Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. aprīlis, 2015
Drukāt

Latvijas filmu maratonā 4. maijā – latviešu jaunumi un igauņu grāvējs

Publicitātes fotoPublicitātes foto

4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, Nacionālais Kino centrs jau tradicionāli rīkos Latvijas filmu maratonu kinoteātrī Splendid Palace, portālam LA.lv pavēstīja NKC speciāliste Kristīne Matīsa.

Programmā iekļauti 12 bezmaksas seansi abās kinozālēs visas dienas garumā un brīvdabas seanss kinoteātra priekšpagalmā vakara noslēgumā.

Matīsa stāsta, ka šogad Latvijas filmu maratons piedāvā desmit jaunu filmu pirmizrādes, pasaulē šobrīd aktuālākās Latvijas filmas, spilgtus darbus no pēdējo gadu kinoražas, ieskatu Latvijas kinovēsturē un šogad pirmoreiz arī kaimiņu viesošanos – Igaunijas un Lietuvas filmu seansus.

Kinoteātra Splendid Palace Lielajā zālē pirmais seanss sāksies plkst. 11:30, tas veltīts bērnu un jauniešu animācijas filmu konkursa uzvarētāju darbu izlasei – šāds Latvijas Kinematogrāfistu savienības un studijas “Animācijas Brigāde” rīkots konkurss ir viens no pasākumiem pavasara norišu kopumā, kas veltīts Latvijas leļļu animācijas pamatlicēja Arnolda Burova (1915-2006) simtgadei. Programmā arī paša Burova filma “Puķu Ansis” (1968) un četras Burova darba turpinātāju pirmizrādes – režisoru Jāņa Cimermaņa, Daces Rīdūzes, Māra Brinkmaņa un Nila Skapāna jaunākās filmas.

Lielajā zālē programmu plkst. 13 turpina 2014. gadā vispopulārākā Latvijas filma – režisoru Jāņa Cimermaņa un Māra Putniņa spēlfilma Džimlai-rūdi-rallallā!, kas 2014. gadā iekarojusi gan TV reitingu, gan kinoteātru apmeklējuma topus. Tā ir lieliska iespēja uz ekrāna atkal redzēt veselu Latvijas aktiermākslas paaudzi, īstu zvaigžņu plejādi.

Atzīmējot 25. gadskārtu kopš LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas, seansā plkst. 15 no Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva šāgada filmu maratonam izcelts 1990. gadā pirmizrādītais Anša Epnera lieldarbs “Es esmu latvietis” – divsēriju dokumentālā filma, kura tapa divu gadu laikā, apciemojot trimdas latviešus pasaulē. Daudzi no filmas varoņiem vēlāk atgriezās un kļuva pazīstami Latvijā, bet tolaik visi vēl tikai sapņoja, ka Latvija būs brīva. Filmas aizkadra tekstu sacerējis un ierunājis dzejnieks Imants Ziedonis.

No plkst. 17:30 Lielajā zālē sākas pirmizrāžu sērija. To ievadīs trīs jaunas filmas, kas šajā pavasarī piedzīvo starptautiskās pirmizrādes prestižu pasaules kinofestivālu konkursos – režisora Edmunda Jansona animācijas filma “Roņu sala”, kas atlasīta pasaulē nozīmīgākajam animācijas festivālam Anesī, tad mākslinieces un režisores Ievas Epneres īsfilma “Atteikšanās” (Oberhauzenes festivāla konkurss) un noslēgumā – Lailas Pakalniņas jaunākā dokumentālā filma “Čau, Rasma!” (Nionas dokumentālā kino festivāls Šveicē).

Vakara lielā pirmizrāde plkst. 19 būs studijā Mistrus Media tapusī režisores debitantes Ievas Ozoliņas pilnmetrāžas dokumentālā filma “Mans tēvs baņķieris” – aizraujošs trilleris, kurš sākas ar vēsturisku ieskatu 90. gados, kad jaunajā Latvijā vētraini attīstījās viss, ieskaitot mežonīgo kapitālismu, līdz beidzot sāka brukt bankas, piekrāpjot noguldītājus.

