputāti pie televizora ekrāniem seko notikumiem Sanktpēterburgas ledus arēnā. Pēc 5 minūšu pārtraukuma sēdi tomēr atsāk un par jauno premjerministru kļūst Andris Bērziņš, kuru pie Saeimas sveic arī hokeja fani.

Astotā Saeima – 
treknie gadi

2002. gada 5. novembrī sanāk astotā Saeima. Šo laika posmu raksturo relatīvs miers un šķietama augšupeja, kas tagad izpelnījusies ironisku apzīmējumu “treknie gadi”. Iespējams, tādēļ šī Saeima ne ar ko īpašu vēsturē nav palikusi, izņemot rutīnas politiskās cīņas starp politiskajiem debitantiem “Jauno laiku” no vienas puses un Tautas partiju, kā arī Latvijas Pirmo partiju no otras puses.

Astotā Saeima ir pirmā, kur, saņemot mandātu, deputāti deva zvērestu jeb svinīgo solījumu.

Devītā Saeima kļūst atvērtāka

2006. gada 7. novembrī sanāk devītā Saeima, kas par vienu no savām darba prioritātēm noteikusi parlamenta atvērtību, sadarbību ar sabiedrību un iedzīvotāju iesaistīšanu likumdošanas procesā. Jau no pirmās dienas tiek sākta parlamenta sēžu tiešraide internetā. Tāpat ikvienam pieejamas visu sēžu stenogrammas. Šā sasaukuma laikā tiek sākta Atvērto durvju dienu tradīcija un iekārtots Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrs. Šeit var ienākt bez caurlaides, tikties ar deputātiem, uzrakstīt iesniegumu un vairāk uzzināt par parlamenta darbu. Gadā centrā iegriežas vairāk nekā 3000 cilvēku.

Šis sasaukums ir bijis viens no čaklākajiem, jo savas darbības laikā pieņēmis visvairāk likumu – 1458. Lielā mērā šo rekordu uzstādīt palīdzēja daudzskaitlīgie likumu grozījumi pašvaldību reformas ietvaros.

Devītās Saeimas laikā arī tika pieņemti Kārtības ruļļa grozījumi, kas aizliedz deputātu “staigāšanu” starp frakcijām. Turpmāk viena kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā frakcijā.

Desmitā Saeima – neveiksme

2010. gada 2. novembrī darbu sāk desmitā Saeima – pirmais un pagaidām vienīgais parlaments Latvijas vēsturē, kas izpelnījies atlaišanu. 2011. gada 28. maijā, izmantojot sev Satver-smē dotās tiesības, toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu (rīkojums numur divi), pamatojot to ar katastrofāli zemo cilvēku uzticību Saeimai un aizdomām par oligarhu ietekmi uz likumdošanas procesu.

Vienpadsmitā Saeima

Desmitā Saeima vēl nebija nostrādājusi pat vienu gadu, kad notika ārkārtas vēlēšanas un ievēlēta 11. Saeima, kurā vairs neiekļūst ar Andri Šķēli un Aināru Šleseru saistītas partijas. Par Saeimas priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Solvitu Āboltiņu, un viņa ir vienīgā, kas pēc neatkarības atjaunošanas šo amatu pilda divos sasaukumos.

Šīs Saeimas sasaukuma laikā sāk darboties iespēja 10 000 pilsoņiem vērsties parlamentā ar kolektīvo iesniegumu. Tiek saņemta arī pirmā iniciatīva – ierosinājums ieviest atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu. Tā gan joprojām nav ieviesta dzīvē, bet kopumā parlamentā patlaban iesniegti jau četri kolektīvie iesniegumi.

Viedoklis

Kā mainījies darbs parlamentā 
20 gadu laikā:

Dzintars Ābiķis, Augstākās padomes, 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. Saeimas deputāts: “Salīdzinot ar laiku pirms 20 gadiem, tagad stipri lielāka ietekme ir tām partijām, kuru elektorāts ir nelatvieši. Mainījušās cilvēcīgās attiecības. Piektajā, sestajā Saeimā bija divas bufetes, deputāti no dažādām frakcijām pēc sēdēm iedzēra konjaciņu, draudzīgi apsprieda lietas. Tagad nekas tāds vairs nav iedomājams, neesmu arī manījis, ka dažādu frakciju pārstāvji neformāli saietos. Kopējā atmosfēra kļuvusi vēsāka, lietišķāka. To pašu var teikt arī par attiecībām ar presi. Salīdzinājumā ar deviņdesmito gadu sākumu un vidu likumdošanas process ir kļuvis daudz sakārtotāks un stabilāks. Strikti nodalītas parlamenta un izpildvaras funkcijas. Sākumā bieži vien likumus rakstīja paši deputāti. Es, piemēram, gatavoju Valodas likumu un kopā ar Juri Bojāru – Migrācijas likumu. Tagad lielākoties likumus sagatavo eksperti ministrijās un Saeimā tie tikai jānoslīpē. Tas ir loģiskāk un liecina par politiskās sistēmas briedumu.”