TOP bankas prezidents vienā dienā pazuda ar visiem miljoniem, un viņa ģimene, ieskaitot meitu – šīs filmas režisori – 18 gadus nezināja, kas noticis ar tēvu. Un tad Interpol meklēšanā noskaidrojas, ka Malaizijā, kādā psihiatriskajā slimnīcā, dzīvo cilvēks, kas varētu būt Ievas tēvs. Un meita brauc to noskaidrot…

Lielās zāles seansus plkst. 20:30 noslēgs divas spēles īsfilmas, kam finansējums tika piešķirts pērn, NKC pirmajā debijas filmu konkursā; savas pirmās filmas uzņēmuši režisori Agnese Laizāne (“Spoguļvīrs”) un Pēteris Ķimelis (“Kālija parks”).

Kinoteātra Mazajā zālē seansi sākas plkst. 11 ar daudzpusīgu mūsdienu Latvijas portretu, demonstrējot vairākas dokumentālās filmas no Latvijas Televīzijas iniciētā, Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētā un sadarbībā ar Nacionālo Kino centru veidotā dokumentālā cikla Latvijas kods.

Programmā divas Vides filmu studijas filmas – “Mitrais” (režisors Dainis Kļava) un “Lones soms” (režisors Dzintars Dreibergs), Ivara Zviedra un Ineses Kļavas “Štābs Ipiķi” un režisora Zigurda Vidiņa filma “Mēstepatās” par Imanta Ziedoņa iedvesmoto un vadīto dižkoku glābēju grupu.

Arī nākamie seansi Mazajā zālē stāsta par Latviju no dažādiem rakursiem – aizkustinoši sirsnīgs stāsts par dvēseļu radniecību starp vecu suitu sievu un jaunu Japānas studenti (Ināras Kolmanes dokumentālā filma “Ručs un Norie” plkst. 13), vēsturiski personisks un mākslinieciski iespaidīgs režisora Pētera Krilova pētījums par mežabrāļiem un spiegiem aukstā kara laikā (“Uz spēles Latvija”, Lielā Kristapa balva kā labākajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai, seanss plkst. 14:30) un pirmizrāde režisora Olafa Okonova dokumentālajai filmai “4 x 4 par brīvību” – četri toreizējā Tukuma rajona, tagad četru Kurzemes novadu Tautas frontes deputāti, kas arī balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju (seanss plkst. 16:30).

Mazās zāles seansus noslēdz kaimiņvalstu kino viesošanās Latvijas Valsts svētkos – plkst. 18 šobrīd aktuālākā igauņu lielbudžeta spēlfilma “1944” (režisors Elmo Nīganens), vēsturiski episka drāma par diviem jauniem kareivjiem Otrā pasaules kara Austrumu frontē.

Seansā plkst. 20 – lietuviešu dokumentālā filma “Kā mēs spēlējām revolūciju” (režisore Ģiedre Žickīte), par to, kā 1984. gadā, perestroikas laikā joka pēc dibināta jaunu arhitektu mūzikas grupa izraisa negaidīti atsaucīgu sabiedrības reakciju un pamazām iesaistās notikumu virknē, kas noved pie brīvības cīņām un Dziedošās revolūcijas.

Seansiem kinozālēs beidzoties, kinoteātra Splendid Palace priekšpagalmā tiks izvietoti krēsli, lai jau tradicionāli varētu sākties brīvdabas nakts seanss ar filmu demonstrēšanu uz ēkas sienas. Šogad seanss aicinās atgriezties laikā pirms 25 gadiem, demonstrējot kinohronikas no tiem laikiem, kad par Neatkarības deklarāciju vēl tikai sapņojām, un par tiem laikiem, kad reibām no jauniegūtās brīvības.

Ieeja uz visiem filmu seansiem – bez maksas.

Latvijas filmu maratonu organizē Nacionālais Kino centrs, finansē Rīgas Dome un LR Kultūras ministrija, sadarbības partneri – Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, pašvaldības SIA Rīgas nami un Latvijas filmu studijas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+